Egrāmatas Latviski, Grāmatas Latviešu valodā, Elektroniskās grāmatas, Bezmaksas, Grāmatu grāmatnīca
Grāmatas var ētri aplūkot https://egramatas.com/arhivs.html
un šeit https://egramatas.com/arhivs/.
Var izmantot programmu wget vai analogu, lai lejupielādētu visu grāmatu arhīvu. Kad būs laiks, tad pievienosim torrentus.
Grāmatas ir visas tautas kopējā vērtība. Paldies tiem, kas skanē.
Papildus grāmatām centīsimies dažreiz arī ievietot mūsuprāt vērtīgus rakstus, informāciju, kas skar informācijas telpu Latvijā.
Ir pagājis kārtējais 16.marts. Leģionārus pārlieku asociē ar traģēdiju, tā laika upuriem. Tas, manuprāt, nav pareizi. Leģionāri pec manām domām bija latviešu puiši, kas, ņemot vērā, to, ka jebkādas iespejas paust savu politisko parliecību bija liegtas, nomainīja arklu uz ložmetēju, lai paustu savu parliecību un redzējumu. Un pauda savu parliecību par to, ka latvieši ir tiesīgi paši lemt savu likteni, to, kādiem likumiem pakļausies un kādā mēlē runās. Ņemot vērā apstākļus kādos tie cīnijās, vienmēr pret vairākkārtīgu pārsvaru, to uzvaras ir ziņu avots arī mūsdienās militārajā zinātnē. Arī ilgus gadus pēc kara beigām tie turpināja kā mežabrāļi paust savu parliecību efektīvi apkarojot okupacijas varas iesūtītus vagarus, iztapīgus vietējos kangarus, kuri turpināja Latvijas resursu noplicināšanu vāji maskēta lielkrievu šovinisma vārdā.
Pretēji tam, ko apgalvo krievzemes tieši vai netieši apmaksāti vēsturnieki, žurnalisti un ietekmes aģenti, leģionari cīnijās ne par vāciem, ne par to ideoloģiju, bet par Latviju, savu zemi un nākotni.
Diemžēl arī šobrīd mums kaimiņos ir valsts, kas labprātāk gremdējas impriālos sapņos, līdzekļus investē propogandā un ieročos, izplatot plaši un tālu savas un citu tautu vēstures kropļojumus. Lai kaut nedaudz šos kropļojumus dziedētu, publicēsim pa laikam materialus, kuri ir tapuši par leģionāriem rietumos.
ASV valdības atselepenots materials par leģionāriem angļu valodā.
Buklets ir ļoti noderīgs, civilā aizsardzība nav nepieciešama tikai utopijā un iedomu pasaulē. Diemžēl laiki, kad ar katru jaunu saullēktu pasaule kļuva prognozējamāka un mierīgāka, ir pagājuši.
No satura izpratnes un pielietošanas, ja tomēr atgadās neiedomājamais vai maz iespējamais, ir atkarīga paša un citu dzīvība.
Vismaz kannai ar dzeramo ūdeni mājās katram būtu jāglabājas.
Avots šeit – lejupielādēt.
Mūsu kopija šeit – lejupielādēt.
Var jau saprast, kāpēc atsevišķiem cilvēkiem liekas, ka „Pietiek.com” un L.Lapsa aizstāv tautas intereses un palīdz saukt pie atbildības valsts pārvaldes blēžus un krāpniekus.
Tik tiešām, daudzkas no „melnā PR” ietvaros publicēta satura citos apstākļos publiskā apskatē droši vien nenonāktu. Taču patiesībā – kas nevienam, protams, nav nekāds jaunums – tas, ko L.Lapsa dara, ir slēpta (jo uzdota par žurnālistiku, kas tā pavisam noteikti nav) un mērķtiecīga vēršanās pret tautas ievēlētas varas suverenitāti konkrētu uzņēmēju, organizāciju un lobija grupu uzdevumā.
Par to atklāti runāt ir netikai mūsu, kā Lapsa teiktu – neģēlīgo sorosītu, bet visas sabiedrības interesēs. Jo beigu beigās Lapsam ir pilnīgi vienaldzīgi gan Rasnačs, Gobzems un Sprūds, gan tas, vai tauta parakstīsies par Saeimas atlaišanu – viņam vienkārši patīk nauda un tās valsts pāraudzināšanas biznesā acīmredzot netrūkst.
Viss raksts šeit.
A. Baranauska 342 vārsmu garais dzejojums «Anikšu sils», kas mūsdienu izpratnē ļoti tuvs poēmas žanram, ir spilgts un, pats galvenais, mūsdienās kļuvis sevišķi aktuāls dabas dzejas paraugs ne tikai lietuvju, bet visu tautu literatūras mērogā. Poēmas varonis ir Lietuvas mežs ar pakalniem, slīkšņām, upēm, strautiņiem, akmeņiem, ap kuriem vijas senas teikas un nostāsti, ar savu koku, sūnu, sēņu, ar zvēru un putnu bagātību.
Pareizi uztverta un attēlota cilvēku rijīgā un mantkārīgā daba: rādīts, ka estētiskās vērtības arvien vairāk pakļaujas naudas varai un ka arī mežs kļūst par spekulācijas un iedzīvošanās objektu. Tiek iecelti mežkungi, kam jārūpējas par sila kopšanu un saudzēšanu, bet kas paši ar saviem kalpiem kļūst par niknākajiem dabas krāšņuma postītājiem.
No lietuviešu valodas atdzejojis Paulis Kalva Mākslinieks Indulis Zvaguzis
Апtaпаs Ваrаnаusкаs. Anykščiu šilelis LVI 1960
Index Mega yandex indexpdf megapdf yandexpdf indexdoch megadoch yandexdoch
“Ekspedīcija uz Centaura Proksimu, kuru noorganizēja Džordana Fonds 2119. gadā, bija pirmais mēģinājums sasniegt tuvākās mūsu Galaktikas zvaigznes. Par ekspedīcijas turpmāko likteni var izteikt tikai minējumus…”
Frenks Baks. Mūsdienu astrogrāfijas romantika, “Luks Limited”.
Šis R. Hainlaina romāns sākotnēji sastāvēja no diviem atsevišķiem darbiem – “Visums” un “Veselais saprāts”. To žurnāla versija parādījās 1941. gadā. 1963. gadā autors apvienoja abus stāstus vienā romānā ar vispārīgu nosaukumu “Debesu bāreņi”. Šī romāna, kura sižets dažās vietās it kā atsaucas uz Bībeles tēmām, nosaukumu pareizāk būtu tā arī iztulkot latviski, taču ar vieglu Jurija Zarahoviča roku, kurš 1977. gadā veica saīsinātu romāna tulkojumu krievu valodā, tas Krievijā kļuva pazīstams ar nosaukumu “Visuma pabērni”… Pārskatītais J.Zarahoviča tulkojums, kas publicēts žurnālā “Vokrug Sveta” 1977 gada 01-05 numuros, iztulkots latviski izmantojot šo avotu un atstājot šo nosaukumu. Nikolaja Grišina zīmējumi: Nikolajs Iļjičs Grišins – viens no ievērojamākajiem Krievijas padomju ilustratoriem ZF 1960. – 1970. Pseidonīms: G. Kolins. Jāpiebilst, ka viņa, šim romānam zīmētās, izcili talantīgās ilustrācijas palikušas nepārspētas.
Viens no noveļu un romānu sērijas romāniem par skaistās un drosmīgās Starpgalaktiskās policijas aģentes Koras Orvatas piedzīvojumiem. Šoreiz aģentam 003 būs jāatrisina Ļaunuma Spoguļa noslēpums. Romāna varoņu apbrīnojamie piedzīvojumi: kaujas ar pirātiem, jūras kaujas un kaujas uz sauszemes notiek vienlaikus gan nākotnē, gan 18. gadsimtā.
