Ziņas

Publicēts

Laiks palīdzēt un atdarīt par labo!

Šajā resursā esmu ieguldījies jau gadiem, neesmu prasījis neko un arī neprasīšu. Kāpēc? Tāpēc, ka šis ir mans pienākums, – nest Mūsu Tautas kultūru mūsdienu reālijās sasniedzamā veidā.

Bet es šobrīd apelēju pie Jums, dārgie lasītāji. Šī mājaslapa ir atradusies un vēljoprojām atrodas Ukrainā, Ukrainas tauta jau gadiem ilgi mums palīdz lasīt grāmatas, aizsargā tās no nelabvēļiem, kuri ir pielikuši daudz pūļu, lai šī resursa nebūtu.

Ir laiks palīdzēt Ukrainas Tautai. Ir laiks pievienoties kustībai, kas stājas pret meliem un vardarbību. Varbūt pasaulē tā ir iekārtots, ka stiprais var vājākajam atņemt, iebiedēt. Varbūt. Bet tas nenozīmē to, ka ir tam jāpiekrīt, vai to jāatbalsta. Šobrīd, 2022.gada 1.martā, neskaitāmos video var novērot kā cilvēki ar plikām rokām aptur krievu bruņu tehnikas kolonnas, krievu karakalpi šauj gaisā, sit cilvēkus, bet tiem ceļš tālāk ir liegts. Viņi ir palīdzējuši mums sargāt grāmatas. Laiks palīdzēt viņiem!

Es neaicinu tēret laiku diskutējot ar tiem, kuriem dvēselē ir tumšas lietas, tie izmisumā cenšas rast mieru pie tiem, kas slēpti, bet dažreiz atklāti sludina vardarbību un naidu. Tie kā apmāti un naida sagrauzti, spītīgi, lai citiem ieriebtu, kultivē kremļa murgus.

Es aicinu ik dienu, izmantojot mums tik pierastos sociālos tīklus, atzīmēt kā patīkamus, dalīties ar ierakstiem, kuros ir atspēkoti kremļa meli, demonstrēta patiesā aina, informācija no Ukrainas. Kur tiek sniegta informācija par kremļa pielietotajām metodēm. Kur var redzēt kā cilvēki bloķē kolonnas ar tehniku.

Tajā pašā laikā ziņojot par pārkapumiem(report) interneta vides resursos, piemēram, “feisbukā“, “instagramā” vai “tiktokā”, kur kāds, visticamākais, dvēselisku ciešanu vadīts, kultivē kremļa murgus.

Šeit nav runa, kura lielvalsts ir labāka vai sliktāka, bet par to, ka konkrēta valsts ir pārkapusi otras valsts robežu šepat, mums kaimiņos, ar mērķi nomainīt varu, pēcāk izsūkt naudu un noplicināt šīs zemes resursus, to veicot tieši tā pat kā Latvijas okupāciju. Sadauzītais un nogalinatais krievu karakalpu apjoms netiks tāpat norakstīts. Par to maksā un parmaksā pēcāk iekarotie. Mēs varam salīdzinat kāds dzīves līmenis ir mums, sabijot krievu paspārnē, bet kāds, – pie somiem, kuriem izpalika zinātniskais komunisms un krievu sirdsšķīstā mīlestība.

Nav jātērē laiks vai līdzekļi. Tikai daži klikšķi ik dienu sociālo tīklu vidē. Tas ir viss, ko prasu.

Kopā mēs esam spēks!

Paldies Jums!

Publicēts

Tiem, kam patīk grāmatas

Grāmatas var ētri aplūkot https://egramatas.com/arhivs.html

un šeit https://egramatas.com/arhivs/.

Var izmantot programmu wget vai analogu, lai lejupielādētu visu grāmatu arhīvu. Kad būs laiks, tad pievienosim torrentus.


Grāmatas ir visas tautas kopējā vērtība. Paldies tiem, kas skanē.

Papildus grāmatām centīsimies dažreiz arī ievietot mūsuprāt vērtīgus rakstus, informāciju, kas skar informācijas telpu Latvijā.

Publicēts

Leģionāri

Ir pagājis kārtējais 16.marts. Leģionārus pārlieku asociē ar traģēdiju, tā laika upuriem. Tas, manuprāt, nav pareizi. Leģionāri pec manām domām bija latviešu puiši, kas, ņemot vērā, to, ka jebkādas iespejas paust savu politisko parliecību bija liegtas, nomainīja arklu uz ložmetēju, lai paustu savu parliecību un redzējumu. Un pauda savu parliecību par to, ka latvieši ir tiesīgi paši lemt savu likteni, to, kādiem likumiem pakļausies un kādā mēlē runās. Ņemot vērā apstākļus kādos tie cīnijās, vienmēr pret vairākkārtīgu pārsvaru, to uzvaras ir ziņu avots arī mūsdienās militārajā zinātnē. Arī ilgus gadus pēc kara beigām tie turpināja kā mežabrāļi paust savu parliecību efektīvi apkarojot okupacijas varas iesūtītus vagarus, iztapīgus vietējos kangarus, kuri turpināja Latvijas resursu noplicināšanu vāji maskēta lielkrievu šovinisma vārdā.

Pretēji tam, ko apgalvo krievzemes tieši vai netieši apmaksāti vēsturnieki, žurnalisti un ietekmes aģenti, leģionari cīnijās ne par vāciem, ne par to ideoloģiju, bet par Latviju, savu zemi un nākotni.

Diemžēl arī šobrīd mums kaimiņos ir valsts, kas labprātāk gremdējas impriālos sapņos, līdzekļus investē propogandā un ieročos, izplatot plaši un tālu savas un citu tautu vēstures kropļojumus. Lai kaut nedaudz šos kropļojumus dziedētu, publicēsim pa laikam materialus, kuri ir tapuši par leģionāriem rietumos.

ASV valdības atselepenots materials par leģionāriem angļu valodā.

Publicēts

Buklets “Kā rīkoties krīzes situācijā”

Buklets ir ļoti noderīgs, civilā aizsardzība nav nepieciešama tikai utopijā un iedomu pasaulē. Diemžēl laiki, kad ar katru jaunu saullēktu pasaule kļuva prognozējamāka un mierīgāka, ir pagājuši.

No satura izpratnes un pielietošanas, ja tomēr atgadās neiedomājamais vai maz iespējamais, ir atkarīga paša un citu dzīvība.

Vismaz kannai ar dzeramo ūdeni mājās katram būtu jāglabājas.

Avots šeit – lejupielādēt.

Mūsu kopija šeit – lejupielādēt.

Publicēts

Valsts pāraudzināšana kā bizness jeb „melnais PR” Lato izpildījumā – Lato Lapsa, „Pietiek.com” un „P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”

Lato Lapsa

Var jau saprast, kāpēc atsevišķiem cilvēkiem liekas, ka „Pietiek.com” un L.Lapsa aizstāv tautas intereses un palīdz saukt pie atbildības valsts pārvaldes blēžus un krāpniekus.

Tik tiešām, daudzkas no „melnā PR” ietvaros publicēta satura citos apstākļos publiskā apskatē droši vien nenonāktu. Taču patiesībā – kas nevienam, protams, nav nekāds jaunums – tas, ko L.Lapsa dara, ir slēpta (jo uzdota par žurnālistiku, kas tā pavisam noteikti nav) un mērķtiecīga vēršanās pret tautas ievēlētas varas suverenitāti konkrētu uzņēmēju, organizāciju un lobija grupu uzdevumā.

Par to atklāti runāt ir netikai mūsu, kā Lapsa teiktu – neģēlīgo sorosītu, bet visas sabiedrības interesēs. Jo beigu beigās Lapsam ir pilnīgi vienaldzīgi gan Rasnačs, Gobzems un Sprūds, gan tas, vai tauta parakstīsies par Saeimas atlaišanu – viņam vienkārši patīk nauda un tās valsts pāraudzināšanas biznesā acīmredzot netrūkst.

Viss raksts šeit.

Publicēts

Antans Baranausks. Anīkšu sils

A. Baranauska 342 vārsmu garais dzejojums «Anikšu sils», kas mūsdienu izpratnē ļoti tuvs poēmas žanram, ir spilgts un, pats galvenais, mūsdienās kļuvis sevišķi aktuāls dabas dzejas paraugs ne tikai lietuvju, bet visu tautu literatūras mērogā. Poēmas varonis ir Lietuvas mežs ar pakalniem, slīkšņām, upēm, strautiņiem, akmeņiem, ap kuriem vijas senas teikas un nostāsti, ar savu koku, sūnu, sēņu, ar zvēru un putnu bagātību.

Pareizi uztverta un attēlota cilvēku rijīgā un mantkārīgā daba: rādīts, ka estētiskās vērtības arvien vairāk pakļaujas naudas varai un ka arī mežs kļūst par spekulācijas un iedzīvošanās objektu. Tiek iecelti mežkungi, kam jārūpējas par sila kopšanu un saudzēšanu, bet kas paši ar saviem kalpiem kļūst par niknākajiem dabas krāšņuma postītājiem.

No lietuviešu valodas atdzejojis Paulis Kalva Mākslinieks Indulis Zvaguzis

Апtaпаs Ваrаnаusкаs. Anykščiu šilelis LVI 1960

Indexfb2 Indexpdf  Megafb2 Megapdf  yandexfb2  yandexpdf

Publicēts

Dažādu autoru pētījumu apkopojums. Turīnas Līķauts.

Lasītājam būs jāapbruņojas ar pacietību un jāizlasa VISS stāsts par to, vai Turīnas Līķauts ir tas pats līķauts, kurā Arimatejas Jāzeps ietina no krusta noņemtās  Cilvēkdieva Miesas, un kurā notika Augšāmcelšanās brīnums. Mēģinājumam atbildēt uz šo jautājumu arī kalpo šeit publicētie speciālie zinātniskie pētījumi, kuri tikuši veikti pēdējo simts gadu laikā, un iegūto atziņu īss izklāsts ar mīlestību un pazemību tiek nodots lasītāju vērtējumam. Lielākai objektivitātei tiks izmantots tikai faktu materiāls, pēc iespējas saprotamā veidā izskaidrojot sarežģītās pētīšanas metodes un iegūtos rezultātus. Visus secinājumus lai izdara pats cienījamais lasītājs.

Šis nepavisam nav reliģiski dogmatisks sacerējums, ir veikts ļoti nopietnu zinātnisku pētījumu milzīgs apjoms, kas neatstāj ne mazāko šaubu ēnas par divtūkstoš gadus senajiem vēsturiskajiem notikumiem, bez tam dod mums iespēju precīzi, lai arī miruša cilvēka veidolā, uzzināt kāds tad izskatījās Tas, Kura nāves un Augšāmcelšanās faktu visa cilvēce, tādā vai citādā veidā, atzīmē līdz pat mūsdienām. Izpētot Līķautu visai reālistiski restaurētas Mūsu Kunga šausminošās spīdzināšanas un moku ainas, kas neviļus izraisa domu, ka nelieši kas Viņam to visu nodarīja, iespējams, paredzēja Viņa Augšāmcelšanos un darīja visu iespējamo, lai tā nenotiktu, lai Dvēsele vairs nespētu atgriezties saplosītajā Miesā. Arī internetā, neskatoties uz visu daudzo, neapstrīdamo pierādījumu klāstu par Līķauta autentismu, vēl vairāk ir it kā “zinātnisku” apgalvojumu, ka Turīnas Līķauts esot lūk viltojums, pat vikipēdijas rakstā, un ļoti maz – par tā autentismu. Pieņēmumi par Turīnas Līķauta viduslaiku izcelsmi  tiek publicēti ar apskaužamu neatlaidību un pastāvību, savukārt šīs hipotēzes ļoti nestabilie pamati apspriesti tikai šaurā speciālistu lokā. Droši vien tikai retais zina, ka radioaktīvā oglekļa datēšanas rezultāti, ko 1988. gadā veica un nākamajā gadā publicēja P.E. Damons, jau 1990. gadā pēc zinātnieku lēmuma tika atcelti kā kļūdaini. Lai lasītājs pats mēģina atrast atbildi, kam tas ir izdevīgi, un kāpēc notiek šāda nenoliedzamo faktu ietiepīga noraidīšana.  Tulkotājs.

No krievu valodas tulkojis Imants Ločmelis

Index  yandex  mega

Publicēts

Latvijas dzīvnieku pasaule

  • Bioloģijas zinātņu doktora Zanda Spura redakcijā
  • Mūsdienās jau kļuvis pilnīgi skaidrs, kādus draudus cilvēces eksistencei rada biosfēras piesārņošana un tās līdzsvara izjaukšana.
  • Fauna jeb dzīvnieku pasaule ir viena no biosfēras pamatsastāvdaļām. Par to uzskatāmi liecina tas, ka praktiski visur — mežos, dārzos, pļavās, tīrumos, purvos, ezeros, upēs, augsnē, pat gaisā — sastopami dzīvnieki, bieži vien ļoti lielā daudzumā.
  • Bet dzīvnieki nav vienkārši biosfēras mehāniska sastāvdaļa, tie piedalās biosfēras veidošanā, tās līdzsvara uzturēšanā.
  • izdevniecība «Liesma» Rīga 1974 – 2 rbļ. 20 кар.

Index  Mega  yandex indexpdf megapdf  yandexpdf indexdoch megadoch yandexdoch

Publicēts

Vitālijs Zabirko. Mēs atnācām ar mieru…

Leļļu mākslinieks, meistars Deniss Jegoršins dzīvo, lēnām pielāgojoties jaunajiem tirgus laikiem – no koka izgriež lelles un par saprātīgu cenu tās pārdod, par ko apkārtējie viņu iesaukuši – tētiņš Karlo. Kādā jaukā dienā meistara pēc pasūtījuma izgatavotā Buratino lelle pēkšņi atdzīvojas un dodas paklaiņot pa pilsētu, novedot pašu meistaru ne visai adekvātā stāvoklī. Turklāt atdzīvojies Buratino iemācījies pat runāt, un tas nozīmē, ka viņa paziņu loks paplašinās. Nu kā te lai nedomā, ka noteikti padarbojušies paranormālie spēki!

Protams, viss notiekošais nepaliek nepamanīts FSB un tai piekomandētajai organizācijai “Horizonts”, kas pēta kontaktus ar ārpuszemes civilizācijām.

Bet vai šo civilizāciju pārstāvji tiešām uz mūsu planētas atnākuši nest mieru, kā paši to apgalvo? Tas ir jautājums, uz kuru būs jāatbild pašpārliecinātajiem FSB darbiniekiem un Denisam Jegoršinam, kurš aktīvi iesaistīts šajos dīvainajos notikumos.

Jau sākot ar Herberta Velsa “Pasauļu karu” pasaulē dominē uzskats, ka citplanētieši noteikti būs naidīgi, un centīsies sagrābt mūsu piegānīto planētu ar izcirstajiem mežiem un agonizējošo dzīvo dabu. Atcerēsimies kaut vai “Neatkarības dienu”. Nezkāpēc pašas sliktākās mūsdienu civilizācijas iezīmes tiek piedēvētas arī Visumā dzīvojošajiem saprātīgajiem… Tāds lūk antropocentrisms…

Index   yandex   mega