Egrāmatas Latviski, Grāmatas Latviešu valodā, Elektroniskās grāmatas, Bezmaksas, Grāmatu grāmatnīca
Grāmatas var ētri aplūkot https://egramatas.com/arhivs.html
un šeit https://egramatas.com/arhivs/.
Var izmantot programmu wget vai analogu, lai lejupielādētu visu grāmatu arhīvu. Kad būs laiks, tad pievienosim torrentus.
Grāmatas ir visas tautas kopējā vērtība. Paldies tiem, kas skanē.
Papildus grāmatām centīsimies dažreiz arī ievietot mūsuprāt vērtīgus rakstus, informāciju, kas skar informācijas telpu Latvijā.
Ir pagājis kārtējais 16.marts. Leģionārus pārlieku asociē ar traģēdiju, tā laika upuriem. Tas, manuprāt, nav pareizi. Leģionāri pec manām domām bija latviešu puiši, kas, ņemot vērā, to, ka jebkādas iespejas paust savu politisko parliecību bija liegtas, nomainīja arklu uz ložmetēju, lai paustu savu parliecību un redzējumu. Un pauda savu parliecību par to, ka latvieši ir tiesīgi paši lemt savu likteni, to, kādiem likumiem pakļausies un kādā mēlē runās. Ņemot vērā apstākļus kādos tie cīnijās, vienmēr pret vairākkārtīgu pārsvaru, to uzvaras ir ziņu avots arī mūsdienās militārajā zinātnē. Arī ilgus gadus pēc kara beigām tie turpināja kā mežabrāļi paust savu parliecību efektīvi apkarojot okupacijas varas iesūtītus vagarus, iztapīgus vietējos kangarus, kuri turpināja Latvijas resursu noplicināšanu vāji maskēta lielkrievu šovinisma vārdā.
Pretēji tam, ko apgalvo krievzemes tieši vai netieši apmaksāti vēsturnieki, žurnalisti un ietekmes aģenti, leģionari cīnijās ne par vāciem, ne par to ideoloģiju, bet par Latviju, savu zemi un nākotni.
Diemžēl arī šobrīd mums kaimiņos ir valsts, kas labprātāk gremdējas impriālos sapņos, līdzekļus investē propogandā un ieročos, izplatot plaši un tālu savas un citu tautu vēstures kropļojumus. Lai kaut nedaudz šos kropļojumus dziedētu, publicēsim pa laikam materialus, kuri ir tapuši par leģionāriem rietumos.
ASV valdības atselepenots materials par leģionāriem angļu valodā.
Buklets ir ļoti noderīgs, civilā aizsardzība nav nepieciešama tikai utopijā un iedomu pasaulē. Diemžēl laiki, kad ar katru jaunu saullēktu pasaule kļuva prognozējamāka un mierīgāka, ir pagājuši.
No satura izpratnes un pielietošanas, ja tomēr atgadās neiedomājamais vai maz iespējamais, ir atkarīga paša un citu dzīvība.
Vismaz kannai ar dzeramo ūdeni mājās katram būtu jāglabājas.
Avots šeit – lejupielādēt.
Mūsu kopija šeit – lejupielādēt.
Var jau saprast, kāpēc atsevišķiem cilvēkiem liekas, ka „Pietiek.com” un L.Lapsa aizstāv tautas intereses un palīdz saukt pie atbildības valsts pārvaldes blēžus un krāpniekus.
Tik tiešām, daudzkas no „melnā PR” ietvaros publicēta satura citos apstākļos publiskā apskatē droši vien nenonāktu. Taču patiesībā – kas nevienam, protams, nav nekāds jaunums – tas, ko L.Lapsa dara, ir slēpta (jo uzdota par žurnālistiku, kas tā pavisam noteikti nav) un mērķtiecīga vēršanās pret tautas ievēlētas varas suverenitāti konkrētu uzņēmēju, organizāciju un lobija grupu uzdevumā.
Par to atklāti runāt ir netikai mūsu, kā Lapsa teiktu – neģēlīgo sorosītu, bet visas sabiedrības interesēs. Jo beigu beigās Lapsam ir pilnīgi vienaldzīgi gan Rasnačs, Gobzems un Sprūds, gan tas, vai tauta parakstīsies par Saeimas atlaišanu – viņam vienkārši patīk nauda un tās valsts pāraudzināšanas biznesā acīmredzot netrūkst.
Viss raksts šeit.
A. Baranauska 342 vārsmu garais dzejojums «Anikšu sils», kas mūsdienu izpratnē ļoti tuvs poēmas žanram, ir spilgts un, pats galvenais, mūsdienās kļuvis sevišķi aktuāls dabas dzejas paraugs ne tikai lietuvju, bet visu tautu literatūras mērogā. Poēmas varonis ir Lietuvas mežs ar pakalniem, slīkšņām, upēm, strautiņiem, akmeņiem, ap kuriem vijas senas teikas un nostāsti, ar savu koku, sūnu, sēņu, ar zvēru un putnu bagātību.
Pareizi uztverta un attēlota cilvēku rijīgā un mantkārīgā daba: rādīts, ka estētiskās vērtības arvien vairāk pakļaujas naudas varai un ka arī mežs kļūst par spekulācijas un iedzīvošanās objektu. Tiek iecelti mežkungi, kam jārūpējas par sila kopšanu un saudzēšanu, bet kas paši ar saviem kalpiem kļūst par niknākajiem dabas krāšņuma postītājiem.
No lietuviešu valodas atdzejojis Paulis Kalva Mākslinieks Indulis Zvaguzis
Апtaпаs Ваrаnаusкаs. Anykščiu šilelis LVI 1960
Index Mega yandex indexpdf megapdf yandexpdf indexdoch megadoch yandexdoch
Leļļu mākslinieks, meistars Deniss Jegoršins dzīvo, lēnām pielāgojoties jaunajiem tirgus laikiem – no koka izgriež lelles un par saprātīgu cenu tās pārdod, par ko apkārtējie viņu iesaukuši – tētiņš Karlo. Kādā jaukā dienā meistara pēc pasūtījuma izgatavotā Buratino lelle pēkšņi atdzīvojas un dodas paklaiņot pa pilsētu, novedot pašu meistaru ne visai adekvātā stāvoklī. Turklāt atdzīvojies Buratino iemācījies pat runāt, un tas nozīmē, ka viņa paziņu loks paplašinās. Nu kā te lai nedomā, ka noteikti padarbojušies paranormālie spēki!
Protams, viss notiekošais nepaliek nepamanīts FSB un tai piekomandētajai organizācijai “Horizonts”, kas pēta kontaktus ar ārpuszemes civilizācijām.
Bet vai šo civilizāciju pārstāvji tiešām uz mūsu planētas atnākuši nest mieru, kā paši to apgalvo? Tas ir jautājums, uz kuru būs jāatbild pašpārliecinātajiem FSB darbiniekiem un Denisam Jegoršinam, kurš aktīvi iesaistīts šajos dīvainajos notikumos.
Jau sākot ar Herberta Velsa “Pasauļu karu” pasaulē dominē uzskats, ka citplanētieši noteikti būs naidīgi, un centīsies sagrābt mūsu piegānīto planētu ar izcirstajiem mežiem un agonizējošo dzīvo dabu. Atcerēsimies kaut vai “Neatkarības dienu”. Nezkāpēc pašas sliktākās mūsdienu civilizācijas iezīmes tiek piedēvētas arī Visumā dzīvojošajiem saprātīgajiem… Tāds lūk antropocentrisms…
[Bílá hůl raže 7,62]
Šausmu stāsts par citplanētiešu iebrukumu, pārraidot vizuālu signālu, kas nāk no citplanētiešu sagrābtās starpplanētu zondes. Modificētais signāls cilvēka smadzenēs izraisa tādu kā informācijas pārrakstīšanu, pārrakstot upura DNS un pārvēršot to par uzbrūkošā citplanētieša kopiju. Iebrukumu atvaira akls kaskadieris. Viņš tiek apmācīts šaut uz skaņu, lai gan tēvs viņu izaudzinājis par pacifistu.
Martins Danešs piedzimis akls. Tas ir lāsts, ko viņš mantojis no sava tēva, kurš Vjetnamā zaudējis redzi pēc ķīmisko ieroču iedarbības. Martina tēvs strādājis par medicīnisko miera uzturētāju, par ko arī samaksājis dārgu cenu. Bet vainīgie no ASV nedara neko citu, kā tikai “atvainojas”, nosaucot to par nelaimes gadījumu. Martins uzaudzis pilnīgā tumsā, kurā viņš iemācījies izdzīvot. “Ja tu nevari redzēt, tad tev ir jābūt labākajam visā pārejā.” Tā viņam piekodinājis tēvs. Un Martins Danešs kļuvis par labāko itin visā. Tērauda muskuļi, perfekta dzirde, acumirklīga reakcija – tas viss ļauj viņam strādāt par kaskadieri pie automašīnas stūres, uzjautrinot publiku un izpildot bīstamus numurus, ar daudzām necaurredzamām melnām kapucēm uz acīm. Neviens cilvēks pat uzminēt nevarētu, ka viņam darīšana ar aklo.
Kad notiek iebrukums, Martins izrādās ideāls kandidāts, kuru valsts drošības dienests izvēlas, lai tiktu galā ar citplanētiešiem. Viņa aklums ir tieši tas, kas var apturēt iebrukumu.
Cilvēce, pārdzīvojusi ledus laikmetu un no citas zvaigznes iebrukušo drumu tūkstošgadīgo okupāciju, tālā nākotnē saskaras ar jaunu katastrofu – Saulei jāpārvēršas par novu. Orks Akerans, Lielās Krēslas laikmeta Augstākais Koordinators, vada Zemes apdzīvotāju lielo odiseju uz glābiņu – uz citu zvaigzni kam jākļūst par jaunu Sauli. Kari, sacelšanās, smags darbs, negaidītas satikšanās un atklājumi gaida cilvēkus garajā ceļā uz zvaigzni, kam jākļūst par Zemes jauno mājvietu.
No latviešu literatūras zināmā mērā pazudis tautā tik iemīļotais kosmiskās fantastikas žanrs. Tāpēc esmu veltījis pāris dienas sava laika un iztulkojis vēl kaut šo vienu no bērnības dienās lasītajām un atkārtoti pārlasītajām Fransisa Karsaka grāmatām.
Visiem fantastikas žanra cienītājiem pasaulē, tai skaitā arī latviešu lasītājiem Fransiss Karsaks labi palicis atmiņā arī ar savu romānu “Atnācēji no Nekurienes”. Starp citu, šim romānam ir vēl divi turpinājumi, kuri gan izlasāmi tikai franču, angļu vai krievu valodā. Tiešajā tulkojumā tie varētu saukties “Šī ir mūsu pasaule” un “Mūsu mājas – Kosmoss”. Ļoti aizraujošie un piedzīvojumiem bagātie Fransisa Karsaka darbi arī latviešu literatūrā varētu kļūt par lielisku izklaides avotu visiem kosmiskās fantastikas cienītājiem. Tulkotājs.
