Esejas pamatā ir grieķu mīts par Sīsifu, kuru Dievi ir sodījuši-Sīsifam ir mūžīgi jāveļ bluķis stāvā kalnā, kad viņš pietuvojas kalna virsotnei, bluķis izslīd no rokām un noveļas kalna pakājē, Sīsifam tam ir jādodas pakaļ, lai turpinātu savu iesākto. Sīsifs uzvar likteni tad, kad akmens ir noripojis lejā, viņš tam dodas pakaļ un ripina atpakaļ kalnā. Sīsifs nepadodas grūtību priekšā, izjūt atbildību par sev uzticēto darbu, viņam ir brīva izvēle-velt vai nevelt akmeni-gara brīvība, apliecinājums tam, ka cilvēkam ir garīgā izvēle jeb kurā brīdī. Sīsifs pieņem dzīvi ar grūtībām, zinādams, ka savu mērķi nekāds arī nesasniegs. Ceļš uz mērķi ir daudz svarīgāks nekā mērķis, jo ceļā mēs gūstam ļoti daudz mācību kas turpmāk dzīvē noder. Svarīgi ir sevi pārvarēt, būt spējīgam iet pāri savām grūtībām.