Svešinieks
Merso, galvenais varonis, pasauli uztver haotiski, jo tai ir zudusi robeža starp labo un ļauno. Apkārtējā ainava izskatās pārdabiska un nomācoša. Pasaule ir bezjēdzīga. Merso no mātes ir bijis diezgan atsvešināts, bet viņas bērēs viņš saprot, ka vajadzēja viņai veltīt vairāk uzmanības un laika. Bērēs viņš jūtas slikti, jo ir liels karstums, cepina saule. Kad Merso atgriežas mājas, viņš bez iemesla nogalina arābu. Par to nonāk cietumā, kur viņš pārdomā dzīvi, sāk novērtēt to, ko ir zaudējis – ārpasauli, cilvēkus. Saprot, ka pēc arāba nogalināšanas cilvēki viņu nicinās, bet viņš to pat vēlas, jo saprot, ka par nodarīto ir jāsaņem sods.
Mēris.
Romānā attēloti izdomāti notikumi 1940. gados franču Ziemeļāfrikas pilsētā Orānā. Pilsētā sākas mēra epidēmija, kuras dēļ pilsētas iedzīvotāji un iebraucēji spiesti palikt pilsētas mūros, kur viņiem nākas saskarties ar visām mēra izraisītajām neērtībām — pārtikas ierobežotu sadali un melno tirgu, bet tuvinieku saslimšanas gadījumā — ar obligātu karantīnu un inficēšanās risku.
Pēdējais teikums Svešiniekā: “Lai viss būtu izpildīts, lai es justos mazāk viens, man tikai atlika vēļēties, lai manas nogalināšanas (exdecution) dienā būtu daudz skatītāju, un viņi mani sagaitītu ar naidīgiem saucieniem.”
Autors vedina domāt, ka M notiesāja vairāk par to, ka viņš neraudāja savas mātes bērēs, un netēloja sajūtas, kas viņam nebija. Viņš tikai dzīvoja. Sabiedrībā viņš bija SVEŠINIEKS.