Viljams Šekspīrs. Hamlets

HamletsVShekspirsfb2

No Šekspīra darbiem visgrūtāk interpretējama traģēdija ,,Hamlets”, jo tā ieceres ziņā ir ārkārtīgi sarežģīta. Neviens pasaules literatūras darbs nav izraisījis tik daudz pretrunīgu skaidrojumu. Dāņu princis Hamlets uzzina, ka viņa tēvs nav miris dabiskā nāvē, bet to nodevīgi nogalinājis Klaudijs, kas pēc tam apprecējis nelaiķa atraitni un mantojis troni. Hamlets dod zvērestu veltīt visu dzīvi tēva atriebšanai, taču aktīvas rīcības vietā viņš četros cēlienos nododas pārdomām, nosoda sevi un citus, filozofē, neuzsākot neko noteiktu. Savu attieksmi pret Hamleta pārdzīvojumiem Šekspīrs ļoti skaidri izteicis ar to, ka traģēdijā Hamlets pats dziļi skumst par savu dvēseles stāvokli un pārmet sev neuzņēmību. Hamleta domu lidojums ir tik plašs; ka dara neiespējamu tiešu rīcību, jo Hamleta centienu objekts kļuvis netverams. Te tad meklējams Hamleta skepticisma un viņa šķietamā pesimisma pamats. Taču tai pašā laikā šāda Hamleta nostāja vērš ārkārtīgi asu viņa domu, padarot viņu par vērīgu. un objektīvu dzīves tiesnesi: Īstenības un cilvēku savstarpējo attieksmju būtības dziļāka izzināšana kļūst it kā par Hamleta galveno mērķi. Viņš norauj maskas visiem sastaptajiem meļiem un liekuļiem, atmasko vecus aizspriedumus. Ja Hamlets būtu egoists, kas rūpējas tikai par sevi, viņš ātri tiku galā ar Klaudiju un atgūtu troni. Taču viņš ir domātājs un humānists, kam rūp vispārējā labklājība un kas jūtas atbildīgs par visiem. Hamletam tāpēc jācīnās pret visas pasaules netaisnību, aizstāvot visus apspiestos. Taču tāds uzdevums, pēc Hamletā domām, nav pa spēkam pat visvarenākajam cilvēkam; un tāpēc viņš atkāpjas, gremdēdamies pārdomās un izmisumā. Parādīdams šādas Hamleta nostādnes nenovēršamību un tās dziļos cēloņus, Šekspīrs tomēr neattaisno viņa bezdarbību un uzskata to par slimīgu parādību. Tieši tur meklējama Hamleta dvēseles traģēdija

indexarhīvs    yandex       mega

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *