Viljams Šekspīrs. Soneti

SonetiVShekspirsfb2

Šekspīra daiļradi apcerot un vērtējot, arvien nozīmīga vieta tiek ierādīta 154 sonetiem, kas sarakstīti laika posmā no 1592. līdz 1598. gadam. Šis gadu desmits iezīmē sonetu poēzijas augstāko uzplaukumu renesanses laikmeta angļu literatūrā.   Soneti: Mēs alkstam skaistuma, kas neizgaistu. Atdz. Andrejs Balodis  ; II.  Kad četridesmit ziemas nāks un ies. Atdz. Paulis Kalva..  ; III. Teic sejai spoguli: tā stunda klāt. Atdz. Paulis Kalva,  ; IV. Ak izšķērdīgā piemīlība, teic. Atdz. Laima Akuratere  ; V. Sīs stundas skatam paver laipnas ainas. Atdzej. Andrejs Balodis  ; VI. Pirms tavā dārzā ziemas bargums nāk. Atdz. Paulis Kalva  ; VII.Kad rītos krāšņā saule paceļas. Aidz. Rūdolfs Egle  ; VIII. Ko klausies mūziku, kas skan tik sēri? Atdz. Andrejs Balodis  ; IX. Vai, baidoties no asarām, kas ās. Atdz. Paulis Kalva  ; X. Jel kaunies teikt, ka mīli kādu tu. Atdz. Laima Akuratere  ; XI. Cik ātri vīst tev lemts, tik ātri augt. Atdz. Paulis Kalva  ; XII. Kad klausos pulksteni, kā stundas steidzas. Atdz. Laima Akuratere  ; XIII. Tik ilgi, kamēr daba elpot ļauj. Atdz. Paulis Kalva  ; XIV. Pēc zvaigznēm zīlēt netiecas vairs prāts. Atdz. Valija Brutāne  ; XV. Ja itin visu vēroju, kas aug. Atdz. Valija Brutāne   ; XVI. Ja nežēlīga laika vara bargā. Atdz. Valija Brutāne   ; XVII. Kurš ticēs man, reiz lasot senu dzeju. Atdz. Valija Brutāne  ; XVIII. Vai tevi saukt par pavasara dienu? Atdz. Laima Akuratere..  ; XIX. Laiks draudošais, tu vari nodeldēt. Atdz. Valija Brutāne  ; XX. Kā sievieti tik daiļu tevi daba. Atdz. Valija Brutāne   ; XXI. Tiem dzejniekiem es nelīdzinos, nē. Atdz. Valija Brutāne  ; XXII. Man neiestāstīs spogulis — es vecs. Atdz. Andrejs Balodis  ; XXIII. Kā iesācējs uz skatuves, kas mulst. Atdz. Valija Brutāne  ; XXIV Kopš tavu daiļo atveidu mans skats. Atdz. Paulis Kalva  ; XXV. Lai tie, kas dzimuši zem laimes zvaigznes. Atdz. Valija Brutāne ; XXVI. Es, tavas mīlas cildenuma saistīts. Atdz. Valija Brutāne  ; XXVII.    Kad, piekusis no ceļa, dusā grimstu. Atdz. Fricis Adamovičs  ; XXVIII. Kā darba priekā veldzēties, ja lemts. Atdz. Vizma Belševica  ; XXIX. Kad, cilvēku un likten’s aizvainots. Atdz. Vizma Belševica  ; XXX.  Kad klusās atmiņas es sapulcēju. Atdz. Laima Akuratere  ; XXXI. Nu tavās krūtīs visas sirdis mīt. Atdz. Vizma Belševica •  ; XXXII. Ja pārdzīvosi dienu to, kad jauks. Atdz. Vizma Belševica  ; XXXIII.  Es bieži redzējis, kā ausma nāk. Atdz. Paulis Kalva  ; XXXIV.  Kam solīji, ka diena jauka būs. Atdz. Vizma Belševica  ; XXXV. Nu nebēdā, kas darīts — padarīts. Atdz. Vizma Belševica  ; XXXVI.    Es atzīstu — mums vajag diviem būt. Atdz. Vizma Belševica  ; XXXVII.  Kā gaudens tēvs, kam skatiens priekā zib. Atdz. Vizma Belševica  ; XXXVIII. Kam manai mūzai meklēt svešas jomas. Atdz. Paulis Kalva  ; XXXIX. Patiešām, kā man tevi cildināt? Atdz. Vizma Belševica  ; XL. Ņem visas manas mīlestības, ņeml Atdz. Vizma Belševica  ; XII. Tu skaistam grēkam vaļu neaizliedz. Atdz. Skaidrīte Kaldupe  ; XLII. Ka viņu mīli tu, nav sāpes tās. Atdz. Skaidrīte Kaldupe  ; XLIII. Kad plakstus aizveru, skats skaidrāks tiek. Atdz. Skaidrīte Kaldupe  ; XLIV. Ja sevi varētu par domu vērst. Atdz. Skaidrīte Kaldupe  ; XLV. Lai kur es eju, zinu, tavi būs. Atdz. Skaidrīte Kaldupe  ; XLVI. Ar manu sirdi cīnās acu skats. Atdz. Skaidrīte Kaldupe ; XLVII. Kļūst daudzreiz acu skats un sirds kā viens. Atdz. Skaidrīte Kaldupe ; XIVIII. Cik rūpīgs vienmēr ceļā devos es. Atdz. Skaidrīte Kaldupe  ; XLX. Pret laiku to, ja tāds reiz nāktu mums. Atdz. Skaidrīte Kaldupe  ; L. Ar smagu sirdi nākas ceļu sākt. Atdz. Andrejs Balodis  ; LI. Tik mīla sapratīs, ja gaitā gausā. Atdz. Valija Brutāne  ; LII. Es tā kā bagātnieks, kas aiziet var. Atdz. Skaidrīte Kaldupe  ; LIII. No kādas vielas esi izveidots. Atdz. Valija Brutāne   ; LIV. Cik daiļums daudzkārt mums vēl daiļāks šķiet. Atdz. Valija Brutāne ; LV. Ne marmors balts, ne pieminekļu zelts. Atdz. Andrejs Balodis  ; LVI. Ar jaunu spēku, mīlestība, nāc. Atdz. Ojārs Sarma   ; LVII. Tavs kalps es esmu, ko vēl vairāk gūt. Atdz. Skaidrīte Kaldupe  ; LVIII. Lai novērš dievs, kas kalpot pavēlēja. Atdz. Skaidrīte Kaldupe  ; LIX. Ja jauna nav nekā un viss jau bijis. Atdz. Andrejs Balodis ; LX. Kā viļņi irdami pret krasta oļiem. Atdz. Andrejs Balodis ; LXI. Vai vēlies tu, lai naktis skumji garās. Atdz. Skaidrīte Kaldupe  ; LXII. Es patmīlību savās acīs dedzu. Atdz. Skaidrīte Kaldupe ; LXIII. Kā pašlaik man reiz manam draugam klāsies. Atdz. Andrejs Balodis  ; LXIV. Kad redzu laika skarbai varai ļautu. Atdz. Laima Akuratere  ; LXV. Pat plašā jūra, zeme, akmens, varš. Atdz. Andrejs Balodis  ; LXVI. Es saucu noguris: «Lai nāve nāk!» Atdz. Paulis Kalva  ; LXVII. Kādēļ lai skaistums dzīvo ievainots. Atdz. Skaidrīte Kaldupe  ; LXVIII. No tālām dienām atblāzma šis vaigs. Atdz. Skaidrīte Kaldupe  ; LXIX. Tavs skaistums ārējais, kas saista mūs. Atdz. Skaidrīte Kaldupe  ; LXX. Bez vainas tu, kaut arī paļas krīt. Atdz. Valija Brutāne  ; LXXI. Vairs nesēro, kad miris būšu es. Atdz. Bruno Saulītis  ; LXXII. Lai nebūtu tev citiem jāatklāj. Atdz. Ojārs Sarma   ; LXXIII. Tev būs reiz manī redzams gadalaiks. Atdz. Mirdza Ķempe ; LXXIV. Bet nezūdies, ja šajā cietumā. Atdz. Mirdza Ķempe   ; LXXV. Tu tā, kas visus manus sapņus baro. Atdz. Andrejs Balodis  ; LXXVI. Kādēļ gan vārsmās trūkst man lepnas spozmes. Atdz. Andrejs Balodis  ; LXXVII. Redz spogulī, ka skaistums vīst kā zieds. Atdz. Ojārs Sarma  ; LXXVIII. Tavs vārds tik bieži manā dzejā zib. Atdz. Ojārs Sarma  ; LXXIX. Reiz spēku devi radīt dzeju man. Atdz. Ojārs Sarma  ; LXXX. Trūkst spalvai spēka, zinot, ka ir cits. Atdz. Ojārs Sarma  ; LXXXI. Vai mana sirds tev kapa vārsmas saliks. Atdz. Skaidrīte Kaldupe ; LXXXII. Ar manu mūzu nav tev kopīgs ceļš. Atdz. Ojārs Sarma  ; LXXXIII. Es domāju, ka krāsas neīstas. Atdz. Ojārs Sarma   ; LXXXIV. Vai patiesākus vārdus pateiks kāds. Atdz. Ojārs Sarma .  ; LXXXV. Būt nerunīga mana mūza prot. Atdz. Ojārs Sarma   ; LXXXVI. Viss viņa dzejas buru audums tvirts. Atdz. Ojārs Sarma  ; LXXXVII. Ardievu! Palikt nespēju pie tevis. Atdz. Bruno Saulītis  ; LXXXVIII. Ja kādreiz mani pulgot sāksi tu. Atdz. Ojārs Sarma   ; LXXXIX. Ja tava sirds pret mani atsalt grib. Atdz. Ojārs Sarma  ; XC. Ja gribi ienīst mani, tagad nīd. Atdz. Ojārs Sarma.   ; XCJ. Dažs lepojas ar dzimumu, ar vārdu. Atdz. Andrejs Balodis ; XCII. Tu nevari no manis projām iet. Atdz. Ojārs Sarma   ; XCIII. Es nedomāšu, ka tu mani vil. Atdz. Ojārs Sarma   ; XCIV. Tie, kuros ļaunums mīt, bet važās kalts. Atdz. Ojārs Sanma  ; XCV. Cik veikli nomaskēts gan ir tavs kauns! Atdz. Ojārs Sarma  ; XCVI. Dažs tavu vieglprātību bargi soda. Atdz. Andrejs Balodis  ; XCVII. Kā ziema man šī šķiršanās no tevis. Atdz. Andrejs Balodis  ; XCVIII. No tevis pavasarī šķīros es. Atdz. Andrejs Balodis  ; XCIX. Pret agro vijolīti bargs es esmu. Atdz. Andrejs Balodis  ; C. Kur, mūza, tu, vai aizmirsusi esi. Atdz. Andrejs Balodis  ; CI. Ai kūtrā mūza, kā to attaisnot. Atdz. Valija Brutāne .  ; CII. Tev nesaku, cik mīlestība svēta. Atdz. Valija Brutāne  ; CIII. Cik manai mūzai nabadzīga balss. Atdz Mirdza Ķempe  ; CIV. Sev vienmēr tevi paturēšu staltu. Atdz. Valija Brutāne  ; CV. Par elkdievību mīlu nesauciet. Atdz. Mirdza Ķempe  ; CVI. Kad senos dzejoļus laiks palasīt. Atdz. Ojārs Sarma   ; CVII. Cik liesmot lemts būs uzticamām jūtām. Atdz. Valija Brutāne  ; CVIII. Vai tintei vajaga vēl lieki līt. Atdz. Valija Brutāne   ; CIX. Ak, nesaki, ka pievilt spētu tevi. Atdz. Valija Brutāne  ; CX. Ak jā, es šurpu turpu esmu klīdis. Atdz. Andrejs Balodis  ; CXI. Lūk, manis dēļ tev acis dusmās spīd. Atdz. Valija Brutāne   ; CXII. Man līdzi jūtot, mīlot tu liec zust. Atdz. Ojārs Sarma  ; CXIII. Kopš esmu projām, skatiens sevī vērsts. Atdz. Valija Brutāne – ; CXIV. Vai, tavas mīlas vainagots, mans gars. Atdz. Ojārs Sarma ; CXV. Viss meli, kas līdz šim tev rakstot pausts. Atdz. Valija Brutāne ; CXVI. Nē, negribu es viņu vienošanos. Atdz. Laima Akuratere  ; CXVII. Lai apsūdzībā aizmirsts nav nekas. Atdz. Vizma Belševica  ; CXVIII. Kā piparus, lai gribas vairāk ēst. Atdz. Vizma Belševica  ; CXIX. Cik sirēnasaru es esmu dzēris. Atdz. Laima Akuratere ..  ; CXX. Ja tu pret mani esi bijis Jauns. Atdz. Valija Brutāne  ; CXXI. Patiešām, labāk grēcīgs gribu būt. Atdz. Valija ; Brutāne   ; CXXII. Tavs gara daiļums manā sirdi mīt. Atdz. Skaidrīte Kaldupe  ; CXXIII. Laiks, nelielies, ka pārvērt anani tu. Atdz. Skaidrīte Kaldupe   ; CXXIV. Ja mīlestība būtu greznums man. Atdz. Valija Brutāne  ; CXXV. Ja būtu gods man baldahīnu nest. Atdz. Valija Brutāne   ; CXXVI. Tu, Amor, apvaldi ar roku drošo. Atdz. Valija Brutāne  ; CXXVII. Par daiļu tumšo nemēdz uzskatīt. Atdz. Bruno Saulītis  ; CXXVIII. Tu, mana mūzika, sāc dziesmu vīt. Atdz. Bruno Saulītis ; CXXIX. Vienmēr pret iekāri gars cīņā iet. Atdz. Bruno Saulītis ; CXXX. Ir manas mīļās acīs saules maz. Atdz. Bruno Saulītis  ; CXXXI. Ik skatienā tev nežēlība mirdz. Atdz. Bruno Saulītis  ; CXXXII. Es tavas acis milu, jo tās jauš. Atdz. Bruno Saulītis   ; CXXXIII. Lai dreb tā sirds, kas manai raudāt liek. Atdz. Bruno Saulītis  ; CXXXIV. Viņš tagad sācis tavu jūgu nest. Atdz. Bruno Saulītis .  ; CXXXV. Tu vēlies daudz, un, tavas gribas dzīts. Atdz. BrunoSaulītis  ; CXXXVI. Ja netīk tev, ka pārāk tuvu es. Atdz. Bruno Saulītis .  ; CXXXVII. Ko manām acīm, mīla, dari tu. Atdz. Bruno Saulītis   ; CXXXVIII. Kad mīļā teic, ka patiess viņā viss. Atdz. Bruno Saulītis  ; CXXXIX. Ak, neliec attaisnot man postu to. Atdz. Bruno Saulītis   ; CXL. Tev, cietsirdīgā, gudrai vajag būt. Atdz. Bruno Saulītis  ; CXL. Ar acīm neesmu vēl padevies. Atdz. Bruno Saulītis  ; CXLII. Mans grēks ir mīla, tādēļ nīsti tu. Atdz. Bruno Saulītis  ; CXLIII. Lūk, namamāte, rūpju mākta, skrien. Atdz. Bruno Saulītis  t ; CXLIV. Man divas mīlas — prieks un izmisums. Atdz. Bruno Saulītis ; CXLV. Sls lūpas, kurās mīla kvēl. Atdz. Bruno Saulītis .   ; CXLVI. Teic, dvēsele, — vai, miesā mājojot. Atdz. Bruno Saulītis  ; CXLVII. Kā drudzis mana mīlestība tvīkst. Atdz. Bruno Saulītis  ; CXLVIII. Vai man! Kā mīla acis pārvērst māk. Atdz. Bruno Saulītis ; CXLIX. Kam, ļaunā, teic, ka tevi nemīlu. Atdz. Bruno Saulītis .  ; CL. No kāda spēka tavas gribas spēks. Atdz. Bruno Saulītis ; CLI. Kad mīla jauna — sirdsapziņas trūkst. Atdz. Bruno Saulītis  ; CLII. Ja mīlējot man nācies grēkā krist. Atdz. Bruno Saulītis  ; CLIII. Bij Amors blakus lāpai aizmidzis. Atdz. Bruno Saulītis  ; CLIV. Reiz mazais mīlas dievs bij atlaidies. Atdz. Bruno Saulītis

indexarhīvs    yandex     mega

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *