Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins). Raksti

Vladimirs Uļjanovs (Ļeņins). Valsts un revolūcija

ValstsunrevolucijaVILeninsfb2

Valsts un revolūcija piedāvā plašu ieskatu ļeņinisma politikā. Tieši šajā darbā Ļeņins ir sniedzis personisko marksisma interpretāciju, dedzīgi uzbrucis oponentiem, atklājis savus uzskatus par šķiru konfliktiem un iepriekšējās revolūcijās gūtajām mācībām, uzstājies par buržuāziskās valsts sagraušanu un kapitālisma aizstāšanu ar proletariāta diktatūru. “Valsts un revolūcija” ir nenovērtējams vēsturisks dokuments un politisks paziņojums.

indexarhīvs     yandex     mega

Vladimirs Uļjanovs (Ļeņins). Augusts Bebelis, Harijs Kvelčs, Par A. Bogdanovu  

Starptautiskās sociāldemokrātijas vēsturē var izšķirt divus lielus periodus. Pirmais periods ir sociālistisko ideju rašanās un proletariāta šķiras cīņas sākums, ilga un sīva ārkārtīgi daudzu sociālistisku mācību un sektu cīņa. Sociālisms meklē savu ceļu, meklē sevi. Proletariāta šķiras cīņai, kad tas tikko sāk izlobīties no sīkburžuaziskās “tautas” kopējās masas, ir atsevišķu uzliesmojumu, tādu kā Lionas audēju sacelšanās, raksturs. Strādnieku šķira šai periodā arī tikai tausta savu ceļu.

Šis periods ir periods, kad top un rodas marksisms kā vienīgā sociālismā doktrina, kas izturējusi vēstures pārbaudījumu. Aptverdams aptuveni pagājušā gadsimta divas pirmās trešdaļas, šis periods beidzas ar pilnīgu marksisma uzvaru, visu pirms Marksa pastāvējušo sociālismā formu bankrotu (it īpaši pēc 1848. gada revolūcijas) un ar strādnieku šķiras nošķiršanos no sīkburžuaziskās demokrātijās, ar tās iziešanu uz patstāvīga vēstures ceļa.

Otrais periods ir periods, kad veidojas, aug un nobriest šķiriska, proletāriskā sastāva sociālistiskās masu partijas. Sociālismā milzu izplatīšanās plašumā, nepieredzēta visādu proletariāta organizāciju augšana, proletariāta vispusīga sagatavošanās visdažādākajos darbības laukos sava dižā pasaulvēsturiskā mērķa pildīšanai, — lūk, kas raksturo šo periodu. Pēdējos gados to nomainīt traucas jau trešais periods, kad sagatavotie spēki daudzās krizēs realizēs savus mērķus.

Indexfb2   Fb2   megafb2

Vladimirs Uļjanovs (Ļeņins). Likvidatori un latviešu strādnieku kustība (1914)

Ar patiku ievietojam b. Veterāna rakstu, kas dod vēsturisku aprakstu par nacionālo jautājumu pie latviešiem vispār un pie latviešu s.-d. it īpaši. Grozījumu vai papildinājumu projekti pie vasaras (1913. g.) apspriedes lēmuma no latviešu marksistu puses būtu visai vēlami. Latviešu s.-d, bija vecas simpātijās pret Bundu, kuras sāka svārstīties, pirmkārt, marksistu teorētiskās kritikas rezultātā; otrkārt, bundistu praktiskā separātisma dēļ, sevišķi pēc 1906. gada. Novēlēsim, lai diskusija par nacionālo jautājumu latviešu s.-d. vidū turpinātos un beigtos ar pilnīgi noteiktu lēmumu pieņemšanu.

Par b. Veterāna piezīmju būtību atzīmēsim tikai sekojošo. Viņam liekas nepārliecinoša mūsu atsaukšanās uz Šveici, jo tur visas trīs nācijās esot vēsturiskas un tiesībās vienlīdzīgas no paša sākuma. Bet “nācijām bez vēstures” nav citur kur meklēt (ja ne utopijā) piemēru un paraugu kā vien starp vēsturiskām nācijām. Un nāciju tiesību vienlīdzību paredz paši “kulturāli nacionālās autonomijas” piekritēji. Tātad civilizētās cilvēces pieredze mums māca, ka apstākļos, kur valda patiesa nāciju tiesību vienlīdzība un konsekvents demokrātisms, „kulturāli nacionālā autonomija” ir lieka; bet bez šiem nosacījumiem tā paliek utopiska un tās propaganda ir izsmalcinātā nacionālisma sludināšana.

Indexfb2  Fb2   megafb2

Vladimirs Uļjanovs (Ļeņins). Par Eiropas savienoto valstu lozungu (1915)

Imperialisms un socialisma sašķelšanās (1916). Kulturālie eiropieši un mežonīgie aziati (1913)

Avīzes “Social-Demokrat” 40. nr-ā mēs ziņojām, ka mūsu partijas ārzemju sekciju Konference nolēmusi atlikt jautājumu par lozungu “Eiropas Savienotās Valstis” līdz jautājuma ekonomiskās puses apspriešanai presē.

Diskusija par šo jautājumu mūsu konferencē guva vienpusīgi politisku raksturu. Pa daļai tas varbūt bija tāpēc, ka Centrālās Komitejas manifestā šis lozungs tieši formulēts kā politisks (tur sacīts — “tuvākais politiskais lozungs…”), pie kam ne tikai izvirzītas republikāniskās Eiropas Savienotās Valstis, bet arī speciāli pasvītrots, ka “bez Vācijas, Austrijas un Krievijas monarchijas revolucionārās nogāšanas” šis lozungs ir absurds un melīgs.

Celt iebildumus pret tādu jautājuma nostādni šā lozunga politiskā novērtējuma robežās, -— piemēram, no tā viedokļa, ka tas aizēno vai vājina u. tml. sociālistiskās revolūcijas lozungu, ir pilnīgi nepareizi.

Indexfb2  Fb2  megafb2

Vladimirs Uļjanovs (Ļeņins). Par lielkrievu nacionālo lepnumu (1914) 

Strādnieku šķira un nacionālais jautājums (1913)

Liberāļi un demokrāti jautajumā par valodām (1913)

Vēl par skolu sadalīšanu pēc tautībām (1913)

Vai ir vajadzīga obligāta valsts valoda? (1914)

Par lielkrievu nacionālo lepnumu (1914)

Tagad buržuāzijā bīstas strādnieku, meklē savienību ar Puriškevičiem, ar reakciju, nodod demokrātismu, aizstāv nāciju apspiešanu vai tiesību nevienlīdzību, demoralizē strādniekus ar nacionālistiskiem lozungiem.

Indexfb2   Fb2   megafb2

Vladimirs Uļjanovs (Ļeņins). Proletāriskās revolūcijas kara programma 

Holandē, Skandināvijā, Šveicē no to revolucionāro sociāldemokrātu vides, kuri cīnās pret sociālšovinistu meliem par «tēvijas aizstāvēšanu» tagadējā imperiālistiskajā karā, atskan balsis, ka sociāldemokrātiskās minimālās programmas veco punktu: «milicija» jeb «tautas apbruņošana» vajagot nomainīt ar jaunu: «atbruņošanās», «Jugend-Internacionale»(1) uzsākusi šai jautājumā diskusiju un ievietojusi 3. numurā redakcijas rakstu, kurā aizstāv atbruņošanos. R. Grimma jaunākajās tēzēs(2) mēs arī diemžēl atrodam piekāpšanos «atbruņošanās» idejai. Žurnālos «Neues Leben»(3) un «Vorbote»(4) uzsākta diskusija.

Indexfb2  Fb2   megafb2

Vladimirs Uļjanovs (Ļeņins). Skaitļu valoda  (raksti 1913-1914)

Kapitalistiskās bagātības pieaugums ; Viena no lielajām tehnikas uzvarām ; Zemniecība un strādnieku šķira ; Bērnu darbs zemnieku saimniecība ; Streiku sekmīgums 1912. gadā, salīdzinot ar pagātni ; Dzelzs zemnieka saimniecībā ; Skaitļu valoda  ; Kapitalisms un strādnieku imigracija ; Teilora sistēma — cilvēka verdzināšana ar mašinas palīdzību ; Zemniecība un algotais darbs

Indexfb2  Fb2   megafb2

Vladimirs Uļjanovs (Ļeņins). Sociālisms un karš. (1915)  

…lai saliedētu starptautiskās sociāldemokrātijas kreisos elementus uz revolucionāru pozīciju pamata, Ļeņins darīja visu, lai līdz konferences sasaukšanai darbs būtu iespiests. Šā darba uzdevums bija iepazīstināt kreisos sociālistus ar boļševiku partijas pozīciju attiecībā pret karu; Ļeņins to nosauca par «komentāriem mūsu partijas rezolūcijām, t. i., to populāru paskaidrojumu».

Indexfb2  Fb2   megafb2

Vladimirs Uļjanovs (Ļeņins). Tēzes nacionālajā jautājumā  

“Tēzes nacionālajā jautājumā” Ļeņins sarakstīja sakarā ar saviem referātiem nacionālajā jautājumā, kurus viņš nolasīja Šveices pilsētās: Cirichē, Ženevā, Lozana un Bernē 1913. gada 9., 10., 11. un 13. jūlijā (j. st.). Ļeņina rakstu un materiālu krājumos XVII un XXX iespiesti: referātā plāns, piezīmes pie plāna un sīks pārskats par debatēm sakarā ar šiem referātiem. Šos referātus Ļeņins piemin savā vēstulē S. G. Šaumjanam.

“Tezes nacionālajā jautājumā” ir rokraksts uz 21 papīra lapas, kurš rakstīts ar tinti lapu vienā pusē. Rokraksta pēdējās lapas otrā puse Ļeņins ar zīmuli tēzēm pievienojis piecus punktus, kurus numurējis ar grieķu alfabēta pirmajiem burtiem.

Indexfb2  Fb2  megafb2

Vladimirs Uļjanovs (Ļeņins). Marksisma trīs avoti un trīs sastāvdaļas  

V. I. Ļeņina raksts „Marksisma trīs avoti un trīs sastāvdaļas“ publicēts žurnālā „Prosveščeņije” 1913. gada 3. nr-ā, kas veltīts Kārļa Marksa nāves 30. gadadienai.

„Prosveščeņije” („Izglītība”) — boļševiku sabiedriski politisks un literārs mēneša žurnāls; tika legāli izdots Pēterburgā kopš 1911. gada decembra. Žurnālu nodibināja pēc Ļeņina norādījuma cara valdības slēgtā boļševiku žurnālā „Misļ” (,,Doma“) vietā, kurš iznāca Maskavā. Žurnālu „Prosveščeņije” Ļeņins vadīja no ārzemēm; žurnālā tika publicēti viņa darbi: „Vēlēšanu kampaņas principiālie jautājumi”, „Vēlēšanu rezultāti”, „Kritiskas piezīmes nacionālajā jautājumā”, „Par nāciju pašnoteikšanās tiesībām” un citi.

Uzturēdamies Pēterburgā 1912. un 1913. gadā, žurnālā darbā aktivi piedalījās J. V. Staļins. Žurnālā „Prosveščeņije” publicēts J. V. Staļina darbs „Nacionālais jautājums un sociāldemokrātijā”, ko 1914. gadā izdeva atsevišķā brošūrā ar nosaukumu „Nacionālais jautājums un marksisms” (sk. J. V. Staļina „Marksismu un nacionālo jautājumu”, Raksti, 2. sēj., Latv. valsts izd., 1947., 272.— 342. lpp.). Žurnālā „Prosveščeņije” pastāvīgs līdzstrādnieks bija V. M. Molotovs. Mākslinieciski literāro nodaļu rediģēja А. M. Gorkijs. Redakcijas kolēģijā darbojās: M. A. Saveļjevs, M. S. Oļminskis, А. I. Jeļizarova un citi. Žurnālā metiens sasniedza 5 tūkstošus eksemplāru.

Indexfb2   Fb2   megafb2

Vladimirs Uļjanovs (Ļeņins). Referāts par 1905. gada revolūciju  

Tūkstošiem strādnieku, — un turklāt nevis socialdemokratisku, bet ticīgu, uzticamu pavalstnieku, — garīdznieka Gapona vadībā saplūst no visām pilsētas daļām galvaspilsētas centrā, laukumā Ziemas pils priekšā, lai nodotu caram savu peticiju. Strādnieki nes svētbildes, un viņu toreizējais vadonis Gapons rakstiski apgalvoja caram, ka viņš garantējot cara personai drošību un lūdzot viņu iznākt pie tautas.

Tiek izsaukts karaspēks. Ulāni un kazaki metas virsū pūlim ar aukstajiem ieročiem, šauj uz neapbruņotiem strādniekiem, kas, ceļos nometušies, lūdzās kazakus, lai viņus laiž pie cara. Pēc policijas ziņām toreiz tika nogalināti vairāk par tūkstoti, ievainoti vairāk nekā divi tūkstoši. Strādnieku sašutums nav aprakstāms.

Indexfb2   Fb2  megafb2

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.