No Artēmija Faula dienasgrāmatas: “Cilvēki mēdz mainīties, un es neesmu nekāds izņēmums. Taisnību sakot, pirms iepazīšanās , ar Tautu ne vienmēr rīkojos gluži atzīstami. Un nu, pēc četriem gadiem, manai mātei par to var iznākt maksāt ar dzīvību. Būtu es toreiz saudzējis lemuru… Taču gudrs cilvēks spēj ne vien atzīt, ka kļūdījies, bet arī misēkli labot. Pat ja tālab vajadzētu atgriezties pagātnē. Galvenais — izvairīties no sadursmes ar bīstamāko no visiem iespējamajiem pretiniekiem. Ar sevi pašu.”