Eduards Veidenbaums. Dzeja

veidenbaumsdzeja

Dzeja: 01 Ar šis zemes vareniem kopā tu varēji būt ; 02 Cienību dod liela bārda. ; 03 Daudz godīgu cilvēku pasaulē dzīvo, ; 04 Daudz varam runāt un spriest, kāds uzdevums ; 05 Dažs visu mūžu nomocās ; 06 Dievbijīgo apmierinājums ; 07 Dievs ir laipnīgs: mācītājus ; 08 Domāju es domas dziļas, ; 09 Ej un dzenies tik pēc naudas, ; 10 Es atminos rožainos laikus ; 11 Es domāju, ka pasaulē ; 12 Grāmatu kaudzes ; 13I edzer, brāli: Ātrām kājām ; 14 Ikkatris tev godu dod, centīgais vīrs, ; 16 īsts filozofs nav pesimists, ; 16 Ja gribi tik pie labas vietas, ; 17 Ja tev pasaulē jūtīga sirds, ; 18 Jau vēsās smiltīs dārgajie draugi dus, ; 19 Jau ziediem rotātas pļavas, ; 20 Jau ziedoņa vēsmas no dienvidiem plūst, ; 21 Jauns gads jau atnācis, bet viss pa vecam ; 22 Kā gulbji balti padebeši iet. ; 23 Kā sapņi no pasaules dzimumi zūd, ; 24 Kad niknas vētras dzīvei postu draud, ; 25 Kādēļ par niekiem vaimanas celt? ; 26 Kam tik dzīvot, tas lai dzīvo, ; 27 Kam velti dārgo laiku tērē  ; 28 Kas, staigājot pa košām puķu lejām, ; 29 Kuļos es kā pliks pa nātrām, ; 30 Kur klusā naktī lakstīgalas dzied, ; 31 Lai mērķus tādus sev spraužam, ; 32 Lai nedomā cilvēks, ka otrs ir slikts, ; 33 Laiks ātrāki steidzas kā vagona rats, ; 34 Man ļaunvēlīgais liktenis ;  35 Tik ērkšķiem bij kaisīts tavs darbīgais mūžs. ;  37 Mosties. mosties reiz, svabadais gars,  ; 38 Mums, latviešiem, dzejnieku milzīgs bars,  ; 39 Nākt Olimpā mums aizliedz dievu spēks, ;  40 Nopietnu ģīmi kas jautrībā taisa, ; 41 Nost reiz skumību metīšu tumšo. ; 42 Pa ielām dubļainām līst lietus, vēji šņāc, ;  43 Pa Latvijas kalniem un lejām  ; 44 Pa laukiem jau ziedonis dvašo, ; 45 Pa rožu ziediem, mājās rotājoties. ; 46 Par spīti grūtiem laikiem ; 47 Par velti ir nožēlot agrākos grēkus, – ; 48 Pasaule radīta bagāta, plaša. ; 49 Pēc goda. pēc varas, pēc mantas  ; 50 Pēc ideāliem cenšas lielie gari; ; 51 Pie debesīm mēness spīd bālais, ; 52 Pie debesīm zvaigznes spulgo un mirdz,  ; 53 Pie neskaidrās Mētras, ; 54 Projām no laukiem aizsteidzies sniegs.  ; 55 Reiz zaļoja jaunība, cerības plauka.  ; 56 Sniegs no laukiem projām steidzas,  ; 57 Tauta. tauta, gaišā latvju tauta. ; 58 Vēl neesmu dubļos tik dziļi es slīcis, ; 59 To es zinu, to es māku: ; 60 Tu atmini cietējus brāļus, ; 61 Tumsa un migla  ; 62 Upes malu liepas ēno, ; 63 Uz galu mana dzīve iet, ; 64 Vai karš būs ar vāciešiem, krieviem, ; 65 Vai senatnē vien tikai vīri bija, ; 66 Vaidi un gaidi, ; 67 Vēl desmit divdesmit gadu, ; 68 Vienkāršie ļautiņi ; 69 Virs zemes nav taisnības, dūrei tik spēks,  ; 70 Visām lietām pienāk gals, ; 71 Viss apriebies, apnicis ir, ; 72 Viss ir joks, par visu smejies.

indexarhīvs    yandex     mega

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.