Romāns. M. Zariņš pārsteidz ar savu savdabīgo humoru un spēju paskatīties uz lietām pavisam no citas puses. Galvenais romāna varonis un vēstītājs ir Kristofers Mārlovs (sasauce ar viduslaiku angļu dramaturgu un dzejnieku Kristoferu Mārlovu (Christopher Marlowe, 1564–1593) – pirmo tautā pazīstamās leģendas par doktoru Faustu izmatotāju literatūrā), kurš ierodas pie Jāņa Vridriķa Trampedaha, lai iegūtu un vēlreiz pārstrādātu Trampedaha jau pārlaboto un papildināto pavārgrāmatu, kura savā laikā nav izraisījusi tādu interese, kādu tā, pēc Trampedaha domām, ir pelnījusi. Trampedaha prātā rodas pārliecība, ka Kristofers Mārlovs ir nelabais vai vismaz tā kalps, kurš ieradies viņu kārdināt un izkrāpt viņa mūža lieliskāko darbu. Tā ir savdabīga prāta spēle un likteņa ironija, jo Trampedaham vairāk par visu gribētos, lai ierodas kāds Mefistofelis, jo tādā veidā tiktu atzīta viņa unikalitāte. Bez tam Fausta leģendai sižets tuvinās arī tāpēc, ka uzrodas ilgotā un cerētā Grietiņa – Margarēta Šella.