Andrejs Skailis. Matrozis ar mērkaķi uz pleca

MatrozisarmerkakiuzplecaASkailisfb2

Sievasmāte, padzirdējusi par vāciešu mantas izpārdošanu, salēcās kā sacīkšu zirgs un metās uz priekšu. Viņa joņoja no viena aizbraucēja pie otra, cilāja lubrakus, pētīja un stiepa mājās visu, kas gadījās priekšā. Emaljētu vanniņu, apvalkātu suņādas kažoķeli, tīri jaunu kafijas servīzi, vējlukturi, botes, klistīra burku, virtuves skapīti un smuku bildi. Ļoti smuku bildi ļoti smukā rāmī. Patiesību sakot, nevis bildi, bet gleznu. Uz tās bija skaidri redzams matrozis ar mērkaķi uz pleca. Un mērkaķim astē bija iesieta lillā šleifīte! Vēl skaistāks bija gleznas rāmis, taisīts no pulēta tumša ozolkoka, izgreznots ar misiņa rozītēm, un katrai rozītei vidū bija krāsains stikliņš. Ja apgrieza gleznu otrādi, varēja redzēt, ka rozītes ir pieskrūvētas ar misiņa skrūvītēm. Pēc blakšu nosprāgšanas gleznu var mierīgi nest istabā un pakārt pie sienas uz pamatīgas naglas. Kāpēc uz pamatīgas? Tāpēc, ka gleznas ozolkoka rāmis ar misiņa rozītēm bija ellīgi smags. Tā nu galu galā matrozis ar mērkaķi uz pleca tika piekārts pie sienas, un tur tas karājās trīsdesmit trīs gadus.

indexarhīvs    yandex     mega

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *