Šīs grāmatas rūgti saldo vēstījumu ievada skaudri, urdoši jautājumi: par mīlestības deficītu un alkām pēc tās, par to, kā vientulība saārda cilvēka dvēseli; par atbildību un šīs nastas nepanesamo smagumu; par brīvību un atkarību; par cilvēka esmes vērību; par Dieva mīlestību un tās izpratni. Rakstniece apzinās, ka Dārtas liktenī ieprogrammētajām sāpīgajām problēmām reālajā dzīvē šobrīd nav pilnvērtīga atrisinājuma, bet viņas romantiķes dvēsele un cīnītājas reālistes gars ar to nespēj samierināties, tādēļ… palīgā nāk sapnis, pasaka lielā, pārvarīgā mīlestība: tauriņi traucas debesīs, kuģis ar miglas austām burām aizpeld pasaulē, kur viss notiek skaisti, tīri un reizē tik jutekliski pilnasinīgi, ka lasītājs nevar palikt vienaldzīgs un vismaz uz mirkli jūtas apbalvots un gandarīts.”