Arnolds Auziņš. Vendeta letiņu gaumē

vendetalatviesugaume

Lata romāns. Vēlā rudens vakarā vientuļās lauku mājās ierodas svešiniece un lūdz atļauju pārnakšņot. Viņa atbraukusi no Zviedrijas, bet jaunību pavadījusi šaipusē. Vārds pa vārdam un saimnieks viņā atpazīst sievieti, kas vainīga viņa brāļa nāvē. Lai gan pagājuši daudzi gadi, Elmārs Ezergailis pieņem nežēlīgu lēmumu – nodevējai jāmirst. Vai nodoms izdodas un kāds pārsteigums gaida otrā rītā, uzzināsiet, ja izlasīsiet romānu. Pagaidīs, lai Rota atdziest. Zinātnieki secinājuši, ka miris cilvēks sverot tieši deviņus gramus mazāk nekā dzīvs. Tik viegliņa ir dvēsele, kas pametusi miesas mājokli. Interesanti! Neatkarīgi no apmēriem – vai tu esi resnulis vai kaulu kambaris, neredzamā dvēsele visiem sver vienādi. Aizgājēja sevišķi smaga nevar būt, pat līdz sirmam vecumam saglabājusi slaidu, jaunavīgu ķermeni. Uzmetīs uz pleca kā maišeli. Elmārs cerēja, ka pēc soda izpildes jutīs atvieglojumu, taču izrādījās tieši otrādi – sirdi spieda smagums. Vai tā būs visu atlikušo mūžu?

indexarhīvs    yandex    mega

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.