Edīte Olupe. Latviešu gadskārtu ierašas

latviesugadskartuierasdas

Latviešu gadskārtu ieražas nepārprotami iekļaujas gada dabiskajā ritējumā, tai vissenākajā kalendārā, kas ir pašā dabā noskatīts, Saules un Mēness gaitas ietekmēts. Ar gadalaiku miju, dabas cikliskumu visciešākajā veidā ir saistīts arī zemkopja gads, kur rūpju pilni un saspringti darba posmi mijas ar atelpas un gandarījuma brīžiem svētkos, nosakot šo svētku agrāro raksturu. Saskanīgi dzīvot, būt saskaņā ar dabu un tās ritmiem — tā ir augstākā no mūsu senču gudrībām, un svētki, kas ir kā izlīdzsvaroti akcenti gada plūdumā, neizjauc šo harmonisko dzīvošanu. Senie latvieši nepazina apzīmējumu svētki, kas ir aizgūts no slāviem; tā vietā viņi lietoja savus, latviskos nosaukumus: laikmeti, laikgadi, laiki lielo saulgriežu svētku apzīmēšanai un laika dienas, laikdienas, pasvētdienas, pussvētdienas mazāk ievērojamām svinamajām dienām. To apliecina gan dainas, gan ticējumi (LD 17531, 33293, 33294; LTT 20664; LFK 358, 519; 32, 360):

indexarhīvs    yandex     mega

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *