Džordžs Orvels. 1984

1984dOrvelsfb2

Romānā attēlotajā pasaulē nepastāv vārda un domas brīvība; ir trīs karojošas valstis ar neierobežotu partijas varu, kuras nemitīgi kontrolē savu pavalstnieku domas un darbus. Galvenais varonis Vinstons Smits dzīvo Okeānijā, ko vada Lielais Brālis un Partija, kur tiek falsificēta vēsture un ir ieviesta „jaunruna”. Vinstons meklē un arī atrod izeju no pastāvošās sistēmas, taču iluzorais priekšstats par iegūto brīvību izgaist, jo sistēmas realizētā uzraudzības funkcija ir visaptveroša.  Šī grāmata biedējoši skaidri ataino mūsdienu realitāti, kurā tik bieži tiek karots „miera uzturēšanas” vārdā

indexarhīvs / yandex / mega

 

7 atbildes “Džordžs Orvels. 1984”

  1. 1. Kā vārdā vispār tiek karots? Visas tautas visos laikos ir karojušas, lai panāktu labākus miera noteikumus kā pašreizējie (uz pretinieka rēķina, protams).
    2. Eiropa Sīrijā nekaro. Bet sekas no Sīrijas kara Eiropai ir katastrofālas. Tas tā, pārdomām.
    3. Ja mūsdienās Eiropā pastāvētu kaut vai Orvela sistēmas ”light” versija, līdzīga Brežņeva laikmetam PSRS, tad jūs jau pats sapratāt, ko ar jums būtu izdarījuši par mutes palaišanu. Elektriskajā ķēdē jūs, protams, neieslēgtu, jūs neesat spuldzīte, bet iedot kādus gadiņus leduslāču dabiskajā vide – mierīgi.

  2. 4. Nu un tagad paskatīsinies, vai mans komentārs izies moderāciju. Ja nē – pārmetumus par orvelismu saņemiet pats.

    1. Ja Jūs “Baltais Gulbi” zinātu cik daudzi komentāri ir vienkāršas mēstules un spams angļu valodā!!!! Tāpēc jau arī katram komentāram jāgaida administrācijas apstiprinājums. Bet administrācija nevar sēdēt visu laiku pie datora tikai tāpēc, lai izdzēstu vai apstiprinātu katru komentāru…
      Bet kas attiecas uz tiem Brežņeva laikiem, tad jāsaka, ka tagad katrs, kuram nav ko darīt, raksta par to, cik tie laiki bija slikti… Tas tā, dažiem šķiet ļoti moderni, bet patiesībā arī ir jau kļuvis par sava veida spamu.
      Varbūt parunāsim labāk par to, kā iedēstīt rozes zemē nolādētā? Vai tā tagadējos labajos laikos skaitās aizliegtā tēma?
      Starp citu: vai ir gadījies pabūt pie baltajiem lāčiem Brežņeva laikos? Droši zinu, ka tad vairs pie baltajiem lāčiem nesūtīja, bet tepat, līdz Rīgas centrālcietumam, vai arī ne uz tik attālām vietām, un parasti tādus, kas bija to pelnījuši… ne jau par mutes, bet nagu palaišanu.

  3. Par spamu sauc negribētu komercreklāmu, bet politiskie uzskati ir politiskie uzskati. Pat ja mani uzskati kādam nepatīk, tie ir aizsargāti ar Satversmes 100. pantu. Bet attiecība uz interneta cenzūru ir spēkā vainas prezumpcija – jebkuri traucējumi/kavējumi komentāru pievienošanā tiek uzskatīti par cenzūru, kamēr nav pierādīts pretējais.

    Starp citu, es neesmu arī runājis ar admirāli Dēnicu un grimis kopā ar VIIC tipa zemūdeni, kas nebūt nenozīmē, ka pasaulē nebija admirāļa Dēnica vai VIIC tipa zemūdeņu 😀

    Tagad atgriežoties pie uzskatiem – vai izmisīgi mēģinājumi meklēt neesošu totalitārismu mūsdienās, vienlaicīgi slavinot PSRS totalitārismu un noliedzot tā politiskās represijas, nav tīrākā liekulība?

    Mēģinājums mainīt tēmu tagadējos laikos skaitās kaujas propagandas panēmiens ”Ja nav ko teikt, jāmaina tēma”. Es par šo tēmu vienkārši nevēlos runāt – fakts, ka tēma ir atļauta, nenozīmē, ka man par to ir obligāti jārunā ar strīdu zaudējušu komunisma apoloģētu.

  4. ja vispārcilvēcisko vērtību paušana ir līdzvērtīga komunisma ideju paušanai, tad varat mani uzskatīt par komunisma apoloģētu.
    Runājot par totalitārismu: Šī parādība bija novērojama ne tikai PSRS un tas nepavisam nav tik izmisīgi jāmeklē, tā pietiek arī mūsdienu pasaulē. Diemžēl! Nevajag to noliegt un tik izmisīgi slavināt mūsdienu patērētāju sabiedrību. Arī to var uzskatīt par liekulību. Arī šai sabiedrībai ir pietiekoši daudzas ēnas puses un un dubultas morāles standartu. Jo ir tēmas, par kurām mūsdienu sabiedrība negrib runāt un izmisīgi cenšas daudzas problēmas nepamanīt. Bet par to cenzūru – tur nu Jums pilnīga taisnība.

  5. Kaujas propagandas paņēmiens ”tumšs uz tumša” – ja nav iespējams attaisnot savējos (PSRS), nomelnot visus.

    Liekulība ir citiem mācīt vienu,bet pašam rīkoties pretēji. Cilvēks, kas atbalsta mūsdienu ekonomiku un pats tajā piedalās, neliekuļo, tāpat ka tas, kurš šo ekonomiku neatbalsta un pats dzīvo viduslaiku naturālajā saimniecībā. Tikai tas, kas aģitē pret ekonomiku, kuras labumus pats izmanto, liekuļo gan sev, gan citiem.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *