Rafaels Sabatini. Kapteiņa Blada odiseja

KapteinaBladaodisejaRSabatinifb2

Angļu ārsts Pīters Blads tiek netaisnīgi apsūdzēts valsts nodevībā un notiesāts uz nāvi. Laimīgā kārtā palicis dzīvs, viņš nonāk pirātu vidē. Drošsirdībā, izveicībā un veiksmē pārspēdams visus “amata brāļus”, pirātu kapteinis Blads kļūst par īstenu Jaunās pasaules jūru “Robinu Hudu”. Itāliešu izcelsmes rakstnieka Rafaēla Sabatīni (1875-1950) dēku romāns “Kapteiņa Blada odiseja”, kas kļuvis par pasaules mēroga bestselleru, pilnībā pielīdzināms Roberta Lūisa Stīvensona un Aleksandra Dimā (tēva) labākajiem sacerējumiem.

indexarhīvs   yandex   mega

Rafaēls Sabatini sarakstījis par kapteini Bladu četrus romānus, no kuriem tikai pirmais iztulkots latviešu valodā. Krievu valodā šie romāni lejuplādējami šeit: Сабатини Рафаэль: 1 Одиссея капитана Блада ; 2 Хроники капитана Блада ; 3 Удачи капитана Блада ; 4 Илиада капитана Блада

mega

 

Arturs Lielais. Karavelas iziet okeānā

KaravelasizietokeanaALielaisfb2

Lielais jūras braucējs un Amerikas atklājējs Kristofors Kolumbs pirms četrarpus gadsimtiem trīs nelielos buriniekos — karavelās izgāja plašajā, lajos laikos gluži nepazīstamajā okeānā, lai meklētu jūras ceļu uz bagāto Indiju, un 1492. gada 12. oktobrī sasniedza Amerikas zemes krastus — Bahamas salu arhipelagu. Četri grandiozi ceļojumi pāri Atlantijas okeānam, Lielo un Mazo Antiļu salu, kā arī Dienvidamerikas un Centrālās Amerikas piekrastes atklāšana ierindojusi Kolumbu starp visu laiku lielākajiem jūras braucējiem un jaunu zemju atklājējiem un apvijusi Kristolora Kolumba vārdu ar nemirstīgu slavu. Šo slavu viņš izcīnījis ar fanātisku neatlaidību un drosmi, gadiem ilgi aizstāvēdams savus fantastiskos plānus, spītēdams spīvām vētrām un viesuļiem, viltīgām straumēm un bīstamiem sēkļiem, draudīgiem koraļļu rifiem svešās jūrās un piekrastēs svelmainā tropu saulē un lietusgāzēs. Kolumba mūžs līdzinās leģendai. Nepazīstams, nabadzīgs svešzemnieks, ko daudzi tolaik uzskatījuši par sapņotāju un fantastu, kļuvis par pasaulslavenu jūras braucēju, Spānijas lieladmirāli un aizjūras koloniju vi- cekarali, bet tad zaudējis gan varu, gan bagātību, nomiris nežēlastībā, visu pamests un aizmirsts. Dokumenti, hronikas, laika biedru un vēsturnieku liecības, paša Kolumba vēstules un dienasgrāmatas palīdzējušas gan atainot lielo ceļojumu gaitu, gan raksturot lielo ģeogrāfisko atklājumu laikmetu. Īsumā vēl pieminēti agrīnie Amerikas atklājēji normaņi, tāpat arī portugāļi, kas meklēja jūras ceļu uz Indiju gar Āfrikas krastiem, konkistadori — Amerikas iekarotāji, kuri sekoja Kolumba pēdās, Amerigo Vespuči un Amerikas nosaukuma izcelšanās, kā arī sniegts ieskats par cēloņiem, kas mudināja cilvēkus doties tik tālos, bīstamos jūras ceļos, par lielo ģeogrāfisko atklājumu vēsturisko un revolucionāro nozīmi un grandiozajām sekām.

indexarhīvs   yandex   mega

Lennarts Meri. Kāvu vārtos

KavuvartosLMerifb2

Šajā grāmatā lielā mērā esmu izmantojis Kuka, Forstera, Vrangeļa, Dāla, Zauera, Bilingsa, Midendorfa, Kokrena, Millera, Bēra, Bogoraza, Māzika, Johelsoria un Ehina darbus, kā arī savas ceļojumu piezīmes. Tomēr mana grāmata ne tuvu nav uzlūkojama par Ziemeļu jūrasceļa atklāšanas gaitas atstāstu.

indexarhīvs    yandex    mega