Egrāmatas Latviski, Grāmatas Latviešu valodā, Bezmaksas, Grāmatu grāmatnīca
Egrāmatas Latviski, Grāmatas Latviešu valodā, Elektroniskās grāmatas, Bezmaksas, Grāmatu grāmatnīca
Kapucieša mūka Medarda atstātie raksti. Izdevis Kallota stilā sacerēto fantāziju autors. Šo grāmatu lasot „…kopā ar Medardu, it kā būdams viņa uzticamais biedrs, nolemsi doties caur drūmajām krusta ailēm un cellēm — caur raibo — visraibāko pasauli un kopā ar viņu vēlēsies paciest visu drausmo un baismo, neprātīgo un jokaino, kas bija atgadījies viņa dzīvē, … varbūt tevi pajautrinās visas tās daždažādās ainas, ko tev atklās vaļā pavērtā camera obscura.”
Vai nāve ir apziņas izdzēšana? Vai noteikta cilvēciskās būtības daļa dzīvo pat pēc fiziskās nāves, kad ķermenis nefunkcionē un pilnībā sairst? Šī grāmata piesaistīs uzmanību fenomenam, kurš vienlaicīgi gan ir plaši izplatīts, bet daudziem nav saprotams, un reizē arī rosinās sabiedrības ieinteresētību. Šajā grāmatā ievietotie vēstījumi daudziem liksies neticami, un pirmā vēlēšanās būs aizgaiņāt tos no savas apziņas.
Grāmata domāta vidusskolu vecāko klašu audzēkņiem ārpusklases lasīšanai, tā izmantojama arī mākslas vēstures fakultatīvajās nodarbībās. 21 apraksts iepazīstina ar izcilākajiem aizrobežu tēlotājas mākslas meistariem no Renesanses līdz XX gadsimtam, sniedzot iespējami konkrētus priekšstatus par attiecīgā laikmeta apstākļiem, vidi un cilvēkiem.
Pārliecinoši uzrakstīts stāsts par pirmo, skaidro skolnieku mīlestību.
Piezīmes 1917 1918. Anna Brigadere grāmatā Dzelzs dūre apraksta haotisko stāvokli, kādā atradās Latvija 1917. un 1918. gadā. Dziļa pārdzīvojuma pārsātinātos vārdos rakstniece notēlo šo laiku, kad “grūti bija izšķirt kur ideja, kur nodevība”, kad “akli godkārīgi avantūristi, kaislīgi bauslības kalpi, naivi pasaules aplaimotāji” virzīja latviešu tautu pretim postam un iznīcībai. Uzskatāmi Brigadere parāda traģisko, negodīgi izmantoto un pievilto latviešu strēlnieku, uzpūtīgo baltvācu pilsoni un okupācijas armijas karavīru, laupīšanas kāres pārņemto pūli un cerībās vīlušos, posta nospiesto latviešu tautu tanīs drūmajās dienās, kad “dzīve bija kā pārmērīgi saspīlēts loks, kuru neapturami spēki dzina uz lūzumu”. …. 1917.—1918. gada piezīmes ir Annas Brigaderes dokumentāls un reizē emocionāls stāstījums par vienu no tiem traģiskajiem Latvijas dzīves posmiem, kad rupja militāra vara sagrauj tautas pūliņus un cilvēks tiek malts un kropļots apjukuma, neziņas, ideoloģisku spēļu un pūļa psihozes virpulī.
Romāns «Cilvēka bērns» ir plašs vēstījums par divdesmito gadu Latgales lauku sētas dzīvi, Pāvulānu dzimtu un apkārtnes ļaudīm. Runājot rakstnieka Valdemāra Kārkliņa vārdiem: «Šajā jauno dienu stāstā kā ziedoša pļava viļņo, elpo un smaržo rakstnieka Latgales bērnība, tam tik daudz nemākslotā, īsta skaistuma, ka to var salīdzināt vienīgi ar Balto grāmatu un Kalpa zēna vasaru….”
Romāna galveno varoni, ar kura uztveres un skatījuma palīdzību mēs iepazīstam attēloto vidi un tēlus, septiņgadīgo Bonifāciju Pāvulānu, Aleksandra dēlu, sauktu Boņu, rakstnieks parāda emocionāli spilgtā un daudzkrāsainā tēlojumā.
Romāns. Uz Herkula Puaro guļamistabas sliekšņa pēkšņi parādās kāds neaicināts viesis, kura apģērbs no galvas līdz kājām ir klāts ar putekļiem. Vīra izdilusī seja saspringst, pūloties sakopot domas, tad viņš sagrīļojas un nokrīt. Kas viņš tāds ir? Vai viņu piemeklējis pēkšņs šoks vai novārdzinājusi ilgstoša slimība? Un galvenais kādēļ pirms nāves viņš atkal un atkal raksta uz papīra lapas lielu četrinieku? Puaro, meklēdams atbildes uz šiem jautājumiem, tiek ierauts starptautisku intrigu virpulī. Viņš riskē ar dzīvību, lai atmaskotu Ceturto numuru.
Iespaidīgais romāns “Nāves deja” (1924), , ir cieši saistīts ar ekspresionisma poētiku. Virsraksta viduslaicīgā metafora apzīmē notikumus Baku pilsētā pie Melnās jūras – sabrukumu, badu, tīfu, ielu kaujas. To visu 1. pasaules kara laikā tur pieredz Vilis Vītols, kurš tur nonācis, meklējot savu aizbēgušo mīlestību. Vītols nonāk eksistenciālā strupceļā, viņa personība pamazām sairst, un viņš iekļaujas vispārējā “nāves dejā” – naudas dēļ noslepkavo savu kādreizējo labdari un sajūk prātā.
