Alfrēds Dziļums. Laila no Rīgas

Laila no Rigas(A.Dzilums)

Romāns. Šā romāna vadmotīvs ir mīlestība. Lazdu salas mieru iztraucē svešiniece — Laila no Rīgas, kura apprec padumjo Ludi. Lailā iemīlas vai visi ciema vīrieši. Luda sievas dēļ viņi gatavi cits citu pat nosist. Lailas aizraušanās ir arī zirgi, kurus, tāpat kā vīriešus, nepieciešams savaldīt. Kā liktenis izrīkosies ar šo sievieti, uzzināsiet, ja izlasīsiet romānu.

Lazdu salā ierodas ugunīga, skaista un iekārojama sieviete. Tā ir Laila no Rīgas. Viņa atnes sev līdzi nemieru, kas iemājo apkārtējos vīriešos. Lailas izturēšanās un temperaments pārvērš līdzšinējo dzīvi, jo nelabais, kas iemājojis viņas dvēselē, alkst iegūt šo vīriešu sirdis… Laila valda pār viņu prātiem un gadiem krāto mantu. Jebkurā brīdī šī sieviete ir gatava mesties zirgā un auļot pretī nezināmajam.
Fb2:1  https://yadi.sk/i/lPHZmRDQ3RScSy 2 https://yadi.sk/i/g4NnUkngqRiuE

Alfrēds Dziļums. Kurzemes sirds vēl dzīva

Kurzemes sirds vel dziva(A.Dzilums)

Romāns. Latvijas Enciklopēdijā par latviešu partizāniem pēc Otrā pasaules kara atrodam tikai vienu teikumu: Par latviešu partizānu darbību 1944 gada otrā pusē un vēlāk okupētā Latvijā nekādu pietiekami pārbaudāmu ziņu nav. Divdesmit gadu laikā, dzīvojot Zviedrijā, esmu bieži sastapis šī romāna varoņus: Tanti, Jāni, Niksi, Melno Zani, Lielo un Mazo Kochus. Pārējie izklīduši tālākā emigrācijā. Ar Vaivaru esmu sarakstījies, viņš dzīvo Kanādā. Esmu dzirdējis visu viņu piedzīvojumu stāstus, izmantojis rakstītās piezīmes. Šos materiālus vēlējās iegūt arī Otrā pasaules kara vēstures rakstītāji, bet izbēgušie partizāni nevarēja tos dot, jo vēl arvien ir bīstami publicēt Latvijā palikušo mežabrāļu atbalstītāju vārdus un māju nosaukumus. Literāram darbam ir lielākas iespējas. Atsevišķus notikumus vai partizānu dzīves apstākļus esmu citējis izlasei veidā no rakstītām liecībām, bet literārie tēlojumi un dialogi ir brīvi radīti pēc mežabrāļu atmiņu stāstiem

Alfrēds Dziļums Zviedrija, 1972. gada novembrī
Fb2:1 https://yadi.sk/i/k2zcYaSQ3RScZo  2  https://yadi.sk/i/GY9zar3zqRisz

Alfrēds Dziļums. Pēdas rīta rasā

Pedas rita rasa(A.Dzilums)

Romāns. Piedāvājam lasītājam vienu no viņa svešatnē uzrakstī­tajiem romāniem «Pēdas rīta rasā», kas pirmoreiz klajā nāca 1964. gadā Ņujorkā. Tas ir sava veida kultūrvēsturisks ro­māns par latviešu zemniekiem, viņu sūro, bet cildeno darbu, par mīlestību, ģimeni un darba tikumu, kam visam pa vidu caurvijas jaunā literāta centieni un sakari ar 30. gadu redza­miem Latvijas literatūras pārstāvjiem. Savdabīgi darbā attē­loti latviešu tautas traģiskie likteņi —1940. —1944. gads.

Fb2:1  https://yadi.sk/i/u-cdJGdo3RScrV 2 https://yadi.sk/i/la4d5OMYqLBy7

Džons Maksvels Kutzē. Lēnīgais

Lenigais(D.M.Kutze)

Romāns. Pols Reiments ir ērti iekārtojies pavadīt atlikušo mūža daļu, kad viņa dzīves ritmu izjauc ceļu satiksmes negadījums: viņš brauc ar velosipēdu, un viņu notriec neuzmanīgs autovadī­tājs. Pēc atgūšanās no bezsamaņas viņam jāturpina dzīvot, taču tagad ka invalīdam, jo viņam amputēta kāja. Viņs algo kopēju, kurā iemīlas. Jauna žēlsirdības būtības — kontekstā parādās viņu jau agrāk nodarbinājušās problēmas, piemē­ram, pēctecības un mantojuma jautājums, kā arī autora un viņa radīto tēlu attiecības. agb2007
Fb2:1 https://yadi.sk/i/BBqoEMiL3RSeCh  2 https://yadi.sk/i/HFVQIzwlqGkTK

Vladimirs Nabokovs. Lolita. Bālģīmja atraitņa grēksūdze

Lolita(V.Nabokovs)

Šo romānu viens no ievērojamākiem krievu emigrācijas prozaiķiem ir nosaucis par «bālādaina atraitņa grēksūdzi». Darba centrā — pieauguša vīrieša bezcerīga, noziedzīga mīlestība pret pusaudzi Lolitu. Romāns ir izvērsta meta­fora, kas simbolizē ne tikai varoņa ētisko, bet arī eksisten­ciālo katastrofu. Kā klīniska gadījuma apraksts «Lolita» neapšaubami ierindosies psihiatriskās literatūras klasisko darbu skaitā.

“Dažas epizodes «Lolitas» pirmajās nodaļās (piemē­ram, Humberta dienasgrāmata) vienam otram no ma­niem pirmajiem lasītājiem tūristiem maldīgi lika nodo­māt, ka šis ir neķītrs romāns.” autors Fb2 1 https://yadi.sk/i/MEXaE_DP3RSeqq  2: https://yadi.sk/i/5RXzMMB4qGkXo

Andrejs Upīts. Ziemeļa vējš

Ziemela vejs(A.Upits)

“Robežnieku” 4. romāns “Ziemeļa vējš” (1921). Pirmās daļas – “Vecas ēnas”(1902)  “Jauni avoti”(1909) un “Zīda tīklā”(1912)

Romāns

Rakstnieks, literatūras zinātnieks, kritiķis. Dzimis 1877.4.XII Rīgas apriņķa Skrīveru pagasta Kalniņos rentnieka ģimenē. Beidzis pagastskolu, pēc tam pašmācības ceļā sagatavojies skolotāja eksāmenam Rīgā, Nikolaja ģimnāzijā (1896). 1897 strādāja par palīgskolotāju Mangaļu pagastskolā. 1901 nolika mājskolotāja eksāmenu un 1902 dabūja darbu Rīgā. Šai laikā A.Upīts pievērsās rakstniecībai…

Fb2:1  https://yadi.sk/i/HUGeA8Kn3RSexu https://yadi.sk/i/KM_gFjr6qAjYj

Andrejs Upīts. Robežnieki

Robeznieki(A.Upits)

Vecas ēnas ; Jauni avoti ; Zīda tīklā ; Ziemeļa vējš

Reālisma stilā smagnēji uzrakstīto romānu virkne atspoguļo zemnieku dzīvi pagājušā gadsimta sākumā. Romāni uzrakstīti laikā no 1902 līdz 1921 gadam. Pēc romānu motīviem 1987. gadā uzņemta arī filma “Ja mēs visu to pārcietīsim”

Andrejs Upīts – LVU Latviešu literatūras katedras vadītājs (1944-1948) un profesors (1945-1951), Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta dibinātājs un tā direktors (1946-1951), Rakstnieku savienības priekšsēdētājs (1944-1954). Padomju vara glorificēja A. Upīti gan viņa reālistiskā dzīves tvēruma, gan sociālistiskās pagātnes (īpaši 1919. gadā) dēļ. Pretrunīgi vērtēts A. Upīša veikums padomju okupācijas gados.

Fb2:1 https://yadi.sk/i/a73Vlo543RSf6X   2 https://yadi.sk/i/MxR66XfOqKNj9