Gvido Dobelis. Vīnogas

vinogas

Grāmatā atrodamas teorētiski pamatotas, praktiskas atziņas par vīnogu audzēšanu mūsu republikā: stādu ieaudzēšana, pavairošana, kopšana, apgriešana, ieziemošana. Aprakstītas to vīnogu sugas, kuras atbilst mūsu valsts klimatiskajiem apstākļiem, botāniskās un bioloģiskās īpatnības. Autors iepazīstina ar P. Sukatnieka un citu vīnogu audzētāju pieredzi. Darbs paredzēts plašam lasītāju lokam – gan iesācējiem, gan speciālistiem. Avots 1987

Novados, kur dažreiz ir ļoti bargas ziemas un sniega pamaz, auksts pavasaris un vēsa vasara, atsevišķos gados neražo pat ābeles un bumbieres, nav ķiršu, aveņu un zemeņu, bet vīnkoki rudenī dod pilnvērtīgu ražu. Tas vispirms tāpēc, ka vīnogulājus, sākoties ziemai ir jāpiesedz. Mūsu valstī bezsniega ziemas ir retas, tāpēc vīnkoki nav aizgājuši bojā pat visbargākajos gados. Neskatoties uz to, «saules ogas» audzē joprojām vēl ļoti maz, lai arī vīnogu audzēšanai vajag tikai nedaudz vairāk zināšanu un tās var augt jebkurā pietiekoši auglīgā zemē, pat pietiekoši lielā puķupodā istabā kaut vai bērnu priekam. Lielveikalos pirktās ogas ir apstrādātas ar ķimikālijām, lai iegūtu lielāku ražu, lai ilgāk saglabātu “preces skatu”; tās pirms lietošanas ilgstoši jāmērcē ūdenī un jāmazgā, toties pašu audzētās ogas būs ekoloģiski tīras un sniegs arī morālu gandarījumu. Pasaulē taču nav ar cukuriem bagātāku ogu par vīnogām. Vīnogām mūsu dārzos jākļūst par tādu pašu kultūru kā jāņogām, upenēm, ķiršiem, jo pavairot vīnogas, ja ir vajadzīgās zināšanas, ir tikpat viegli kā kārklus.

fb2   indexarhīvs / yandex / mega 

pdf   indexarhīvs / yandex / mega 

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *