Bez saules

Bez saules

Sastādījusi Skaidrīte Cielava.. Birznieks-Upītis. Druviņi ; Sudrabu Edžus. Dullais Dauka ; R. Blaumanis. Nezāle ; J. Poruks. Kauja pie Knipskas ; J. Poruks. Zuzīte ; J. Poruks. Romas atjaunotāji ; K. Skalbe. Pīlītes ; A. Brigadere. Zēns ar pērtiķi ; V. Plūdons. Selga ; A. Saulietis. Nelaime ; Apsīšu Jēkabs. Pie pagasta tiesas ; Persietis. Acīs krītoši burti

indexarhīvs / yandex / mega

 

Brastiņu Ernests. Cerokslis

Cerokstis(E.Brastins)

Ezotērika. Dievturības katēchisms. Dievturība ir senās, cildenās latviešu reliģijas atjaunojums. Ar dievturības mācībām iesāksies jauns laikmets mūsu dzīvē, proti, gara brīvības un patstāvības laikmets. Cerokslis ir latviešu vārds katēchismam. Šis nosaukums ir rada vārdiem cerēt, apcerēt, cerība, kas nozīmē tik daudz, kā apdomāt, pārliecību turēt. Par katēchismu pa laikam dēvē mācības grāmatu ar jautājumiem un atbildēm vistīm ticības mācībās. Cerokslis tad nu ir īsumā saņemts apcerējums par latviešu Dieva turēšanu, tās saturu un mērķiem.

indexarhīvs / yandex / mega

 

Kārlis Ieviņš. Pie teiksmotā ezera

Pie teiksmota ezera(K.Ievins)

Populārā rakstnieka Kārļa Ieviņa (1888—1977) romāna „Pie teiksmotā ezera“ notikumi risinās Zemgales un Kursas robežu apvidū 30. gadu sākumā. Tur, skaistā Zebrus ezera krastos tiek stāstīts par seniem laikiem, un šie nostāsti interesantuma un daudzveidības dēļ pielīdzināti J. Janševska romānā „Dzimtene“ tēlotajiem.

„Pie teiksmotā ezera“ intīmais sižets vēstī par lepnu un strauju zemniekpuisi, kas, pēkšņi aizvainots, pamet nesen ap­precētu sievu un aizraujas ar pirmatnēji kaislu latgaļu meiteni. Šis dramatiskās intrigas ziņā K. Ieviņa „Pie teiksmotā ezera“ tiek uzskatīts par līdzvērtīgu Ilzes Kalnāres un Aīdas Niedras populārajiem mīlas romāniem.

indexarhīvs / yandex / mega

Pāvils Rozītis. Miglas svilpes

Miglas svilpes(P.Rozitis)

Izlase: Zemes prieks (1936—1937) ; Zārku taisītājs (krāj. «Nāves vižņi») ; Vējdzirnavas (krāj. «Miglas svilpes») ; Pelikāns (krāj. «Miglas svilpes») ; Miglas svilpes (krāj. «Miglas svilpes») ; Spogulis (krāj, «Miglas svilpes») ; Pie tiesas ‘(krāj. «Miglas svilpes» ; Balons (ārpus krāj., 1935) ; Cirmuļgalva (krāj. «Skaidas», 1935) ; Mežs nāk mājā (krāj. «Skaidas»)

Izlasē iekļauta tā Pāvila Rozīša (1889—1937) daiļrades daļa, kas mūsu paaudzes lasītājam mazāk pazīstama, — nepabeigtais romāns «Zemes prieks» (1936—1937) un deviņi stāsti, kuri tapuši dažādos laika periodos. Neviens no šiem darbiem nav ievietots pēckara laikā izdotajos P. Rozīša Rakstos (1,—5. sēj., R., 1961—1962; Jāņa Niedres sakārtojumā). Tie sagatavoti publicēšanai no P. Rozīša Ko­potu rakstu izdevuina 10 sējumos (R., «Grāmatu Drauga» apgāds, 1937-1939).

indexarhīvs / yandex / mega

 

Imants Ozols. Rudens roze

Rudens roze(I.Ozols)

«Nav nebūt jākurn, ka mūsu tautiņa maza, diženas gara dāvanas piemīt mūsu tautiņā?» reiz sacījis Kronvaldu Atis. Tādēļ tas nešķiet skaļi teikts, ja mēs visus šos cilvēkus, kuru dziesmas priecē mūsu sirdis, kuru dziesmas tik labprāt klausāmies, kopā esot, un tik lab­prāt dziedam līdzi, dziesmas, kuras tik ļoti atbilst latviešu sentimentālajai dvēselei. Jā, tas nešķiet skaļi teikts, ja mēs visus šos cilvēkus no tautas vidus godājam par komponistiem.

Tāds ir Imants Ozols, acu gaismu zaudējis cil­vēks, toties ar gaišu un redzīgu dvēseli, cilvēks, kas ar savām dziesmām apkārtējiem dāvina sirds siltumu, prie­ku un mīlestību.

Dziesmu teksts un notis: 1.  Atmiņas zem liepām ; 2.  Kad jasmīni plaukst ; 3.  Ceriņu valsis ; 4.  Zudusī laime ; 5.  Div’ pļaviņas ; 8. Nebaidies salnas ; 7.  Tālais vakars ; 8.  Mīlas lakstīgala ; 9.  Vēstule Ilmāram Dzenim ; 10.  Neizteiktie vārdi ; 11.  Es nevaru saprast ; 12.  Maira ; 13.  Dzērves ; 14.  Rudens roze ; 15.  Šūpļa dziesma ; 1.  Skaistākie mirkļi ; 2.  Aizejot ; 3.  Kuģis «Lagūna» ; 4.  Ko gaidi, latvieti! ; 5.  Tas bija toreiz ; 6.  Ķemeri ; 7.  Melnsila bērzi ; 8.  Sirmie mati ; 9.  Jaunības maldi ; 10. Ārsta padoms ; 11. Piedod, vecmāmiņ! ; 12. Šie vakari ; 13. Vienīgi tev! ; 14. Labais šņabis ; 15. Ārijai ; 16.  Atgadījums ar «Zilo lakatiņu»

fb2   indexarhīvs / yandex / mega 

pdf   indexarhīvs / yandex / mega 

 

K. Sausnītis J. Silabriedis J. Stulpāns A. Vējāns. Neaizmirsti Audriņus!

Neaizmirsti Audrinus(K.Sausnitis)

Katrā Eiropas zemē ir savs sāpju un vaidu ciems, kas apsūdz fašismu, cilvēku spīdzinātājus un slepkavotājus. Viņus apsūdz un tiesā audriņiešu asaras, baismās ugunsgrēku mēles pār māju jumtiem. Viņus apsūdz Ančupānu kalnu kliedzošais klusums, katrs ceļa akmens pie Rāznas. Lai arī izdota okupācijas gados un teksts dažās vietās satur komunistisko propagandu un apmelojumus pret Kārļa Ulmaņa valdību un Latvijas valsti, grāmatā tomēr ir ievērības cienīgs faktu krājums par fašistikajiem noziedzniekiem.

indexarhīvs / yandex / mega

 

Tā rīkojās SS

Dokumenti pa SS noziegumiem. Lasītājs saņem grāmatu «Tā rīkojās SS». To izdevusi antifašistiskās Pretošanās kustības cīnītāju komiteja Vācijas Demokrātiskajā Republikā 1957. gaida, un īsā laikā tā piedzīvojusi vairākus izdevumos.

Šās grāmatas raksturīgā iezīme ir tāda, ka tā ir stingri dokumentāla un neatspēkojami patiesa. Tanī sakopotas nacistu barvežu, esesiešu daļu un vienību komandieru slepenās pavēlēs, vācu kara noziedznieku tiesas prāvu liecinieku liecības un oficiālie dokumenti, bēdīgi slavenās Valsts galvenās drošības pārvaldes denunciācijas un dažādu SS iestāžu materiāli, visādu hitleriskās valsts «fīreru» un «leiteru» slepenie plāni un atklātie izteikumi.

Nacistu dokumenti citēti bez jebkādiem labojumiem, ari bez stila labojumiem. Šie dokumenti atsedz vācu fašisma zvērisko seju, atmasko (kā, piemēram, dokuments 537. lpp.) rasistu politiku — kurināt tautu starpā naidu, parāda, cik drausmīgus melus cik neģēlīgas provokācijas laida darbā rasistiskie izdzimteņi, lai iepotētu vāciešiem cilvēkinīdēju uzskatus.

Liela vieta šai grāmatā ierādīta vācu galveno каrа noziedznieku Nimbergas prāvas oficiālajiem materiāliem: fragmentiem no apsūdzības raksta, liecinieku liecībām, prokuroru runām u;n sprieduma, ko pasludināja Starptautiskais Kara Tribunāls, kuru bija nodibinājušas PSRS, ASV, Lielbritānijas un Francijas valdības, pamatodamās uz 1945. gada 8. augustā Londonā noslēgto vienošanos, kam vēlāk pievienojās vēl 19 valstis. Tas ir pilnīgi pamatoti. Nimbergas prāvai ir ārkārtīgi liela vēsturiska nozīme. Miera demokrātijas piekritēji tanī saskaitīja izpaužamies starptautisko sadarbību cīņā ar vācu fašismu uin militārismu, kas sagādājis cilvēcei bezgalīgais ciešanas un postu.

Indexfb2   indexpdf  Doch  Fb2   pdf   megafb2 megapdf

Salaspils Nāves nometnē!

Atmiņu krājums K. Sausnīša redakcijā. Nevar bez dusmām un sāpēm atcerēties hitleriešu zvērības mūsu zemē un citu valstu teritorijā. Padomju tauta pārdzīvoja tik nežēlīgu karu, kādu nav pieredzējusi neviena cita tauta. Ilgais un bargais karš, ko izraisīja fašistu valsts, sagādāja padomju cilvēkiem smagas ciešanas. Karā bija ierauta 61 valsts — trīs ceturtdaļas zemeslodes iedzīvotāju. Otrajā pasaules karā gāja bojā divdesmit miljonu padomju cilvēku. Desmitiem miljonu kļuva par bāreņiem, atraitnēm un invalīdiem. Liela daļa bojā gājušo ir plānveidīgu un sistemātisku iznīcināšanas akciju upuri. Nav aizmirstami hitlerisma baismīgie noziegumi, sārti, kuros dzīvus sadedzināja cilvēkus, gāzes kameras, cietumi un koncentrācijas nometnes. Hitleriskie kara noziedznieki pārplūdināja pasauli ar asinīm.

Indexfb2  indexpdf   Doch  fb2  pdf   megafb2 megapdf