Avestras dzeja.

avestra

Atkarība ; Ar viltu izkrāpts skūpsts ; Pareizi dzīvot ; Par liekulību ; Atbildība ; Pēc gadsimtiem latvieša atteikšanās lūgt ; Brīvības spārnos ; Ja reiz atļauj zemē nospiest ; Nebrīvie vārdi ; Par lapsām un vīnogām ; Tukšie solījumi ; Sniegi zemi putināja ; Logos leduspuķes plaukst ; Visu gadu naudu krāju ; Veltījums pasaules ekonomiskajai krīzei ; Par mežā izraktu ziedu krūmu ; Kad balta vizbulīte zied ; Mums mākslinieku tagad milzīgs bars ; Kam slinkums pašam strādāt ; Darba tikums 21. gadsimtā ; Lai tie, kam tīk tas, sāpēs tik nīkst ; Stūrī iedzīta plēsīga zvēra niknums ; Baiļu varā ; Tava vaina ; Par pienākumiem ; Uz mērķi kļūdainu tad cilvēks iet ; Man krūtīs sāpīgs tukšums spiež ; Vēl debesu brīnumus negaidi ; Ilgojoties… ; Cerība ; Atvērta plauksta ; Spīd saule, kad tu redzi ēnas ; Es nemiera gars ; Tik ļoti vīlusies ; Neviens man dzīvot nemācīs ; Kad savu gaitu dzīve iet ; Izniekota dzīve ; Aitu gans ; Man nepietrūkst spēka, es domāt protu ; Pats dzīvo cilvēks mūra kastē ; Skaties dziļāk! ; Ir pašam jādomā ; Nu ko, pelēki būsim? ; Jo steidzot tiek izniekots laiks… ; Tas, kurš sevī vīlies reiz ; Kad sāp, kad viens pēc otra sitieni nāk ; Kad gribas cieši turēt to, kas dārgs ; Ik diena ; Vājam būt ; Var vēlēties… ; Mūsdienu cilvēka Ziemassvētku noskaņās ; Iedzer, brāli! ; Kad sāp, kad asiņo sirds ; Man nevajag ne princi, kurš nāks ; Pats sev tēlnieks ; Dumpiniekiem ; Tad nevajag neviena… ; Drošībā I ; Drošībā II ; Drošībā III ; Drošībā IV ; Darīt laimīgu ; Laime ; Bailēs no sāpēm sūrām ; Tik viegli ir teikt ; Kurš cenšas pelnīt, darbu prot ; Cilvēks viegli dzīvot zina ; Kurš sevi māna, sapņu pilis ceļ ; Pie sapņiem tveroties ; Kaut ko jau vajag… ; Kaut varētu dzīvot kā jūras viļņiem ; Latvijas emigrantiem

teksts lejuplādēts no https://avestra.wordpress.com/category/dzeja/

teksts failā fb2:  indexarhīvs / yandex / mega

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *