Mēnesis: 2016. gada novembris

Publicēts

Skaidrīte Kaldupe. Cīruļmaize

cirulmaizes-kaldupe

Latviešu rakstnieces Skaidrītes Kaldupes literāro pa­saku sižetus veido putnu dzīve — gan autores tieši novērotā, gan folklorā daudzinātās putnu ārējās īpatnības un viņu dziesmu sav­dabība. Pasaku psiholoģiskajā veidojumā ienāk cilvēku dzīve, kurā izceltas morāli ētiskās vērtības, garīgā spēka nozīme smagu dienu pārvarēšanā. Vairākas pasakas veltītas mūsdienu dabas aizsardzī­bas problēmām. Pasaku nolūks — tuvināt cilvēku dabai un savai dzimtajai zemei, palīdzēt iemīlēt, saudzēt un sargāt dabu. Pasaku motīvi lielā mērā sasaucas ar Annas Sakses pasakām par ziediem. 1989. g

Pasakas: Par Melno putnu, par Zeltaino ;  Teiksma par silarozēm un kādu putnu ; Mūžīgā vēstule ; Pasaka par jūras Ķīri, par nepazīstamo jūrmalnieku un par Maestro ; Karalis un viņa putns ; Jūras putni ; Neuzrakstītā grāmata ; Vēstules saulei ; Kad koki un putni runāja ; Viņpus sudraba sētas ; Par klusējošo rozi ; Zelta gredzens ; Pasaka par Ķīvīti, Pūķi un par aizmirsto ceļu ; Maizes putns un Svilpaunieks ; Sudraba taure un Gārnis ; Zelta rieksta meklētājs ; Mežu sējējs ; Pieci, pieci kamoli, pieci… ; Vālodzes sauciens ; Zirgu gans un Sloka ; Ciglis un Sniedze ; Vecrīgas teiksma ; Pūces balss ; Cīruļmaize

indexarhīvs / yandex / mega

 

Publicēts

Lija Brīdaka. Krustceļu vasаrа

krustcelu-vasaral-bridaka

Lata romāns. Muļķe!… Sasodītā muļķe! Kad reiz viņa pārstās ticēt neiespējamībai?! Mūžīgās cerības, mūžīgās vilšanās.Vai tad arvien vēl nav gana? prāto Agija, jau kuro reizi stāvēdama dzīves krustcelēs. Vai tiešām Agijai jāpaliek tukšā? Tieši tagad, kad likās Ansis pieder viņai, tikai viņai. Cik daudz var piedot mīlestības vārdā? Agija taču zina Ansi kopš skolas laikiem, kopā piedzīvts tik daudz laba, tomēr izrādās, ka viņa mīļoto nemaz nepazīst. Bet viņš taču solīja… Izrādās, ka meli, izlikšanās un noklusēšana kļuvusi par Anša otro dabu. Kā dzīvol tālāk?

indexarhīvs / yandex / mega

 

Publicēts

Helēna Celmiņa. Sievietes PSRS cietumos

sievietes-psrs-cietumosh-celmina

Helēna Celmiņa(1929) ir latviešu rakstniece, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, bijusī politieslodzītā. Pēc atbrīvošanas izraidīta no PSRS, pēc septiņpadsmit gadu trimdas atgriezusies Latvijā.

1962.gadā kādā sarunā ar franču žurnālistiem pastāstījusi tiem par cilvēktiesību pārkāpumiem PSRS. Tajā pašā gadā Helēna Celmiņa tika apcietināta par pretpadomju aģitāciju un notiesāta uz četriem gadiem spaidu darbos Mordovijā. Pirms izsūtīšanas trīs mēnešus pavadīja vieninieku kamerā cietumā un pēc tam vēl septiņus mēnešus kopējā kamerā.

1973.gadā salaulājās ar bijušo politieslodzīto Viktoru Kalniņu, kas 1962. gadā bija apcietināts par to, ka piedalījies nacionālās pretestības grupas “Baltijas federācija” veidošanā.

1976.gadā Helēnu Celmiņu izraidīja no PSRS uz Austriju, pēc vīra sagaidīšanas viņi abi pārbrauca uz Ņujorku ASV. Viktors Kalniņš strādāja Ņujorkā radio “Brīvā Eiropa”, Helēna Celmiņa ar referātiem apbraukāja lielākās ASV pilsētas, stāstot par stāvokli PSRS un situāciju okupētajā Latvijā. 1980. gadā izdeva grāmatu “Sievietes PSRS cietumos” (angļu: Women in Soviet Prisons, 1985).

1994.gadā kopā ar vīru atgriezās Latvijā, dzīvoja Zolitūdē un nodarbojās ar rakstniecību.

“Es biju izgājusi cauri lēģerim, bet uzreiz pēc tā sāku rakstīt grāmatu par sievietēm PSRS cietumos. Atnāca kratīšana un atņēma visu, ko biju uzrakstījusi. Staļina laikā par to būtu dabūjusi desmit gadus…”

“…es neesmu patriotiski audzināta. Mana mamma bija tā saucamā skalu vāciete, kas ar mani mājās runāja tikai vāciski un vienmēr draudēja – ja tu, meitene, mani neklausīsi, aizsūtīšu tevi uz laukiem, pie latviešu baueriem cūkas ganīt! Latvietis bija kaut kas zemāks, vācietis – augstāks. Mani pat izolēja no latviešiem, nelaida satikties. Kad man izdeva pasi, izrādījos latviete, jo mans tēvs ir latvietis, kas ar māti izšķīrās, kad man bija četri gadiņi, un arī skolā man draudzenes bija latvietes, es pieķēros latvietībai. Ar visu sirdi.” H. Celmiņa

indexarhīvs / yandex / mega

 

Publicēts

Rejs Bredberijs. Tagad un mūžīgi

tagad-un-muzigi-r-bredberijs

Rejs Bredberijs ir viens no spožākajiem un talantīgākajiem ASV rakstniekiem, kurš darbojas galvenokārt fantāzijas žanrā. Latviešu lasītāji jau pazīst viņa darbus “Marsiešu hronikas”, “Pieneņu vīns” un “451 grāds pēc Fārenheita”.

Krājumu “Tagad un mūžīgi” veido divi jaunākie Reja Bredberija darbi, kuri atkal apliecina rakstnieka pārsteidzošo iztēli un prasmi uzburt romantikas un nostalģijas noskaņu.

Darba “Kaut kur spēlē orķestris” varoņa jauna rakstnieka piedzīvojumi sākas, kad viņš izkāpj no vilciena vientuļā stacijā un nokļūst dīvainā mazpilsētiņā, kur laiks, šķiet, ir apstājies. Vai viņa sapņu sieviete Nefa palīdzēs atminēt pilsētas noslēpumu?

“Leviatāns 99” stāsts, kura sižets sasaucas ar H. Melvila sāgu par balto vali, ir literāri spožs Reja Bredberija filosofiskās fantāzijas paraugs. Jaunais astronauts Ismaēls un viņa draugs citplanētietis Kvello dodas ceļojumā ar zvaigžņu kuģi, lai pildītu svarīgu uzdevumu. Taču kuģa kapteinis ir akls un zaudējis prātu; viņi novirzās no kursa… zvabc2009

indexarhīvs / indexarh / yandex / mega

 

Publicēts

Dzenbudisma kanonu izlase “Ne vējš ne karogs”

dzenbudisma-kanonu-izlase-ne-vejs-ne-karogs

„Ne vējš, ne karogs” sastādītājs un pēcvārda autors ir G. Pomercans, taču šī darba pamatā ir dzenbudisma kanonu izlase. Tas sastāv no koaniem (dzena mīklām). Kas tad ir dzens? Vācieši to dažkārt tulko kā „iegremdēšanās līdz bojāejas iespējai”, bet krieviem tā ir „iegrimšana apcerē”. Bet paši dzena sekotāji sacījuši, ka dzens ir atklāsme viņpus vārdiem un zīmēm, tā ir pieredze, kas nododama no sirds uz sirdi un ved uz apskaidrību. Nonākt pie dzena kultūras var tikai, klusām apcerot. Dzens ved pie pārdzīvojuma, kurā tiek atcelti visi pretstati: svētais un pasaulīgais, skaistais un neglītais, labais un ļaunais, dzīve un nāve. Dzenbudismu ietekmējis reliģiski filozofiskā uzskatu sistēma daoisms, kas radies Ķīnā kura dibinātājs ir Laodzi. Viņš šo uzskatu paudis grāmatā „Daodedzin”, taču šī reliģija patiesībā ir daudz vecāka, jo iekļauj seno ķīniešu mācību, kas nemaz nav Laodzi izdomātas.

indexarhīvs / yandex / mega

 

Publicēts

Laodzi sacerējums par Dao un De. Daodedzin

daodedzin

Laodzi (604 p.m.ē. – V.gs p.m.ē.). Daodedzin (sacerējums par Dao un De) ir viens no būtiskajiem tekstiem, kas pasaulē sarakstīti. Tas ir sens ķīniešu teksts, kurā apkopota sava laika tautas gudrība, garīgās zināšanas, dabas vērojumi un mistiska izpratne par pasauli kopumā. Pēc satura pretējs Konfūcija mācībai, tas ir viens no lielākajiem senās Ķīnas kultūras pieminekļiem. Daodedzin laika gaitā ir mainījies un attīstījies līdz ar ķīniešu valodu un šobrīd šis teksts ir gudrības apkopojums, esence, kuras autori ir daudzi ķīniešu gudrie. Daodedzin teksts, kādu to pazīst šodien, savu formu ieguva laikā no 7. līdz 2. gadsimtam pirms mūsu ēras.

indexarhīvs / yandex / mega

 

Publicēts

Ernests Brastiņš, Lietišķo mākslu mākslinieks. Latviešu ornamentika. Elementi.

latviesu-ornamentika

“…latviešu dekoratīvo formu uzmeklēšana un atjaunošana atmetusēs dažos grūti novēršamos kavēkļos. No vienas puses — bojā aizgājušas pārāk daudzas senkultūras liecības, bet atlikušās arheoloģija un etnogrāfija nav paspējušas apkopot. No otras puses — šīsdienas eiropejiski noskaņotam pilsonim ir grūti iejusties tanīs mākslas formās, kuras kādreiz daudzināja latviešu senaizmirstos pasaules uzskatus. Tā nākas grūst tiltus pāri tagadnei, lai savienotu pagātnes tradīcijas ar nākotnes izredzēm.”

indexarhīvs / yandex / mega\

 

Publicēts

Nikolajs Senčenko. Iznīcināšanas sabiedrība –„demokrātisko reformu” stratēģiskā perspektīva

iznicinasanassabiedriba

Ukraiņu profesora 2004.gadā izdota grāmata par sabiedrības, kas savas nezināšanas pēc, pati sevi iznīcina (t.s.īznīcināšanas sabiedrības), veidošanas metodēm t.s.”zelta milijarda” koncepcijas (pasaules iedzīvotāju skaita samazināšana līdz 3 miljardiem cilvēku) realizācijas ietvaros. Autors par pamatu ņem Ukrainu, bet viss sacītais vistiešākā veidā attiecas uz visām exPSRS republikām, tai skaitā Latviju (jo visur šie procesi ir ļoti līdzīgi).

Fragmenti no pasaulē pazīstamā konspirologa (konspiroloģija – zinātne, kas pēta pasaules politikas slepenās struktūras un viņu ietekmi uz pasaulē notiekošajiem politiskajiem procesiem)N.Senčenko(Nikolajs Senčenko – profesors, tehnisko zinātņu doktors, Starptautiskās Informatizācijas akadēmijas akadēmiķis, nopelniem bagātais Ukrainas zinātnes un tehnikas darbinieks, kā arī Ukrainas Grāmatu palātas direktors)grāmatas «Iznīcināšanas sabiedrība – „demokrātisko reformu” stratēģiskā perspektīva », kas 2004. gadā izdota Kijevā.

Šajā grāmatā vispusīgi apskatīti iemesli globālai problēmai, kas kā slogs guļas pār ukraiņu tautu un daudzām citām pasaules tautām iedzīvotāju depopulāciju (skaita samazināšanos) sakarā ar tā saucamā „zelta miljarda” pārstāvju vispasaules sazvērestību un viņu pašmāju līdzskrējējiem un atbalstītājiem Ukrainā „demokrātisko reformu” iniciatoriem un izpildītājiem.

Jāņem vērā, ka grāmata izdota 2004. gadā un mēs, savu iespēju robežās, vērojot šodien pasaulē un Latvijā notiekošo, varam pārliecināties par autora izteikto domu pareizību. Aiz medicīnisko terminu un citiem šauri specifiskas nozīmes vārdiem, kurus pārtulkot neesmu kompetents, iekavās ir ielikts oriģinālais nosaukums krievu valodā. Tulkotājs Juris P

fb2: indexarhīvs / yandex / mega

doc: indexarhīvs / yandex / mega