Mēnesis: 2017. gada marts

Publicēts

Herberts Dorbe. Putni daino patiesību

Mazu stāstu krājums: Grāmatu auklētāja ; Tuksnesī ; Sveicināti, vēlie viesi ; Dzejnieka kāja ; Uzticība ; Pēc autografa ; Puisītis ; Rožu mācība ; Dots pret dotu ; Elēģiju zaglis ; Pirmais aiz zārka ; Ceļinieks apstājas ; Nabaga Jonatāns ; Andrīša secinājums ; Muša nogāza ; Vakarā ; Gudra rotaļa ; Skopa piedeva ; Kļūda ; Tēva acs ; Trīs ēzeli ; Te nu bija ; Neērtā stāvoklī ; Influence ; Ceļakāja ; Spurgailes skola ; Labradzietis ; Putni daino patiesību ; Bīsties grēka ; Zadiāna vilšanās ; Mākoņu raksti ; Sūdzību grāmata ; Pazudušā tēva atgriešanās

indexarhīvs / yandex / mega

 

Publicēts

Roberts Sēlis. Ne viss ir zelts, kas pīd

1966 iznāca  “Ne viss ir zelts, kas spīd”. Jūtamā autora neobjektīvā nostāja 30. gadu apstākļu un notikumu attēlojumā, it īpaši attiecībā uz konkrētām vēsturiskām personām – A. un E. Benjamiņiem. Par to Sēlis pēc romāna iznākšanas izpelnījās kritikas un aculiecinieku aizrādījumus. Sēļa iemīļotā tēma ir latviešu tautas likteņgaitas izšķirīgos vēsturiskos momentos, lielu vietu Sēļa darbos ieņem paša pieredze un reāli dzīvē iepazīti cilvēki. Stāstījums ir vienkāršs, nepretenciozs, arī valoda vienkārša. Sēļa darbi ir vērtīgs izziņas materiāls kā pagātnes notikumu aculiecinieka skatījums, te ietverta veselīga morāle, vēlēšanās audzināt un pamācīt jaunatni.

indexarhīvs / yandex / mega

 

Publicēts

Visvaldis Lāms. Tava valstība

Nepelnīti aizmirstajā romānā autors vēstī par kāda mūsdienu jaunekļa Aināra Putekļa dēkaina­jiem piedzīvojumiem, kas atgadījušies, Aināram pārvēršoties par Šampetra marķīzu un darbojoties 1659. gadā.

Romāns par Aināra Putekļa, saukts ari Šampetra marķīzs, dēkainajiem piedzīvo­jumiem laikā un telpā, uz sauszemes un jūras, kas viss pēc labākās sirds­apziņas aprakstīts tā, kā tas noti­cis vai varējis notikt tā kunga 1659. gadā

indexarhīvs / yandex / mega

 

Publicēts

Džīna Sasona. Majada Irākas meita

Kādas sievietes izdzīvošana Sadāma Huseina cietumā. Dokumentāls stāsts par Majadu Askarī, kuras ģimene bija viena no ievēro­jamākajām Irākā un kuras saknes iesniedzas tālā senatnē.

Majada arābu un musulmaņu sieviete, kura ieguvusi lielisku izglītību, regu­lāri apmeklējusi Eiropas bibliotēkas, grāmatu veikalus, modes namus, bijusi iz­cila žurnāliste, pēkšņi kādā Sadāma Huseina valdīšanas posmā 1999. gadā nonāk cietumā, jo viņai pieder tipogrāfija un kādā apkaimes tipogrāfijā ir ie­spiestas pret valdību vērstas skrejlapas.

Un Majadu iemet kamerā, kurā jau atrodas septiņpadsmit ēnu sievietes. Dažādas izcelsmes, no dažādiem sociālajiem slāņiem, taču viņas vieno kopīgs liktenis ieslodzījums, spīdzināšana bez tiesas un nepārtraukti draudi. Lai iz­dzīvotu gan gaiīgi, gan fiziski, sievietes kā Seherezāde stāsta savus dzīves­stāstus. īpaši saistošs ir Majadas stāstījums par viņas iepriekšējo priviliģēto dzīvi, kurā atspoguļojas arī viņas tikšanās ar Sadāmu Huseinu un ar daudzām augstām Sadāma amatpersonām.

Grāmatas autore Džina Sasona kādu laiku dzīvoja Saūda Arābijā un ce­ļoja pa Tuvajiem Austrumiem. Viņa par Tuvajiem Austrumiem ir sarakstījusi četras grāmatas: The Rape of Kuwait; Princess: A True Story of Life Behind the Veil in Saudi Arabia; Princess Sultana’s daughters un Princess Sultana v circle, kuras pārdotas milzu metienos.

Tagad Sasona mīt ASV dienvidos, turpina rakstīt romānus un joprojām bieži apmeklē Tuvos Austrumus. Madris 2010

indexarhīvs / yandex / mega

 

Publicēts

Adams Džonsons. Bāreņu pavēlnieka dēls

Paka Čundo māte dziedātāja, kā jau visas skaistās Ziemeļkorejas meitenes, ir nolaupīta un aizvesta uz Phenjanu. Viņa tēvs vada bāreņu namu Ilgās rītdienas, taču adopcijai Paks nekad netiek atdots, jo ir īstais dēls. Izcīnīt savu vietu starp bāreņiem nav viegli… Savas lojalitātes un asā instinkta dēļ Čundo nonāk augstāk stāvošo personu redzeslokā, un viņam tiek uzticēts nolaupīt japāņu operdziedātāju kāda vietējā virsnieka privātai mūzikas baudīšanai.

Čundo pamazām virzās augšup pa hierarhijas slidenajiem pakāpieniem, bet šis ceļš ved turp, no kurienes nav atpakaļceļa… (Kontinents, 2014)

indexarhīvs / yandex / mega

 

Publicēts

Vilhelms fon Šternburgs. “It kā viss būtu pēdējoreiz”

Ēriha Marija Remarka biogrāfija. Ērihs Marija Remarks neapšaubāmi ir divdesmitā gadsimta leģenda, tieši tāpat kā Tomass Manns, Marlēna Dītriha, Grēta Garbo, Elviss Preslijs, bītli un vēl un vēl, un vēl. Viņš ir vis­drausmīgākā, visdziļākā traģisma un iznīcības apzīmogotā, vislielāko zinātnes sasniegumu spārnotā gadsimta zīme. Vil­helms fon Štemburgs Remarka biogrāfiju ir uzrakstījis deta­lizēti un kopsakarībās ar rakstnieka laiku, tā ļaujot izprast viņa personīgās dzīves notikumus uz vēsturiskā fona. Autors ir ieguldījis milzīgu darbu, pētot neaptveramu daudzumu arhīvu materiālu, uzklausot laikabiedru atmiņas un lasot paša Remarka dienasgrāmatas.

Stāstījums ir saistošs, autors ir parādījis Remarku ļoti dažā­dās, bieži vien izšķirīgās dzīves situācijās. Fon Šternburgam ir izdevies mūsu acu priekšā uzburt šo pretrunīgo, kaislību plosīto personību, šo mīlēto un nīsto, debesīs celto un pelto, slavēto un nolādēto rakstnieku. Vilhelmam fon Šternburgam ir izdevies atklāt Remarka milzīgās popularitātes noslēpumu viņš rakstīja par dzīvi un cilvēkiem ikvienam saprotamā valodā. Savukārt Remarka popularitāte, arī bagātība apkārtējos viesa gan apbrīnu, gan skaudību. Viena būtiska nianse Remarks būtu varējis visu savu mūžu nodzīvot lielā pārticībā, ja būtu sarakstījis tikai vienu grāmatu savu slavenāko romānu “Rie­tumu frontē bez pārmaiņām”. Taču viņš uzrakstīja četrpad­smit, un gandrīz katra grāmata bija sensācija. zvabc 2009.

indexarhīvs  yandex    mega

 

Publicēts

Alāns Kardeks. Garu grāmata

Alāna Kardeka «Garu grāmata» veltīta vismīklainākajām un svarīgākajām problēmām, kas satrauc cilvēci visā tās pastāvēšanas gaitā: kas cilvēku padara par cilvēku; kādas ir cilvēka, garu un Dieva attiecības: vai dzīve pēc nāves turpinās? Ja jā, tad kāda tā ir un kas tādā gadījumā ir nāve? Kāda ir cilvēka vieta Visumā? Atbildes uz šiem un līdzīgiem jautājumiem iespējams atrast «Garu grāmatā», kas adresēta visiem dzīves jēgas meklētājiem, katram, kas vēlas labāk iepazīt okultismu, ezoteriju.

Alāns Kardeks 19. gadsimta vidū realizēja speciālu Dieva svētītu misiju kontaktējoties ar gariem un fiksējot to atbildes uz visdažādākajiem jautāju­miem: kāpēc mēs esam šajā pasaulē? kas ir nāve? kas ir gari? Vai mēs spējam ietekmēt garus vai gari pakļauj mūs? kas nosaka mūsu un garu likteņus. Ko nozīmē nāve un piedzimšana gan miesai, gan dvēselei? Kādas ir garu saiknes ar Dievu?

Augstās klases spiritists A Kardeks nopietno darbu veica ar mērķi vājināt sava laika materiālisma un ateisma ietekmi, vienlaikus paceļot okulto zinātņu līmeni.

Bez tam A. Kardeka pētījums palīdz izprast nākamo paaudžu ezotērijas dižgaru H. Blavatskas, u.c. uzskatus.

Šīs grāmatas izteiksmes skaidrība un intrigācija, bet nopietnais saturs ir vērtības, par kurām pārliecinās arvien plašāks lasītāju loks.

indexarhīvs / yandex / mega

 

Publicēts

Nikos Kazantzakis. Kristus pēdējais kārdinājums

Romāns «Kristus pēdējais kārdinājums» ir nopietns mē­ģinājums attēlot Kristus būtību, rādot to kā dzīvu cilvēku, kas atbrīvots no tās tumsonības, viltojumiem un trivialitātēm, ar kurām šo personību apveltījušas kā baznīcas, tā priesteri. Diezin vai vēl kāds cits literārs darbs šo kristīgo mītu tik pamatīgi atbrīvo no visām baznīcas formalitātēm kā šis. Te Nācaretes galdnieks atklāts tādā veidolā, kādā to, iespējams, varētu būt pazinuši vissenākie kristieši.

Pēc «Kristus pēdējā kārdinājuma» publicēšanas grieķu pareizticīgā baznīca pret autoru ieņēma ļoti negatīvu nostāju un pat liedza viņu apglabāt svētītā zemē. Tādēļ grāmatas autora mirstīgās atliekas atdusas viņa dzimtās Heraklionas pilsētas mūrī. Savukārt Vatikāns «Kristus pēdējo kārdinājumu» ievietoja aizliegto grāmatu sarakstā.

Nikos Kazantzakis deviņas reizes ticis nominēts Nobela prēmijai, viņš to neieguva arī 1957. gadā, kad balsojumā no cita pretendenta Alberta Kamī atpalika tikai par vienu balsi. VESTA-LK, 2016

indexarhīvs / yandex / mega