Suada – Sadedzināta dzīva

Uzrakstīt palīdzējusi Marija Terēze Kjuni

Šī grāmata ir satriecoša arābu sievietes liecība par „goda slepkavībām” — joprojām nesalaužamo seno tradīciju -sodīt ar nāvi sievieti, ja tā nav ievērojusi savas zemes vīriešu diktētos noteikumus. Šī baisā paraža pasaulē ik gadu noved nāvē desmitiem tūkstošu sieviešu.

Suada stāsta par sevi vienkārši un patiesi, pārvarēdama bailes un kaunu.

Viņa ir viena no retajām, kuru, gandrīz sadegušu, tomēr vēl dzīvu, brīnumainā kārtā izdevies izglābt, un viņa ir vienīgā, kurai ir drosme liecināt – to neskaitāmi daudzo sieviešu vārdā, kuru vairs nav…

Viņa ir uzdrošinājusies runāt, lai gan apzinās – nāves sodam, kuru tai piesprieduši vistuvākie cilvēki, viņas ģimene, – noilguma nav. Sētava, 2008

indexarhīvs / yandex / mega / 4shared

 

Kadija. Izkropļotā

Uzrakstīt palīdzējusi Marija Terēze Kjuni

Patiess stāsts

Grāmatā lasām par šaušalīgu aizvēsturisku tradīciju, kuru daudzās zemēs vēl joprojām nav izdevies izskaust — sieviešu ģenitāliju apgraizīšanu.

Pasaules Veselības organizācija un UNICEF norāda, ka daļēja vai pilnīga sieviešu ģenitāliju nogriešana (Female Genital Mutilation – FGM) veikta ap 130 miljoniem sieviešu visā pasaulē. Ik gadu tām pievienojas vēl aptuveni divi miljoni šīs senās tradīcijas upuru.

Visos gadījumos ģenitāliju apgraizīšana stipri izmaina sievietes dzimumorgānus – viņa nespēj sasniegt seksuālo baudu, tās sekas ir lieli sarežģījumi dzimumdzīves, grūtniecības un dzemdību laikā.

  • Mūsu valodā nav vārda „orgasms”, – teic Kadija.-Sievietes seksuālais apmierinājums pie mums ir ne tikai tabu, tas ir kaut kas neiedomājams! Pirmo reizi, izdzirdējusi vārdu „orgasms”, es aizskrēju uz bibliotēku…

Senegāliete Kadija stāsta par afrikāņu sieviešu dzīvi, un viņas vēstījums daudzās eiropietēs var izraisīt mulsumu, pārsteigumu, sašutumu, kaunu, šausmas… Varbūt to visu labāk nezināt? Tā ir cita, mums grūti izprotama pasaule! Kādēļ gan mums tas jāzina?

Bet… Mums visiem ir viena Zeme, kuras mākslīgi veidotās robežas arvien vairāk zaudē savas izteiktās aprises.

Kadija runā atklāti. Par šausminošo „operāciju”, kura viņai septiņu gadu vecumā, bez jebkādas anestēzijas, bija jāpiedzīvo „attīrīšanas” rituāla (klitora izgriešanas) laikā, lai tā kļūtu „tīra” un iegūtu tiesības skaitīt lūgšanas. Par savu turpmāko dzīvi — piespiedu laulībām trīspadsmit gadu vecumā. Par poligāmiju. Ne tikai dzimtenē, bet arī par ierasto imigrantu daudzsievību mūsdienu Francijā, tās sirdī – Parīzē.

Viņas dzīve ir mazas, beztiesiskas afrikāņu meitenītes ceļš no Senegālas soninku kopienas līdz pat ANO Ģenerālajai Asamblejai — aizstāvot savu pazemoto un izkropļoto māsu tiesības uz sievietes laimi. Sētava, 2008.

indexarhīvs / yandex / mega / 4shared

 

Niks Keivs. Banija Monro nāve

Bannijs Manro ir seksa apsēsts tirdzniecības aģents — kā viņš pats savā iluzorajā pasaulē iedomājies — superiznesīgs naivo Anglijas mājsaimnieču kārdinātājs. Kad dzīve raida pēkšņu un skarbu sitienu zem jostasvietas, Bannijs, izmisīgi mēģinādams tverties pie realitātes, dara vienīgo, ko prot, — paņēmis līdzi deviņgadīgo dēlu, viņš atkal sēžas savā fiatā un apņēmīgi dodas ceļā, kur Banniju šoreiz gaida visi viņa pasaules rēgi — nevarīgi tēvi, atriebīgas mīļākās, greizsirdīgi vīri un ragaini maniaki — tie, izlīduši no tumsas, nu ir gatavi piedzīt parādus. Dienas grāmata, 2009

indexarhīvs / yandex / mega

 

Jānis Joņevs. Jelgava 94

Jānis Joņevs ir dzimis 1980. gadā.

“Jelgava 94” ir viņa pirmā grāmata. Toreiz mūzika bija skaļāka, bandīti bija bīstamāki un mati garāki. Cilvēki sēdēja zālājos, brauca bez biļetēm, devās nezināmos virzienos, neklausīja vecākus. Brist naktī pa upi uz koncertu bija daudz svarīgāk nekā plānot finanses. Tas bija tik ļoti sen, bet beigties tā arī negrib. Mansards, 2013

fb2   indexarhīvs / yandex / mega 

pdf   indexarhīvs / yandex / mega 

 

Marija Turtšaninova. Marēsi. Sarkanā klostera hronikas

Šī ir grāmata, kas radīja viļņošanos ne tikai Zviedrijā un Somijā, bet arī vairāk nekā 15 eiropas valstīs, Amerikā un Āzijā, kur ir izdots tās tulkojums. Lai arī grāmata ir rakstīta fantāzijas žanrā, autore meistarīgi ir ievijusi tajā paralēles ar reālo dzīvi. Šis spraigā sižeta darbs gan aizrauj ar saviem notikumiem, gan raisītajām pārdomām par sievietes būtību.

Marēsi ir novice sarkanajā klosterī Mēnosas salā – vietā, kur viņa tāpat kā daudzas citas meitenes ir nonākusi, bēgot no bada, vajāšanas vai kādas citas nelaimes. Klosterī viņa ir atradusi jaunas mājas, pārliecību par nākotni un to, ko mīl visvairāk, – zināšanas un grāmatas. Kādā pavasara rītā salā ierodas Jaī – jauna meitene, kas bēg no sava tēva un glabā kādu noslēpumu. Viņai pa pēdām krastā izkāpj arī bailes un briesmas. Drīz vien klostera ikdienu satricina negaidīti notikumi, un visām tā iemītniecēm jāstājas pretī pārbaudījumiem, bet vislielākie gaida tieši Marēsi.2016

indexarhīvs / yandex / mega

 

Lisa Sī. Džojas sapņi

Džoja izaugusi Losandželosas Čainataunā, divu mammu -“Šanhajas meiteņu” Pērlas un Mejas – lolota, un visu bērnību filmējusies dažādās Holivudas filmās. Viņa ir kļuvusi par studenti Čikāgas Universitātē un, par šausmām mammai un tantei, no sirds aizrāvusies ar Mao idejām. Pēc strīda ar viņām Džoja aizbrauc uz Ķīnu, lai celtu jauno strādnieku valsti un atrastu savu īsto tēvu, pazīstamu gleznotāju. Baidoties par meitas likteni, Pērla seko Džojai uz valsti, no kuras nav iespējams atgriezties.

Sastapusies ar tēvu, Džoja atklāj sevī mākslinieces talantu un iepazīstas ar Tao – savu lielo mīlestību. Meitene no sirds cenšas kļūt par īstu ķīnieti, taču viņai ir grūti iejusties sistēmā, kur katrs cilvēks ir tikai maza skrūvīte. Kamēr Džoja cenšas paveikt neiespējamo, Pērla gaida. Gaida, kad Džoja vēlēsies atgriezties mājās…2014

indexarhīvs / yandex / mega

 

Ivans Jefremovs. Baiļu Stunda.(Buļļa stunda)

1968 gadā Ivans Jefremovs pabeidza rakstīt šo savu romānu, kura darbība izvēršas uz planētas ar oligarhisku sabiedrisko iekārtu.  Astronautu – augstākas progresīvas sabiedriskās formācijas – Zemes cilvēku grupa, pretstatīta planētas Tormanss iedzīvotājiem, kuri izauguši apspiešanas, aizliegumu un tirānijas apstākļos.

Jefremovam brīnumainā kārtā jau pagājušā gadu simteņa sešdesmitajos gados bija izdevies uzminēt dažus zinātnes sasniegumus un daudz ko no pašreiz notiekošā sabiedrības attīstības procesa, un ja atmetam visus  tā laika PSRS iekārtai tik ļoti raksturīgos marksistiski ļeņiniskos un komunistiskos saukļus tad redzam, ka tā nākotnes sabiedrība, kādu savā fantāzijā izveidojis autors, nepavisam nelīdzinās PSRS oligarhiski totalitārajam režīmam, ar Ļeņina piesaukšanu un daudzināšanu, ar psiholoģiski nomācošajiem, zombējošajiem lozungiem, bet vairāk tādai, uz kādu savā attīstībā lēnām, ar grūtībām tomēr virzās daudzas valstis un visa progresīvā cilvēce mūsdienās.

Grāmata jāuztver nevis kā komunistiskas propagandas avots, bet gan kā brīdinājums, kas var notikt ar Zemi pie patērētāju attieksmes pret dzīvo dabu un nekontrolētas trušveidīgas cilvēku vairošanās, pārpludinot visas bioloģiskās nišas, iznīcinot jebkuru citu augu vai dzīvnieku sugu, noliekot sevi ja ne gluži Visuma, tad noteikti uz Zemes dzīvojošo centrā un uzsverot savu valdošo lomu ar patērētāju un iznīcinātāju attieksmi, bez līdzjūtības un mīlestības pret saviem “jaunākajiem” radiniekiem – augiem un dzīvniekiem, nemaz nerunājot par savas sugas pārstāvjiem. Grāmata nepieder pie vieglās, izklaidējošās lasāmvielas, tā prasīs zināmu prāta sasprindzinājumu, lai izprastu autora domas un idejas. 

Index  yandex  mega

Antonija Mihaēlisa. Pasaku stāstnieks

Ābels ir drūms savrupnieks, stundu kavētājs, narkotiku dīleris. Pati to negribot, sapņotāja Anna viņā  neglābjami iemīlas, jo ir vēl cits Ābels -skumjš un maigs puisis, kurš rūpējas par savu mazo māsiņu un stāsta pasaku, kas Annu pārņem savā varā. Bet robeža starp iztēli un realitāti ir trausla. Ja nu pasaka nemaz nav pasaka, bet skarba realitāte? Ja nu cilvēks, ko Anna mīl, ir slepkava un viņai draud briesmas? Jāņa Rozes apgāds, 2013

indexarhīvs / yandex / mega

 

R. Dž. Palasio. Brīnums

Desmitgadīgais Augijs Pulmens, kurš piedzima ar nopietnu sejas defektu un par kuru ārsti nedeva cerības, ka viņš izdzīvos, vairs nemācīsies mājās, bet sāks apmeklēt 5. klasi kādā Manhetenas vidusskolā. Skolā Augijam būs jāsaskaras ar vienaudžu izsmieklu un jāpārvar bailes, bet viņš visiem spēkiem centīsies iederēties un pūlēsies, lai viņu uzskatītu par parastu skolēnu. J.L.V., 2014

indexarhīvs / yandex / mega