Vēsturisks romāns no senās Rīgas
indexarhīvs / yandex / mega / 4shared
Klaivs Steiplzs Lūiss. Skrūvšņores vēstules
Klaiva Steiplza Lūisa grāmatu Skrūvšņores vēstules ASV izdevēji raksturo kā vienu no mūsdienu literatūras neparastākajām parādībām — tā ir traktāts par morāles tematiku, kas tajā pašā laikā ir arī sensacionāls bestsellers.
Skrūvšņores vēstules ir velna katehisms, tās ir pieredzējušā velna Skrūvšņores vēstules brāļadēlam — jaun iesācējam Vērmelim. Skrūvšņore nav kaut kāds primitīvs velna attēlojums “sarkanās zeķubiksēs”. Viņš ir īsts angļu džentlmenis — mierīgs, vēss, pārliecināts, asprātīgs un pedantiski korekts. Viņš ir profesionālis, eksperts. Skrūvšņore zina, ka “visdrošākais ceļš uz Elli ir pakāpenisks — lēzena nogāzīte, ērti staigājama, bez krasiem pagriezieniem, bez ceļa stabiem un brīdinājuma zīmēm”.
Un kāds viņa aprūpējamais cilvēks, nonākot Ellē, ir spiests atzīt: “Nu es redzu, ka savas dzīves lielāko daļu esmu pavadījis, nedarīdams nedz to, ko man vajadzēja darīt, nedz arī to, ko es būtu gribējis darīt.”
Kā cilvēkā iznīcināt vēlēšanos saistīties ar Dievu vai vismaz dzīvotprieku — to Skrūvšņore savās vēstulēs mēģina iemācīt jaunajam kārdinātājam Vērmelim.
indexarhīvs / yandex / mega / 4shared
Greisa Hallorana. Brīnumainā žēlastība
Izdzīvotājas autobiogrāfija.
Visas autobiogrāfijas sevī iemieso cilvēka gara spēku. “Brīnumainā žēlastība” nav izņēmums. Pretstatā sāpēm, traģēdijai un tumsai, viņas ārkārtīgi spēcīgais gars cīnījās un uzvarēja. Viņas dzīve ir acīmredzama liecība senai parunai, ka vienīgā atšķirība starp klupšanas akmeni un atspēriena akmeni, ir tas, kā mēs tos pielietojam.
Cauri visam, Greisa Halorana ne tikai izdzīvoja, bet pat triumfēja.”
No angļu valodas tulkoja Sandija Eglīte.
fb2 indexarhīvs / yandex / mega / 4shared
doch indexarhīvs / yandex / mega / 4shared
Alfons Dodē. Karaļi trimdā
Kurts Vonnegūts. Ietupinātais
Kādā 2003 gada intervijā, atbildot uz jautājumu, kā viņš jūtas, Kurts Vonnegūts atbildēja: Mani skumdina un tracina tas ka esmu vecs, un arī tas, ka esmu amerikānis. Citādi jūtos labi. Tālāk bija runa par Irākas krīzi, taču šajā īsajā atbildē parādās divas nerimstošas Vonnegūta prioritātes. Domas par cilvēka eksistenciālajiem pamatstāvokļiem un satīriska klātbūtne ASV politiskās dzīves mezglpunktos. Tas raksturīgi arī romānam “Ietupinātais” (jailbird). Parasts mazais cilvēks, imigrantu – poļa un lietuvietes dēls ieradās pašā divu procesu centrā, kuri atklāj Amerikas visnepievilcīgākos vaibstus: Makartija raganu medībās 20 gadsimta 70. gados.
indexarhīvs / yandex / mega / 4shared
Vergilijs. Eneīda
Eposs.
Ziemeļitālijā, nelielajā Andu ciemā netālu no Mantujas 70. gadā p. m. ē. dzimušais Publijs Vergilijs Marons uzsāka darbu pie «Eneīdas»
«Eneīdā» sastopam spilgtu itāliskā elementa izcelšanas tendenci.
Kas ir Enejs (jeb Ainejs), «Eneīdas» galvenais varonis?
Pirmoreiz to sastopam «Iliādā», kur viņš dažādos epa posmos parādās kā izcilākais pēc Hektora trojiešu varonis un apveltīts daudzām lieliskām īpašībām. Būdams ļoti drošsirdīgs, viņš nebīstas stāties pretim pašam Ahillejam, kas, tāpat kā viņš, ir dieves dēls un reizē ir arī nosvērts, gudrs, dievbijīgs. Viņu kaujās sargā paši dievi — cīņā pret Ahilleju viņu glābj Poseidons, pret Diomēdu — māte Afrodīte, un viņam, kā uzzinām no Poseidona vārdiem XX, 306—308, lemts pēc Trojas krišanas valdīt pār trojiešiem.
No «Eneīdas» 12 grāmatām pirmās sešas veltītas Eneja klejojumiem pēc bēgšanas no ienaidnieku ieņemtās degošās Trojas, no kurienes Enejs, kam sapnī parādās Hektors, pēc tā aicinājuma ved sev līdzi Trojas svētumus, penātus. Pārējās sešās grāmatās attēlotas Eneja cīņas Itālijā. Šādi Vergilijs savā nacionālajā epā apvienojis romiešu «Odiseju» ar romiešu «Iliādu».
Pirmais dzejnieks, kas izmanto versiju, ka Enejs pēc Trojas krišanas devies uz Hesperiju («Rietumzemi»), t. i., Itāliju, ir sicīlietis Stēsihors (6./7. gs. p. m. ē.). Rodas mīts par Eneja ierašanos Latijā, un tā pamazām nostāsti par Eneju un viņa līdzgaitniekiem tiek saistīti ar Itālijas un vēlākās Romas likteņiem. Šajos nostāstos Enejs kļūst par romiešu ciltstēvu un līdz ar to Roma par jauno Troju. Tā kā pēc itāļu mītiem par Romas dibinātāju uzskatīja Romulu, kara dieva Marsa un Rejas Silvijas dēlu, tie tiek sakausēti ar teiksmu par Eneju, novēršot pretrunas starp abiem mītiem: Eneja dēls Askanijs (Jūls) nodibinājis Albalongu, kur viņa pēcteči valdījuši 300 gadu, kamēr Albalongas valdnieka Numitora, tātad Eneja pēcteča meita Reja Silvija dzemdējusi Marsam dvīņus — Romulu, Romas dibinātāju, un Remu.
Kaut arī epa otrā puse attēlo cīņas starp trojiešiem un itāliešiem, tā ideoloģiskā koncepcija prasīja pretišķību izlīdzinājuma perspektīvu. Tāda arī dota poēmas beigu posmā: trojieši un latīņi saliedēsies vienā tautā, un tieši latīņi būs tie, kas tai dos savu valodu.
fb2 indexarhīvs / yandex / mega / 4shared
pdf indexarhīvs / yandex / mega / 4shared
Gerhards V.Mencelis. Pēdējās rūgtās lāses
Stāsts par dzejnieka Heinriha Heines ilgam pēc dzimtenes un mīlestību.
Grāmatā «Pēdējās rūgtās lāses» G. V. Mencelis attēlo ievērojamā vācu dzejnieka Heinriha Heines dzīves posmu no 1843. gada līdz viņa nāvei 1856. gadā. G. V. Mencelis šajā stāstā parāda laikposmu, kad H. Heine uzraksta savu poēmu «Vāczeme. Ziemas pasaka» un daudz citu brieduma laika sacerējumu. Mencelis spilgti notēlojis lielā vācu dzejnieka raksturu un izcēlis viņa literāro nozīmību, kā arī atainojis tā laika Vācijas dzīves apstākļus, visu tās politisko un garīgo atpalicību.
indexarhīvs / yandex / mega / 4shared
Larss Jillenstens. Dona Žuana ēnā. Ačgārnā atmiņa. Gluži vienkārši
Ievērojamā rakstnieka L. Jillenstena (dz. 1921. g.). Zviedru akadēmijas locekļa, prozas darbi ir intelektuāli spriegi, sižetiski un stilistiski neparasti. Alegoriskā romāna «Dona Žuana ēnā» varonis ir vientuļš dumpinieks, kurš, noliegdams visas sabiedriskās normas, garīgi iet bojā. Romāna «Ačgārnā atmiņa» varonis, vēlreiz izdzīvojis savu dzīvi — no bērēm līdz piedzimšanas dienai —, aptver, ka dvēseles nemirstība meklējama tuvinieku mīlestībā un atmiņās. Eseju ciklu «Gluži vienkārši» veido īpatnējas, asociācijām bagātas pārdomās par mākslinieka daiļradi.
indexarhīvs / yandex / mega / 4shared
As Gard. Uz Zemes koku nav
Autors savā saitā https://www.as-gard.com/ izvirzījis un mēģinājis pamatot interesantu hipotēzi par to, ka kādreiz uz Zemes bijis citāds atmosfēras sastāvs un klimatiskie apstākļi, kā rezultātā, varējuši augt ģigantiski desmitiem kilometru augsti silīcijorganiski koki. Lai gan hipotēze ir fantastiska, un pieņemama šķitīs tikai šī žanra cienītājiem, tomēr, daži autora argumenti, ir uzmanības vērti, jo oficiālais, internetā nopublicētais zinātnes skaidrojums par galda kalnu izcelsmi un uzbūvi, kā arī pārakmeņojumu veidošanos, ir, maigi sakot, stipri nepilnīgs, kā rezultātā, iespējams, arī radies šis As Gard raksts. Bez tam, jau sen pierādīts, ka dzīvība var pastāvēt ne tikai uz oglekļa savienojumu bāzes, bet tās pamatā var būt arī kāds cits Mendeļejeva periodiskās sistēmas elements, piemēram silīcijs, kas līdzīgi ogleklim var veidot, gan tikai noteiktos vides apstākļos, stabilus, kompleksus, enerģētiski piesātinātus ķīmiskus savienojumus ar skābekli un ūdeņradi, līdzīgi ogleklim. Kas attiecas uz autora hipotēzi par silīcijorganisko koku augstumu, un to, ka šo silīcija mežu no planētas virsmas nozāģēja un aizvāca kaut kādi saprātīgi radījumi ar ģigantiskām mašīnām – ticēt tam vai neticēt, tas paliek katra lasītāja ziņā. Pāvela Uļjanova argumenti, par Zemi, kā izstrādātu karjeru, noteikti arī ir uzmanības vērti un mazāk fantastiski par As Gard izvirzīto versiju.
Post scriptum
Pētnieki no Kalifornijas Tehnoloģiju institūta cenšas iegūt jaunu silīcija bāzes dzīvības formu. Lai to izdarītu, zinātnieki ir sākuši veidot vienkāršu proteīnu, kas darbotos uz silīcija, nevis oglekļa bāzes. Tālak skat. grāmatā.
Savus spēkus tulkošanā izmēģinājis Imants Ločmelis
fb2 indexarhīvs / yandex / mega / 4shared
doch indexarhīvs / yandex / mega / 4shared
Stīvens Fulders, Džons Blekvuds. Ķiploki veselībai
Zinātniskie pētījumi ir pierādījuši, ka ķiploki ir viens no efektīvākajiem līdzekļiem sirds un asinsvadu slimību, vēža, kā arī bakteriālo un sēnīšu infekciju profilaksei.
Bioķīmiķa un farmakologa Stīvena Fuldera grāmata Ķiploki veselībai, kas sarakstīta kopā ar Džonu Blekvudu, ir visaptverošs ceļvedis šī brīnišķīgā dabas dziedniecības līdzekļa pasaulē.Grāmatā uzzināsiet
kā pareizi lietot ķiplokus, lai gūtu lielāku ārstniecisko efektu
jaunāko pētījumu rezultātus par ķiploku iedarbību uz cilvēka organismu
ķiploku produktu zinātnisku novērtējumu ķiploku lietošanas vēsturi
Gribat pārspēt viltībā burvi, atvairīt vampīru, izārstēt klepu vai pagatavot gardu maltīti – ķiploks vienmēr būs pareizā izvēle!
indexarhīvs / yandex / mega / 4shared