Izveidoti divi noteicēji par niedrājos dzīvojošām putnu sugām un ezeru krastmalu augiem. Krastmalu augu noteicējs ir sagatavots projektā «Lielā dumpja biotopu atjaunošana divos piekrastes ezeros Latvijā», Latvijas Dabas fonds 2016. gadā par gada dzīvotni pasludinājis niedrājus. Lai gan tā ir nozīmīga dzīves vieta putniem, bezmugurkaulniekiem un zivīm, tomēr augu daudzveidība niedrājos parasti ir maza. Niedre ir ļoti agresīvs augs, kas ilgi saglabā dīgtspēju – tāpēc, nokļuvusi augšanai labvēlīgā teritorijā, pilnībā izspiež citus augus un nereti veido monodominantas audzes. Tajās atradīsim tikai dažas augu sugas – meldrus, grīšļus vai kādas citas mazprasīgas sugas. Vietās, kur niedres neveido blīvas audzes, ezeru krastmalās un piekraste joslās sastopama gana liela sugu daudzveidība. Ezeru krasti var būt dažādi, tāpēc šajā ezeru krastmalu augu pārskatā augi sagrupēti 2 grupās: 1. Augi ezeru krastmalās ar minerālgrunti. 2. Slīkšņainu un purvainu ezeru krastmalu augi. Kā 3. grupa izdalīta Ezeru ūdensaugi, kurā ietilpst biežāk sastopamie virsūdens un peldlapu ūdensaugi. Šajā ezeru krastmalu augu pārskatā iekļautas 40 biežāk sastopamās sugas, uzrādītas pazīmes, ar ko tās atšķiras no citām līdzīgām, ja tādas ir. Jāpiebilst, ka ūdensaugu sugu ir ļoti daudz un to iepazīšanai nepieciešams atsevišķs noteicējs.
Putnu noteicējā iekļauti tikai paši tipiskākie niedrājos dzīvojošie putni. Sugas, kas ligzdo niedrāju – krūmāju pārejas joslā (piemēram, niedru stērste, ceru ķauķis), kā arī sugas, kas niedrājos tikai barojas (piemēram, zilzīlīte), šeit nav apskatītas. Tāpat nav ietvertas pīles (brūnkaklis, cekulpīle, meža pīle) un paugurknābja gulbis, kas reizēm ligzdo vecu niedrāju malās vai nelielos slīkšņu fragmentos. Foto autore: Valda Baroniņa
indexarhīvs / yandex / mega / 4shared