Herberts Dorbe. Pagātnes vējos

Romāns divās grāmatās:  Viņus gaidīja dzīve. Vaicāju jaunībai. Vēstījuma centrā ir Gundars. Viņa vecāki puslīdz nodrošināti, viņš varētu pieslieties bagātnieku dēliņiem vai arī dzīvot savrupu dzīvi, kā saka, neiejaucoties politikā. Bet rāmais vidusceļš viņam nav pieņemams, jo viņš grib izaugt par godīgu cilvēku un tāpēc nākas iepazīties ar skarbo dzīves īstenību. Attēlojot revolucionāros notikumus Ventspilī, policejisko režīmu skolā, cariskās politikas īstenotājus — pedagogus kā arī literārās dzīves aktīvākos darbiniekus, H. Dorbe pieturas pie konkrētības. Taču faktam, kas ņemts no konkrētās īstenības, jābūt ieaustam mākslinieciskā audumā, kopumā veidojot lirisku stāstu par jauniešiem. No pārspīlējumiem lirismā pasargā dzīves skarbās tiešamības fons, to rakstnieks zīmē vienkāršiem, pat pasausiem līdzekļiem. Šāds lirisma un prozaisma samērs bijis mērķtiecīgs romāna pamatkodola — jauniešu tēlu — veidojumā, jo rakstnieka mērķis bijis — neizskaistināt dzīves īstenību, lai gan katra cilvēka dzīvē jaunības gadi šķiet visskaistākie.

indexarhīvs  /   yandex  /  mega

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *