Ar pasaku terapiju iepazinos pirms astoņiem gadiem, un tā mani aizrāva tik spēcīgi, kā upe, kuras straumei nav iespējams pretoties. Atlika ienirt un ļauties. Savā darbā izmantoju tautas, didaktiskās un terapeitiskās autoru pasakas. Pasaka ir audzināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas ir ļoti nozīmīga, nedirektīva un ekoloģiska bērna dvēselei. Redzot, kā pasaka var mainīt un virzīt cilvēku domāšanu, dzīves uztveri un pozīciju, pienāca brīdis, kad vajadzēja dalīties ar savām zināšanām un pieredzi. Un, manuprāt, šobrīd šīs zināšanas vajag iegūt vecākiem un pedagogiem, jo viņi bērniem ir tuvāk nekā psihologs un pasaku terapeits.
indexarhīvs / yandex / mega