…un no viņa sastingušajām kājām novilkti zābaki, lai tos apautu cits. Varbūt zābaki ir laimīgāki par cilvēkiem, jo nākotne tiem nav zināma un pagātne tumsā tīta…
Fahri Erdinčs. Allaha lopi
Elena Glāzgova. Kailais lauks
Viljams Villiss. Ar plostu pāri okeānam
Viljamam Villisam tiek piešķirts goda biedra nosaukums uz visu mūžu, izsakot viņam atzinību par ievērojamo, vienatnē veikto 6700 jūdzes garo jūras ceļojumu ar plostu «Septiņas māsas» no Peru bargās piekrastes līdz Samoa salu saulē izdedzinātajiem smiltājiem. Mēs cildinām šo episko, vienatnē veikto ceļojumu, kuram nav līdzīga kopš Lindberga lidojuma pāri okeānam.
Annа Brodele. Izlase divos sējumos.
Medrese Salnāja. Trīs dienas pēc izlaiduma
Garstāsts. Latviešu padomju rakstnieces stāsts par meiteni, kas skolā cietusi no savu vienaudžu cietsirdības un nejūtības. Vientulībā Nadina mēģina rast sev jaunu planētu — tādu vidi, kur cits citu redz un saprot. Daļēji tas viņai izdodas, gan mācoties vakarskolā, gan pēc tam strādājot — darbkolektīvā. Tomēr augstos morālos kritērijus — uzticību mīlestībai viņa neiztur un par savu nodevību dārgi samaksā. Stāsts prēmēts Preiļu rajona agrofirmas «Krāsnij Oktjabrj» un izdevniecības «Liesma» Jaunatnes literatūras redakcijas organizētajā konkursā par mūsdienu skolas dzīves tēlojumu daiļliteratūrā.
Antons Austriņš. Cīruļu putenis
Laika vērojumi: 1. Lietavas ; 2. Lācara atmošanās ; 3. Slēģis ; 4. Plēsoņa rokas ; 5. Sūnekļa gars ; 6. Nolaists dārzs ; 7. Dzērvju zābaki ; 8. Kaslis ; 9. Bērni ; 10. Matilda Kobiš un mazā Klaudija ; 11. Circulus vitiosus ; 12. Vecās dzirnavas ; 13. Čaikovska kvartets ; 14. Apakšzemes upe ; 15. Daktu tēvs un Daktu māte
viens no vispirmajiem darbiem latviešu literatūra, kad mūsu valoda pārgāja latiņu ortogrāfijā. Viss darbs atstāts toreizējā pareizrakstībā
Latvju grāmata 1970
Grehems Grīns. Mūsu cilvēks Havannā
Ironisks spiegu detektīvs. Darbība notiek Kubā Batista pēdējās desmitgades laikā. Necils putekļu sūcēju pārdevējs negaidot kļūst par Anglijas izlūkdienesta rezidentu. Lai kaut kā attaisnotu piešķirto lielo atalgojumu, viņš sāk izdomāt gan it kā paša savervētus agentus, gan izlūkošanas rezultātus. Nokopējis veca putekļu sūcēja rasējumu un palielinājis mērogu, viņš to uzdod par noslēpumainu ieroci, kas it kā tiekot būvēts kalnos. Šos viņa izdomājumus, pašam par lielu pārsteigumu, izlūkdienesta vadība uztver ļoti nopietni…
Uzņemta arī tāda paša nosaukuma mākslas filma
Вerdibeks Sokpakbajevs. Mani sauc Kožā
Kazahstānas rakstnieka stāsts ir par kādu labsirdīgu un zinātkāru kazahu zēnu ar atklātu un stingru raksturu. Viņš pastāvīgi iekuļas dažādās nepatikšanās. Uzņemta arī līdzīga nosaukuma mākslas filma 1963 gadā.
