Romāns “Zelta zārks” tapis pēc rūpīgām vēstures studijām. Tas aptver mūsu ēras pirmos gadsimtus, imperatora Diokletiāna valdīšanas laiku, kad Romas impērija bija plaši izpletusies milzīgā Eiropas teritorijā ar visdažādākajām etniskajām un kultūras tradīcijām, atšķirīgu nāciju mentalitāti un pašnoteikšanās gribu. Līdz ar to saasinās valdnieka – despota, valdnieka – cilvēcīgas personības problemātika. Kā zināms, Diokletiāns īstenoja daudzas nozīmīgas reformas armijā un valsts pārvaldē, sadalīja impēriju 4 daļās (tetrarhijās), ieceldams sev 3 līdzvaldniekus. F. Mora rāda šīs četrvaldības nestabilitāti un to, kā personisku ambīciju diktēti lēmumi rada valstī katastrofālas sekas. Imperators Diokletiāns iegājis vēsturē ar ārkārtīgi cietsirdīgām kristiešu vajāšanām. Raksturīgi, ka arī šajā ziņā valdnieka–tirāna sākotnēji labestīgie nodomi līdzvaldoņu intrigu un spiediena dēļ pārtop masu slepkavībās. Darbā interesanti ieskicēti kristietības pirmsākumi – tautas masu labilitāte un tolaik pastāvošie vulgārie priekšstati par kristietības būtību. Romāns spilgti rāda tā laika sadzīves ainas un detaļas, kas lasītājam, kurš nav antīkās kultūras pazinējs, var būt arī nozīmīgs izziņas avots. Grāmatā savijas vairākas sižetiskas līnijas, viena no tām – divu jauniešu traģiska mīlestība. Tapals, 2007