Izlase. «Dumpīgai Rīgai» autors devis apakšvirsrakstu «Vēsturisks romāns no kalendāra nemieru laikiem XVI gadu simteņa beigās». Atcerēsimies, ko par šiem gadiem, kad Rīga atradās Polijas karaļa Stefana Batorija varā, stāsta Latvijas PSR vēstures lappuses: «Reakcionārā baznīcas politika, kas izpaudās mēģinājumos atjaunot katolicismu, nodokļu nastas palielināšana un Rīgas vācu iedzīvotāju privilēģiju ierobežošana bija par cēloni tā saucamajiem «kalendāra nemieriem», kas notika no 1584. gada līdz 1589. gadam.
Par aktieri Arvedu Mihelsonu sarakstīts ļoti daudz literatūras, par rakstnieku Rutku Tēvu gaužām maz. Kura no šīm divām mūzām prasījusi lielāku atdevi un talanta spēku? Laikam gan pirmā mīlestība — teātris. Ieskatīsimies PSRS Tautas skatuves mākslinieces Antas Klints atmiņu stāstījuma lappusēs: «Kad Miķelītis (tā Arvedu Mihelsonu dēvēja teātrī — L. B.) saņēma honorāru, teātrī bija «Vecrīgas svētki», bet autoram nesagādāja prieku, ja pēc trešās vīna glāzes kāds sāka cildināt viņa rakstnieka talantu.
«Es esmu aktieris, kas vaļas brīžos lasa vecus kalendārus un vasarā «taisa» vēsturiskus romānus. Kāds nu tur talants!» Nereti sarunās ar kolēģiem viņš uzsvēris: «Nekad neesmu rakstniecību uzskatījis par savu profesiju. Esmu aktieris.»