
viens no pēdējiem izcilā satīriķa sacerējumiem. Savus literāros tēlus ščedrins vienmēr smēla no dzīves, tāpēc arī tie ir tik konkrēti. Politiskās tēmas aktualitāte un cenzūras noteikumi spieda rakstīt visai piesardzīgi, maskēt domu izteiksmi, lietot līdzības, vārdu sakot, rakstīt tā sauktajā Ezopa valodā. Mūsdienu lasītājam vajag paturēt vērā to laika posmu, ko rakstnieks notēlojis.