Lai cik objektīvs gan sev liktos memuāru autors, nekad nav izslēgts subjektīvs kāda notikuma vērtējums. Bet viens ir skaidrs jo vairāk kāda laikmeta līdzdalībnieku atmiņu varēsim lasīt, jo plašāks un vispusīgāks mums pavērsies skatiens uz latviešu tautas vēstures lappusēm. Tādu ieskatu sniedz arī Oskara Dankera atmiņas par laika posmu no 1939. līdz 1947. gadam.
Viena atziņa izkristalizējas skaidri — nekad vairs nedrīkst pieļaut , ka divas naidīgas lielvalstis, karojot savā starpā, gan vienā, gan otrā pusē ierauj mūsu vīrus, mūsu zēnus, mūsu tautas vitālo spēku.