Gunārs Birkmanis. Cilvēki tumsā

Šodienas Latvijas norišu izskaidrojumus meklējam gan mūsu nesenajā pagātnē – no Trešās atmodas sākumiem, gan vairāk nekā pusgadsimta senos vēsturiskajos pagriezienos – sākot no krievu okupācijas. Tos nesenos glabā arī mūsu, šodienas jauniešu, atmiņas, bet pusgadsimtu vecos – meklējam un rodam vēstures grāmatu apcerējumos, galvenokārt tikai skaitļu un faktu izklāstos. Emocijas un noskaņojumus, izjūtas un ilgas, kas valdīja latviešu tautā toreiz – tas mums ir tikai aptuvens minējums.

Gunāra Birkmaņa grāmata «Cilvēki tumsā» ir vēstījums par vēsturiskajiem 40. gadu notikumiem Lati’ijā. Šīs grāmatas tematika turpina pirmo stāstu krājumu «Dzīve krievu laikos», atspoguļojot latviešu literatūrā maz un vienpusīgi tēloto vēsturisko laiku. Autors pieder tai paaudzei, kas to visu skatīja un pārdzīvoja pusaudža un jaunieša gados. Paša vērots, noklausīts un saprasts tikai krietni vien vēlāk, tas viss pamazām, sākot no 1969. gada līdz 1997. gadam, pārtopot mākslinieciskos tēlos un ainās, ir veidojies par literāru daiļdarbu. Grāmatu veido piecas sižetiski veidotas daļas, kurās darbība aizsākas 30. gados kādā Zemgales novada pagastā un turpinās līdz 40. gadu beigām, akcentējot vēsturiskās norises laukos.

Tas nav dokumentāls vai autobiogrāfisks atstāsts. Literārs daiļdarbs nav vienādojams ar vēstures apcerējumiem. Paša autora pasaules skatījums, atmiņas, citu nostāsti ir veidojuši šo darbu. Vēsturiskās norises Latvijā – 30. gadu komunistu slepenā darbība, pārmaiņas 1940. gadā pagastu un pilsētu pašpāirvaldē, jaunā padomju kārtība, 1941. gada izvešanas, pēckara partizānu gaitas un pēckara dzīve laukos jeb krievu laiku sākums – tas ir vēsturiskais fons, uz kura psiholoģiski dziļi veidoti gan svešinieku pakalpiņu – Ilgas, Viļa, Leona Salnu tēli, gan patiesu Latvijas patriotu Laimoņa Ķubaras, Stāla, Kalnpura, Studenta un citu tēli. Spilgti un dzīvi veidoti atbrīvotāju un laimes nesēju tēli.

Ko latvieši domāja, izjuta, darīja toreiz, kā pretojās, kā pielāgojās apstākļiem – šīs liecības šodienas jauniešu paaudze vistiešāk var atrast šajā darbā.

Vai tas šodien ir svarīgi – atcerēties vāji zināmo un nu jau pusaizmirsto pagātni? – Tas ir un būs nozīmīgi tik ilgi. kamēr vien to glabās latviešu atmiņa. Latviešu vēsturnieks Uldis Ģērmanis pamato:

“Ja sabiedrība izvairās noskaidrot savu pagātni, tad tā paliek maza bērna garīgā līmenī uz visu mūžu. Ja nezina, kas noticis agrāk, nevar novērtēt to, kas notiek tagad. “

Lai Gunāra Birkmaņa grāmata «Cilvēki tumsā» ir skaidrojums šodienai!

Kristīne Modnika

Index   Yandex   Mega

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.