Antans Baranausks. Anīkšu sils

A. Baranauska 342 vārsmu garais dzejojums «Anikšu sils», kas mūsdienu izpratnē ļoti tuvs poēmas žanram, ir spilgts un, pats galvenais, mūsdienās kļuvis sevišķi aktuāls dabas dzejas paraugs ne tikai lietuvju, bet visu tautu literatūras mērogā. Poēmas varonis ir Lietuvas mežs ar pakalniem, slīkšņām, upēm, strautiņiem, akmeņiem, ap kuriem vijas senas teikas un nostāsti, ar savu koku, sūnu, sēņu, ar zvēru un putnu bagātību.

Pareizi uztverta un attēlota cilvēku rijīgā un mantkārīgā daba: rādīts, ka estētiskās vērtības arvien vairāk pakļaujas naudas varai un ka arī mežs kļūst par spekulācijas un iedzīvošanās objektu. Tiek iecelti mežkungi, kam jārūpējas par sila kopšanu un saudzēšanu, bet kas paši ar saviem kalpiem kļūst par niknākajiem dabas krāšņuma postītājiem.

No lietuviešu valodas atdzejojis Paulis Kalva Mākslinieks Indulis Zvaguzis

Апtaпаs Ваrаnаusкаs. Anykščiu šilelis LVI 1960

Indexfb2 Indexpdf  Megafb2 Megapdf  yandexfb2  yandexpdf

Latvijas dzīvnieku pasaule

  • Bioloģijas zinātņu doktora Zanda Spura redakcijā
  • Mūsdienās jau kļuvis pilnīgi skaidrs, kādus draudus cilvēces eksistencei rada biosfēras piesārņošana un tās līdzsvara izjaukšana.
  • Fauna jeb dzīvnieku pasaule ir viena no biosfēras pamatsastāvdaļām. Par to uzskatāmi liecina tas, ka praktiski visur — mežos, dārzos, pļavās, tīrumos, purvos, ezeros, upēs, augsnē, pat gaisā — sastopami dzīvnieki, bieži vien ļoti lielā daudzumā.
  • Bet dzīvnieki nav vienkārši biosfēras mehāniska sastāvdaļa, tie piedalās biosfēras veidošanā, tās līdzsvara uzturēšanā.
  • izdevniecība «Liesma» Rīga 1974 – 2 rbļ. 20 кар.

Index  Mega  yandex indexpdf megapdf  yandexpdf indexdoch megadoch yandexdoch

Sastādītājs: Juris Robežnieks. Kas jazina makšķerniekam

  • Uzziņas un Latvijas PSR makšķerēšanas noteikumi. interesanti un aizraujoši uzrakstīta grāmatiņa par to, kad un kā jāmakšķerē.
  • Tekstu autori: Ruduļu Juris, Olafs Majors, Imants Kalums, Ivans Oja, Adrians Abeltiņš
  • Fotogrāfiju Autori: Jānis Stikuts, Imants Kalums, Juris Kuprijanovs, Jānis Talbergs, Raimonds Rencis, Māris Kundziņš, Juris Kalniņš, Leonards Birzmalis, Jānis Zolts, Indulis Spuldzenieks
  • Rīga Latvijas KP CK izdevniecība 1982

 Index  Mega  yandex

Kirs Buličevs. Pēdējais karš

Šī grāmata ir par parastu 2070. gada kosmisko lidojumu, kas varoņus noved pie neparastiem piedzīvojumiem. Tas ir stāsts par kosmosa jūrniekiem – to mazbērniem, kuri šodien dodas krastā Murmanskā vai Liverpūlē un kuri stāv sardzē Atlantijas okeānā vai Laptevu jūrā.

Un tā kā autors apzināti uzsver mūsdienu jūrnieku un rītdienas astronautu darba līdzību pat izmantojot līdzīgu terminoloģiju, varoņu vārdi var sakrist ar šodien dzīvojošo vārdiem. Tomēr šādas sakritības ir tīra nejaušība, jo romāns ir fantastisks.

Tātad, kosmosa kuģim “Segeža” ir jāpārtrauc parasts lidojums, jo noticis Neparastais…

Index  yandex  mega

Aleksandrs Čakovskis. Nepabeigtais portrets

Romāns. Pazīstamā padomju rakstnieka, Sociālistiskā Darba Varoņa, Ļeņina un PSRS Valsts prēmijas laureāta(dz. 1913. g.) jaunais romāns vēsta par ASV prezidentu F.Rūzveltu, kas 1945. gada aprīlī pozēja māksliniecei Šumatovai. Attēlodams šo epizodi no amerikāņu valsts galvas dzīves, autors iekļauj stāstījumā Rūzvelta atmiņas, rāda šī izcilā valsts darbinieka personiskās un sabiedriskās dzīves ainas.

Index  Mega  yandex

Harolds Laksness. Neatkarīgie

Varoņteika. Par zemnieku neizbēgamo traģēdiju kapitālistiskajā sabiedrībā sarakstīts daudz spilgtu grāmatu. «Neatkarīgie» ir liels sociāls romāns un cienīgs atrasties grāmatu plauktā starp labākajiem tāda veida sacerējumiem.

 Ar drošu un sulīgu otu gleznojot nabadzīgā zemnieka Bjartura — ar izcilu prātu, milzu gribu un neizsīkstošu darba mīlestību apveltīta cilvēka dzīvi, tēlojot viņa fanātisko tiekšanos pēc patstāvīgas, no tirgoņiem, budžiem un citiem apspiedējiem neatkarīgas dzīves, rakstnieks šai darbā ir sasniedzis lielu sociālā vispārinājuma spēku.

Viņš parādījis, ka kapitālistiskajā pasaulē godīgam darba rūķim, lai cik talantigs un neatlaidīgs viņš būtu, ir tikai divi ceļi — vai nu mēģināt kļūt par vilku starp vilkiem, vai arī galu galā tikt saplosītam alkatīgajā vilku barā. Lūk, kādēļ Bjartura tēls ir cilvēcisks un pilnasinīgs. Ar dedzību un rūpību zīmēts visās viņa iekšējās pretrunās, viņš tai pašā laikā šķiet vispārināts kapitālisma jūgā smokoša zemnieka tēls. Bet pārvaldnieks, šis briesmīgais un nežēlīgais plēsoņa, kas tur savās rokās visu apkaimi, viņa sieva dzejniece, kas ir buržuāziskās svētulības pretīgs paraugs, kā ari tirgonis Jounsons — visas šis spilgti izzīmētās figūras šķiet tipiski kapitālistisko plēsoņu portreti.

Bjartura gadiem ilgā un veltīgā ciņa par neatkarību, par savu stūrīti skopās zemes, par to, lai ar pārcilvēcisku darbu iegūtu kaut jel kādu iztiku savai ģimenei, attēlota ar tādu patiesības spēku, ka mums, sociālistiskās pasaules cilvēkiem, kļūst baigi. Stāsts aizrauj, saista. Lasītājs nevar palikt vienaldzīgs par likteni, kāds piemeklē zem-nieku-skaldu, kas dzivo savā mājiņā tāpat, kā dzīvojuši viņa senči pirms vairākiem gadsimtiem, un kas atrod laiku sacerēt dzejoļus; ir jāuztraucas par visu iemītnieku nākotni, kuri dzīvo mazajā lauku sēta ar dzejisko nosaukumu «Vasaras»; jāpārdzīvo viņu nebeidzamās bēdas un retie mazie prieki, kā ari kopā ar Bjarturu dziļi jāienīst pārvaldnieks un viņa sieva, tirgoņi, veiklie kapitālistiskās kooperācijas šeplmaņi un visi, kuri cenšas atņemt lepnajam darba rūķim pēdējo, kas viņam vēi palicis, — sapni par neatkarību.

Lasītājam no jauna paveras nabadzīgā zemnieka traģēdija kapitālistiskajā sabiedrībā, par kuru jau tik daudz stāstījuši lielie rakstnieki humānisti. Šoreiz tas notiek tālajā, vulkāniskajā salā, mazā, savdabīgā zemē. Bet nevis Islandes savdabīgajā kolorītā, nevis ziemeļu eksotikā ir meklējamas vērtības, kas izceļ šo grāmatu citu vidū. Rakstnieks stāsta par mūžseno nabadzīgā arāja un gana traģēdiju, bruņojies ar progresīvu pasaules uzskatu kā cilvēks, kurš bijis zemē, kur pirmo reizi kopš tā laika, kad pirmais sējējs meta zemē graudu sauju, zemniecība ir izgājusi uz gaišā kolektīvā darba ceļa, bet tie, kas kopš seniem laikiem atklāti vai slepeni izspieduši un piesavinājušies viņu darba augļus, likvidēti kā šķira galigi un uz visiem laikiem.

Un, kaut arī Islandes viensētnieks Bjarturs pagurst nevienlīdzīgajā cīņā pret varenajiem tajā zvēru pasaulē, kurā viņš dzīvo, zaudē savus ietaupijumus, zaudē tuviniekus, grimst nabadzībā, kaut ari šajā nemitīgajā cīņā viņa sirds kļūst salta, pagurst viņa stūrgalvīgais, atjautīgais prāts neauglīgos mēģinājumos atrisināt neatrisināmo, kaut ari, zaudējis visus savus tuviniekus, visu savu mantu, viņš beigās paliek vientuļš, — šis cilvēks nepadodas ienaidniekiem un neatdod tiem to, kas viņam ir pats dārgākais, — sapni par neatkarīgu dzīvi.

Starp citiem šā romāna meistariski izzīmētajiem tēliem lasītāja priekšā nostājas ari pats autors — rakstnieks humānists, kas prot attēlot ne vien pašu sociālo parādību, bet ari tās dziļās saknes, rakstnieks cīnītājs, kas tic savas tautas radošajiem spēkiem un tās uzvarai, kas ar savu literāro darbu cenšas aktīvi iejaukties mūsdienu notikumos, piedalīties progresa un miera spēku cīņā pret reakciju un kara draudiem.

Index  Mega  yandex

Nodars Dumbadze. Mūžības likums

Romāna «Mūžības likums» (Ļeņina prēmija 1980. gada) varonis rakstnieks un redaktors Bačana Ramišvili papildina N. Dunibadzes cilvēciski pievilcīgo tēlu galeriju. Ramišvili, kas ir autoru vienaudzis un lielā mērā domubiedrs, risina būtiskāko jautājumu: Kā dzīvot? — tādējādi aizsākdams nebeidzamu sarunu par katra cilvēka dzīves uzdevumu, par labo katrā no mums, par žēlsirdību un līdzjūtību.

Mūsdienu gruzīnu prozaiķa (dz. 1028. g.) romāns veltīts nozīmigām likumības problēmām. Rakstniekam mūsdienu cilvēka ideāls ir aktīvs komunistiskās sabiedrības cēlājs, bezkornpioinisa cīnītājs par taisnību. Autors gremdējas pārdomās par cilvēka dvēseli, kas sevī var slēpt labo un ļauno, mīlestību un naidu, negantas dusmas un maigumu. Par romānu «Mūžības likums» autoram 1980. gaiļa piešķirta Ļeņina prēmija.

Nodars Dumbadze (dz. 1928. g.) ir viens no populārākajiem gruzīnu prozaiķiem gan Gruzijā, gan aiz tās robežām. Par rakstnieka slavu liecina kritiķu izteikumi — «laimīgākais gruzīnu rakstnieks, jo viņa darbus ir lasījis ikviens Gruzijas iedzīvotājs», «jautrais gūrietis, kura saulainais humors iekarojis lasītāju simpātijas no Maskavas līdz Londonai».

Latviski tulkoti viņa darbi «Es redzu sauli» (1960) un «Nebēdā, māt!» (1976)

Index yandex mega

Anna Brodele. Dzejoļi ; Lugas un Viencēlieni ; Marta

Dzejoļi: Komunāri ; Būs  ; Par jums ; Pavasaris ; Tas vakars ; Mana republika ; Tavs tēls ; Egles zieds ; Mākoņi ; Mana skola ; Dzimtais ciemats ; Rīts  ; Pie pieminekļa ; Egle ; Dzejolis draugam ; Dzimtene ; Varoņu kalnā ; Mātei brāļu kapā ; Tev — komunismā ; Lugas un viencēlieni: Upesciema pavasaris ; Skolotājs Straume ; Zelta druva ; Avārija ; Nemirstīgā jaunība ; Māte ; Mantiniece   ; Maiga Rudzupuķe ; Stāsts: Marta 

Index  Mega  yandex