Baltijas republikas, to skaitā Padomju Latvija, nostājās uz sociālisma celtniecības ceļa vēlāk par citām brālīgajām republikām — 1940. gadā. īsā laikā republika guva milzu panākumus visu saimniecības un kultūras dzīves nozaru attīstībā. No lauksaimniecības zemes, kāda tā bija buržuāziskās Latvijas laikā, tā kļuva par sociālistisku republiku ar attīstītu rūpniecību un mehanizētu liela mēroga lauksaimniecību, ar augstu progresīvās zinātnes un sociālistiskās kultūras līmeni. Šos panākumus nodrošināja padomju zemes visu tautu, it sevišķi krievu tautas nesavtīgā palīdzība. Latvijas valsts izdevniecība Rīgā 1963
Index Mega yandex indexpdf megapdf yandexpdf
Andrejs Breds. Latvijas PSR ģeogrāfija. Mācību līdzeklis 7. Un 8. klasei (1983)
«Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika ir suverēna padomju sociālistiska valsts» (Latvijas PSR Konstitūcija, 68. pants). Padomju varas atjaunošana Latvijā un tās iestāšanās Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (1940. g.) radīja labvēlīgus apstākļus tautas saimniecības attīstībai, iedzīvotāju materiāla un kultūras dzīves līmeņa paaugstināšanai. Padomju Latvija par sasniegumiem sociālisma un komunisma celtniecībā apbalvota ar Ļeņina ordeni (1965. g.), Tautu Draudzības ordeni (1972. g.) un Oktobra Revolūcijas ordeni (1980. g.).
Ikviena padomju republika var tālāk plaukt un nostiprināties tikai PSRS brālīgo sociālistisko nāciju lielajā saimē. (No PSKP Programmas)
Otrais, labotais izdevums. Rīga «Zvaigzne» 1983