A. Baranauska 342 vārsmu garais dzejojums «Anikšu sils», kas mūsdienu izpratnē ļoti tuvs poēmas žanram, ir spilgts un, pats galvenais, mūsdienās kļuvis sevišķi aktuāls dabas dzejas paraugs ne tikai lietuvju, bet visu tautu literatūras mērogā. Poēmas varonis ir Lietuvas mežs ar pakalniem, slīkšņām, upēm, strautiņiem, akmeņiem, ap kuriem vijas senas teikas un nostāsti, ar savu koku, sūnu, sēņu, ar zvēru un putnu bagātību.
Pareizi uztverta un attēlota cilvēku rijīgā un mantkārīgā daba: rādīts, ka estētiskās vērtības arvien vairāk pakļaujas naudas varai un ka arī mežs kļūst par spekulācijas un iedzīvošanās objektu. Tiek iecelti mežkungi, kam jārūpējas par sila kopšanu un saudzēšanu, bet kas paši ar saviem kalpiem kļūst par niknākajiem dabas krāšņuma postītājiem.
No lietuviešu valodas atdzejojis Paulis Kalva Mākslinieks Indulis Zvaguzis
Апtaпаs Ваrаnаusкаs. Anykščiu šilelis LVI 1960