Uzziņas un Latvijas PSR makšķerēšanas noteikumi. interesanti un aizraujoši uzrakstīta grāmatiņa par to, kad un kā jāmakšķerē.
Tekstu autori: Ruduļu Juris, Olafs Majors, Imants Kalums, Ivans Oja, Adrians Abeltiņš
Fotogrāfiju Autori: Jānis Stikuts, Imants Kalums, Juris Kuprijanovs, Jānis Talbergs, Raimonds Rencis, Māris Kundziņš, Juris Kalniņš, Leonards Birzmalis, Jānis Zolts, Indulis Spuldzenieks
Viņš – slepenā dienesta aģents, elitārs slepkava ar viltotu vārdu un viltotiem dokumentiem. Bet viņa mīlestība ir patiesa. Un pēkšņi pienāk izvēles brīdis, kad par mīlestību jāsamaksā ar savu dzīvību… Nikolaja Gudaņeca detektīvstāsts “Medības uz mednieku” uztur dedzīgu lasītāja interesi no pirmās lappuses līdz pēdējai.
Nepieciešams paziņojums. Izmantojot viņam vien zināmu individuālu informāciju, autors nemaz nepretendē uz izsmeļošu dokumentālu precizitāti.
Nikolajs Gudaņecs. Bombardētājs priekš nabadzīgajiem
Detektīvstāsts
Turpinājums stāstam “Medības uz mednieku”. Izrādās, ka viņš palicis dzīvs! Viņš ir atgriezies Rīgā, un atkal ierauts slepeno dienestu netīro mahināciju epicentrā. Spēles likme ir valsts apvērsums, un trumpis – pagrīdes teroristu organizācija, kas radusies, neviens nezina, kā.
Jāatzīmē, ka sižets, lai arī aizraujošs, tomēr vairāk fantastisks, tajā, neskatoties uz autora apgalvojumu par viņa prerogatīvo tiesību minimālo izmantošanu, daudz Latvijas teritorijā nekad nenotikušu izdomājumu, šķiet, ka runa ir par kādu paralēlu Visumu vai realitāti, piemēram, dīvainais, profašistiskais mūsu realitātē nekad neeksistējuša Latvijas prezidenta Miervalda Kauliņa pučs, kas it kā esot noticis 1995 gada Lieldienās; Rubika mūža ieslodzījums, teroristu organizācija “Melnā Zvaigzne”. Tai pašā laikā daudz interesantu novērojumu, gan par teroristiskajām organizācijām, gan par valdošo eliti, gan pasaules ekonomiku un politiku vispār, kas, tomēr, saistībā ar augšminēto, izraisa nopietnas šaubas. Tulkotājs.
Grāmata “Pamestie Visumā” satur divus fantastiskus romānus par vienu sociāla rakstura tēmu.
30 konteineri kungam Zet
Romāna “30 konteineri kungam Zet” varonis – profesionāls izlūkdienesta virsnieks, pazemināts par otro pilotu – uz kravas kuģa atklāj kosmosa kuģu degvielas kontrabandas kravu. Izlūka bagātā pieredze viņam saka, ka tā nav parasta komerciāla afēra, bet gan reāla sazvērestība, lai sagrābtu varu pār daudzajām apdzīvotajām planētām.
Otrais romāns “Divi no Zelta Grāvja” turpina risināt Cilvēcības Principa problēmas, mēģinot atrast ceļus, kā apvienot sašķelto cilvēci.
Romāns nedaudz turpina romānā “Poligons” iesākto tēmu. Rūdītā kosmosa vilka admirāļa Zenzera padotais, impērijas trešās kosmosa flotes gvardes ierindnieks Naiks Petockis, stāstus par Svešajiem uztver kā kosmosā aizsēdējušos desantnieku pasakas. Un viņam savā ziņā taisnība… līdz laikam, kad viņa abordāžas kuģītis kļūst par rotaļlietu dīvainajā no planētas Tangra ieradušos telepātu-ķirzaku spēlē.
Galaktikā nostiprinājušās divas uz Zemes izveidojušās lielvaras – Impērija, un Konfederācija, kas pārstāv pretēju naidīgu nometni.
Uz neapgūtas planētas, kas atrasta Visuma dzīlēs, izveidots slepens izmēģinājumu poligons, kurā tiek izmēģināti jauni nāvējoši ieroči – kaujas bioroboti, kuriem vajadzētu kļūt par izšķirošu faktoru gaidāmajā augšminēto Galaktikas lielvaru – Impērijas un Konfederācijas karā. Taču ne tikai neizbēgamās tehniskās problēmas un visai nelabvēlīgie dabas apstākļi sarežģī izmēģinātāju dzīvi – modrie pretizlūkošanas oficieri uzzinājuši, ka uz planētas parādījies ienaidnieka aģents…
Konfederācijas ģenerālštāba inspektors Elijs Kīns, kurš patiesībā ir augsta ranga pretizlūkošanas oficieris, tiek nosūtīts uz Tangru veikt inspekciju. Formālais vizītes iemesls – nelaimes gadījums ar fabru, – jaunās paaudzes biorobotu – pamazām iegūst arvien dīvaināku raksturu un kļūst par sarežģītu intrigu centru, kurā vairs nav iespējams atšķirt kas ir draugi, kas – ienaidnieki… Atklājas pretīzlūkošanas dienesta netīrās darba meodes, militāristu zemais morālais līmenis un savstarpējās cilvēciskās cieņas trūkums. Kurš varētu būt lielāks nodevējs – tas kurš nodod draudzību, vai tikai militāros noslēpumus.
Arī planētas dzīvā daba pie mazākās izdevības uzbrūk izmēģinātājiem-militāristiem, kuri cenšas izpētīt planētas dzīvniekus tikai kā iespējamos bioloģiskos ieročus un pat nenojauš, ka uz tās iespējama saprātīga dzīvība, piedevām, neskatoties uz to, ka ir pietiekami daudz līdzatvestās pārtikas, sākuši izmantot ēšanai šeit dzīvojošo saprātīgo ķirzaku gaļu…, nogalinot vienkārši tāpat – prieka pēc… Izrādās, ka ķirzakas savā saprāta un morālajā attīstībā tālu apsteigušas cilvēci un, lai arī nelieto tehniskas ierīces, izmantojot gēnu inženēriju, jebkuru planētas dzīvo radību spējīgas pārvērst par ieroci, kas graujošā spēka ziņā tālu pārspēj gan militāristu fabrus, gan lāzerus, gan kodolieročus. Kolonija tiek pilnīgi sagrauta, dzīva paliek tikai viena cilvēku sugas pārstāve – jauna oficiante no oficieru ēdnīcas, bet pati planēta Tangra kopā ar savu sauli un pārejām planētām, pateicoties uz tās dzīvojošo saprātīgo ķirzaku neiedomājamajām spējām, pazūd no izpētītās kosmosa daļas…
Romāns. Pazīstamā padomju rakstnieka, Sociālistiskā Darba
Varoņa, Ļeņina un PSRS Valsts prēmijas laureāta(dz. 1913. g.) jaunais romāns
vēsta par ASV prezidentu F.Rūzveltu, kas 1945. gada aprīlī pozēja māksliniecei
Šumatovai. Attēlodams šo epizodi no amerikāņu valsts galvas dzīves, autors
iekļauj stāstījumā Rūzvelta atmiņas, rāda šī izcilā valsts darbinieka personiskās
un sabiedriskās dzīves ainas.
Romāns “Slepeni salaulātie” attēlo jaunu cilvēku mīlestību, kurai ceļā stājas vecāku aizspriedumi. To galvenais mērķis ir ārējā bagātība, spožums un stāvoklis sabiedrībā.
Romāns “Pagātne” stāsta par mīlestību no pirmā acumirkļa. Bet vecāku pagātnes dēļ bērniem jāpiedzīvo uztraukuma un nemiera pilni brīži.
Varoņteika. Par zemnieku neizbēgamo traģēdiju
kapitālistiskajā sabiedrībā sarakstīts daudz spilgtu grāmatu. «Neatkarīgie» ir
liels sociāls romāns un cienīgs atrasties grāmatu plauktā starp labākajiem tāda
veida sacerējumiem.
Ar drošu un sulīgu otu gleznojot nabadzīgā
zemnieka Bjartura — ar izcilu prātu, milzu gribu un neizsīkstošu darba
mīlestību apveltīta cilvēka dzīvi, tēlojot viņa fanātisko tiekšanos pēc
patstāvīgas, no tirgoņiem, budžiem un citiem apspiedējiem neatkarīgas dzīves,
rakstnieks šai darbā ir sasniedzis lielu sociālā vispārinājuma spēku.
Viņš parādījis, ka kapitālistiskajā pasaulē godīgam
darba rūķim, lai cik talantigs un neatlaidīgs viņš būtu, ir tikai divi ceļi —
vai nu mēģināt kļūt par vilku starp vilkiem, vai arī galu galā tikt saplosītam
alkatīgajā vilku barā. Lūk, kādēļ Bjartura tēls ir cilvēcisks un pilnasinīgs.
Ar dedzību un rūpību zīmēts visās viņa iekšējās pretrunās, viņš tai pašā laikā
šķiet vispārināts kapitālisma jūgā smokoša zemnieka tēls. Bet pārvaldnieks, šis
briesmīgais un nežēlīgais plēsoņa, kas tur savās rokās visu apkaimi, viņa sieva
dzejniece, kas ir buržuāziskās svētulības pretīgs paraugs, kā ari tirgonis
Jounsons — visas šis spilgti izzīmētās figūras šķiet tipiski kapitālistisko
plēsoņu portreti.
Bjartura gadiem ilgā un veltīgā ciņa par neatkarību,
par savu stūrīti skopās zemes, par to, lai ar pārcilvēcisku darbu iegūtu kaut
jel kādu iztiku savai ģimenei, attēlota ar tādu patiesības spēku, ka mums,
sociālistiskās pasaules cilvēkiem, kļūst baigi. Stāsts aizrauj, saista.
Lasītājs nevar palikt vienaldzīgs par likteni, kāds piemeklē zem-nieku-skaldu,
kas dzivo savā mājiņā tāpat, kā dzīvojuši viņa senči pirms vairākiem
gadsimtiem, un kas atrod laiku sacerēt dzejoļus; ir jāuztraucas par visu
iemītnieku nākotni, kuri dzīvo mazajā lauku sēta ar dzejisko nosaukumu
«Vasaras»; jāpārdzīvo viņu nebeidzamās bēdas un retie mazie prieki, kā ari kopā
ar Bjarturu dziļi jāienīst pārvaldnieks un viņa sieva, tirgoņi, veiklie
kapitālistiskās kooperācijas šeplmaņi un visi, kuri cenšas atņemt lepnajam
darba rūķim pēdējo, kas viņam vēi palicis, — sapni par neatkarību.
Lasītājam no jauna paveras nabadzīgā zemnieka
traģēdija kapitālistiskajā sabiedrībā, par kuru jau tik daudz stāstījuši lielie
rakstnieki humānisti. Šoreiz tas notiek tālajā, vulkāniskajā salā, mazā,
savdabīgā zemē. Bet nevis Islandes savdabīgajā kolorītā, nevis ziemeļu eksotikā
ir meklējamas vērtības, kas izceļ šo grāmatu citu vidū. Rakstnieks stāsta par
mūžseno nabadzīgā arāja un gana traģēdiju, bruņojies ar progresīvu pasaules
uzskatu kā cilvēks, kurš bijis zemē, kur pirmo reizi kopš tā laika, kad pirmais
sējējs meta zemē graudu sauju, zemniecība ir izgājusi uz gaišā kolektīvā darba
ceļa, bet tie, kas kopš seniem laikiem atklāti vai slepeni izspieduši un
piesavinājušies viņu darba augļus, likvidēti kā šķira galigi un uz visiem
laikiem.
Un, kaut arī Islandes viensētnieks Bjarturs pagurst
nevienlīdzīgajā cīņā pret varenajiem tajā zvēru pasaulē, kurā viņš dzīvo, zaudē
savus ietaupijumus, zaudē tuviniekus, grimst nabadzībā, kaut ari šajā
nemitīgajā cīņā viņa sirds kļūst salta, pagurst viņa stūrgalvīgais, atjautīgais
prāts neauglīgos mēģinājumos atrisināt neatrisināmo, kaut ari, zaudējis visus
savus tuviniekus, visu savu mantu, viņš beigās paliek vientuļš, — šis cilvēks
nepadodas ienaidniekiem un neatdod tiem to, kas viņam ir pats dārgākais, —
sapni par neatkarīgu dzīvi.
Starp citiem šā romāna meistariski izzīmētajiem tēliem
lasītāja priekšā nostājas ari pats autors — rakstnieks humānists, kas prot
attēlot ne vien pašu sociālo parādību, bet ari tās dziļās saknes, rakstnieks
cīnītājs, kas tic savas tautas radošajiem spēkiem un tās uzvarai, kas ar savu
literāro darbu cenšas aktīvi iejaukties mūsdienu notikumos, piedalīties
progresa un miera spēku cīņā pret reakciju un kara draudiem.
Romāna «Mūžības likums» (Ļeņina prēmija 1980. gada)
varonis rakstnieks un redaktors Bačana Ramišvili papildina N. Dunibadzes
cilvēciski pievilcīgo tēlu galeriju. Ramišvili, kas ir autoru vienaudzis un
lielā mērā domubiedrs, risina būtiskāko jautājumu: Kā dzīvot? — tādējādi
aizsākdams nebeidzamu sarunu par katra cilvēka dzīves uzdevumu, par labo katrā
no mums, par žēlsirdību un līdzjūtību.
Mūsdienu gruzīnu prozaiķa (dz. 1028. g.) romāns
veltīts nozīmigām likumības problēmām. Rakstniekam mūsdienu cilvēka ideāls ir
aktīvs komunistiskās sabiedrības cēlājs, bezkornpioinisa cīnītājs par taisnību.
Autors gremdējas pārdomās par cilvēka dvēseli, kas sevī var slēpt labo un
ļauno, mīlestību un naidu, negantas dusmas un maigumu. Par romānu «Mūžības
likums» autoram 1980. gaiļa piešķirta Ļeņina prēmija.
Nodars Dumbadze (dz. 1928. g.) ir viens no
populārākajiem gruzīnu prozaiķiem gan Gruzijā, gan aiz tās robežām. Par
rakstnieka slavu liecina kritiķu izteikumi — «laimīgākais gruzīnu rakstnieks,
jo viņa darbus ir lasījis ikviens Gruzijas iedzīvotājs», «jautrais gūrietis,
kura saulainais humors iekarojis lasītāju simpātijas no Maskavas līdz
Londonai».
Latviski tulkoti viņa darbi «Es redzu sauli» (1960) un
«Nebēdā, māt!» (1976)