Sastādītājs: Juris Robežnieks. Kas jazina makšķerniekam

  • Uzziņas un Latvijas PSR makšķerēšanas noteikumi. interesanti un aizraujoši uzrakstīta grāmatiņa par to, kad un kā jāmakšķerē.
  • Tekstu autori: Ruduļu Juris, Olafs Majors, Imants Kalums, Ivans Oja, Adrians Abeltiņš
  • Fotogrāfiju Autori: Jānis Stikuts, Imants Kalums, Juris Kuprijanovs, Jānis Talbergs, Raimonds Rencis, Māris Kundziņš, Juris Kalniņš, Leonards Birzmalis, Jānis Zolts, Indulis Spuldzenieks
  • Rīga Latvijas KP CK izdevniecība 1982

 Index  Mega  yandex

Nikolajs Gudaņecs, Medības uz mednieku

Viņš – slepenā dienesta aģents, elitārs slepkava ar viltotu vārdu un viltotiem dokumentiem. Bet viņa mīlestība ir patiesa. Un pēkšņi pienāk izvēles brīdis, kad par mīlestību jāsamaksā ar savu dzīvību… Nikolaja Gudaņeca detektīvstāsts “Medības uz mednieku” uztur dedzīgu lasītāja interesi no pirmās lappuses līdz pēdējai.

Nepieciešams paziņojums. Izmantojot viņam vien  zināmu individuālu informāciju, autors nemaz nepretendē uz izsmeļošu dokumentālu precizitāti.

Gads: 2016

Index Yandex Mega

Nikolajs Gudaņecs. Bombardētājs priekš nabadzīgajiem

Detektīvstāsts

Turpinājums stāstam “Medības uz mednieku”. Izrādās, ka viņš palicis dzīvs! Viņš ir atgriezies Rīgā, un atkal  ierauts slepeno dienestu netīro mahināciju epicentrā. Spēles likme ir valsts apvērsums, un trumpis – pagrīdes teroristu organizācija, kas radusies, neviens nezina, kā.

Jāatzīmē, ka sižets, lai arī aizraujošs, tomēr vairāk fantastisks, tajā, neskatoties uz autora apgalvojumu par viņa prerogatīvo tiesību minimālo izmantošanu, daudz Latvijas teritorijā nekad nenotikušu izdomājumu, šķiet, ka runa ir par kādu paralēlu Visumu vai realitāti, piemēram, dīvainais, profašistiskais mūsu realitātē nekad neeksistējuša Latvijas prezidenta Miervalda Kauliņa pučs, kas it kā esot noticis 1995 gada Lieldienās; Rubika mūža ieslodzījums, teroristu organizācija “Melnā Zvaigzne”. Tai pašā laikā daudz interesantu novērojumu, gan par teroristiskajām organizācijām, gan par valdošo eliti, gan pasaules ekonomiku un politiku vispār, kas, tomēr, saistībā ar augšminēto, izraisa nopietnas šaubas. Tulkotājs.

Index   yandex   mega

Nikolajs Gudaņecs. Pamestie Visumā

Grāmata “Pamestie Visumā” satur divus fantastiskus romānus par vienu sociāla rakstura tēmu. 

30 konteineri kungam Zet

Romāna “30 konteineri kungam Zet” varonis – profesionāls izlūkdienesta virsnieks, pazemināts par otro pilotu – uz kravas kuģa atklāj kosmosa kuģu degvielas kontrabandas kravu. Izlūka bagātā pieredze viņam saka, ka tā nav parasta komerciāla afēra, bet gan reāla sazvērestība, lai sagrābtu varu pār daudzajām apdzīvotajām planētām.

Otrais romāns “Divi no Zelta Grāvja” turpina risināt Cilvēcības Principa problēmas, mēģinot atrast ceļus, kā apvienot sašķelto cilvēci.

Index Yandex Mega

Nikolajs Gudaņecs. Ķīlnieki

Romāns nedaudz turpina romānā “Poligons” iesākto tēmu. Rūdītā kosmosa vilka admirāļa Zenzera padotais, impērijas trešās kosmosa flotes gvardes ierindnieks Naiks Petockis, stāstus par Svešajiem uztver kā kosmosā aizsēdējušos desantnieku pasakas. Un viņam savā ziņā taisnība… līdz laikam, kad viņa abordāžas kuģītis kļūst par rotaļlietu dīvainajā no planētas Tangra ieradušos telepātu-ķirzaku spēlē.

Index Yandex Mega

Nikolajs Gudaņecs. Poligons.

Īss romāna “Poligons” satura atstāsts

Galaktikā nostiprinājušās divas uz Zemes izveidojušās lielvaras – Impērija, un Konfederācija, kas pārstāv pretēju naidīgu nometni.

Uz neapgūtas planētas, kas atrasta Visuma dzīlēs, izveidots slepens izmēģinājumu poligons, kurā tiek izmēģināti jauni nāvējoši ieroči – kaujas bioroboti, kuriem vajadzētu kļūt par izšķirošu faktoru gaidāmajā augšminēto Galaktikas lielvaru – Impērijas un Konfederācijas karā. Taču ne tikai neizbēgamās tehniskās problēmas un visai nelabvēlīgie dabas apstākļi sarežģī  izmēģinātāju dzīvi –  modrie pretizlūkošanas oficieri uzzinājuši, ka uz planētas parādījies ienaidnieka aģents…

Konfederācijas ģenerālštāba inspektors Elijs Kīns, kurš patiesībā ir augsta ranga pretizlūkošanas oficieris, tiek nosūtīts uz Tangru veikt inspekciju. Formālais vizītes iemesls – nelaimes gadījums ar fabru, – jaunās paaudzes biorobotu – pamazām iegūst arvien dīvaināku raksturu un kļūst par sarežģītu intrigu centru, kurā vairs nav iespējams atšķirt kas ir draugi, kas – ienaidnieki… Atklājas pretīzlūkošanas dienesta netīrās darba meodes, militāristu zemais morālais līmenis un savstarpējās cilvēciskās cieņas trūkums. Kurš varētu būt lielāks nodevējs – tas kurš nodod draudzību, vai tikai militāros noslēpumus.

Arī planētas dzīvā daba pie mazākās izdevības uzbrūk izmēģinātājiem-militāristiem, kuri cenšas izpētīt planētas dzīvniekus tikai kā iespējamos bioloģiskos ieročus un pat nenojauš, ka uz tās iespējama saprātīga dzīvība, piedevām, neskatoties uz to, ka ir pietiekami daudz līdzatvestās pārtikas, sākuši izmantot ēšanai šeit dzīvojošo saprātīgo ķirzaku gaļu…, nogalinot vienkārši tāpat – prieka pēc… Izrādās, ka ķirzakas savā saprāta un morālajā attīstībā tālu apsteigušas cilvēci un, lai arī nelieto tehniskas ierīces, izmantojot gēnu inženēriju, jebkuru planētas dzīvo radību spējīgas pārvērst par ieroci, kas graujošā spēka ziņā tālu pārspēj gan militāristu fabrus, gan  lāzerus, gan kodolieročus. Kolonija tiek pilnīgi sagrauta, dzīva paliek tikai viena cilvēku sugas pārstāve – jauna oficiante no oficieru ēdnīcas, bet pati planēta Tangra kopā ar savu sauli un pārejām planētām, pateicoties uz tās dzīvojošo saprātīgo ķirzaku neiedomājamajām spējām, pazūd no izpētītās kosmosa daļas…

Index Yandex Mega

Aleksandrs Čakovskis. Nepabeigtais portrets

Romāns. Pazīstamā padomju rakstnieka, Sociālistiskā Darba Varoņa, Ļeņina un PSRS Valsts prēmijas laureāta(dz. 1913. g.) jaunais romāns vēsta par ASV prezidentu F.Rūzveltu, kas 1945. gada aprīlī pozēja māksliniecei Šumatovai. Attēlodams šo epizodi no amerikāņu valsts galvas dzīves, autors iekļauj stāstījumā Rūzvelta atmiņas, rāda šī izcilā valsts darbinieka personiskās un sabiedriskās dzīves ainas.

Index  Mega  yandex

Harolds Laksness. Neatkarīgie

Varoņteika. Par zemnieku neizbēgamo traģēdiju kapitālistiskajā sabiedrībā sarakstīts daudz spilgtu grāmatu. «Neatkarīgie» ir liels sociāls romāns un cienīgs atrasties grāmatu plauktā starp labākajiem tāda veida sacerējumiem.

 Ar drošu un sulīgu otu gleznojot nabadzīgā zemnieka Bjartura — ar izcilu prātu, milzu gribu un neizsīkstošu darba mīlestību apveltīta cilvēka dzīvi, tēlojot viņa fanātisko tiekšanos pēc patstāvīgas, no tirgoņiem, budžiem un citiem apspiedējiem neatkarīgas dzīves, rakstnieks šai darbā ir sasniedzis lielu sociālā vispārinājuma spēku.

Viņš parādījis, ka kapitālistiskajā pasaulē godīgam darba rūķim, lai cik talantigs un neatlaidīgs viņš būtu, ir tikai divi ceļi — vai nu mēģināt kļūt par vilku starp vilkiem, vai arī galu galā tikt saplosītam alkatīgajā vilku barā. Lūk, kādēļ Bjartura tēls ir cilvēcisks un pilnasinīgs. Ar dedzību un rūpību zīmēts visās viņa iekšējās pretrunās, viņš tai pašā laikā šķiet vispārināts kapitālisma jūgā smokoša zemnieka tēls. Bet pārvaldnieks, šis briesmīgais un nežēlīgais plēsoņa, kas tur savās rokās visu apkaimi, viņa sieva dzejniece, kas ir buržuāziskās svētulības pretīgs paraugs, kā ari tirgonis Jounsons — visas šis spilgti izzīmētās figūras šķiet tipiski kapitālistisko plēsoņu portreti.

Bjartura gadiem ilgā un veltīgā ciņa par neatkarību, par savu stūrīti skopās zemes, par to, lai ar pārcilvēcisku darbu iegūtu kaut jel kādu iztiku savai ģimenei, attēlota ar tādu patiesības spēku, ka mums, sociālistiskās pasaules cilvēkiem, kļūst baigi. Stāsts aizrauj, saista. Lasītājs nevar palikt vienaldzīgs par likteni, kāds piemeklē zem-nieku-skaldu, kas dzivo savā mājiņā tāpat, kā dzīvojuši viņa senči pirms vairākiem gadsimtiem, un kas atrod laiku sacerēt dzejoļus; ir jāuztraucas par visu iemītnieku nākotni, kuri dzīvo mazajā lauku sēta ar dzejisko nosaukumu «Vasaras»; jāpārdzīvo viņu nebeidzamās bēdas un retie mazie prieki, kā ari kopā ar Bjarturu dziļi jāienīst pārvaldnieks un viņa sieva, tirgoņi, veiklie kapitālistiskās kooperācijas šeplmaņi un visi, kuri cenšas atņemt lepnajam darba rūķim pēdējo, kas viņam vēi palicis, — sapni par neatkarību.

Lasītājam no jauna paveras nabadzīgā zemnieka traģēdija kapitālistiskajā sabiedrībā, par kuru jau tik daudz stāstījuši lielie rakstnieki humānisti. Šoreiz tas notiek tālajā, vulkāniskajā salā, mazā, savdabīgā zemē. Bet nevis Islandes savdabīgajā kolorītā, nevis ziemeļu eksotikā ir meklējamas vērtības, kas izceļ šo grāmatu citu vidū. Rakstnieks stāsta par mūžseno nabadzīgā arāja un gana traģēdiju, bruņojies ar progresīvu pasaules uzskatu kā cilvēks, kurš bijis zemē, kur pirmo reizi kopš tā laika, kad pirmais sējējs meta zemē graudu sauju, zemniecība ir izgājusi uz gaišā kolektīvā darba ceļa, bet tie, kas kopš seniem laikiem atklāti vai slepeni izspieduši un piesavinājušies viņu darba augļus, likvidēti kā šķira galigi un uz visiem laikiem.

Un, kaut arī Islandes viensētnieks Bjarturs pagurst nevienlīdzīgajā cīņā pret varenajiem tajā zvēru pasaulē, kurā viņš dzīvo, zaudē savus ietaupijumus, zaudē tuviniekus, grimst nabadzībā, kaut ari šajā nemitīgajā cīņā viņa sirds kļūst salta, pagurst viņa stūrgalvīgais, atjautīgais prāts neauglīgos mēģinājumos atrisināt neatrisināmo, kaut ari, zaudējis visus savus tuviniekus, visu savu mantu, viņš beigās paliek vientuļš, — šis cilvēks nepadodas ienaidniekiem un neatdod tiem to, kas viņam ir pats dārgākais, — sapni par neatkarīgu dzīvi.

Starp citiem šā romāna meistariski izzīmētajiem tēliem lasītāja priekšā nostājas ari pats autors — rakstnieks humānists, kas prot attēlot ne vien pašu sociālo parādību, bet ari tās dziļās saknes, rakstnieks cīnītājs, kas tic savas tautas radošajiem spēkiem un tās uzvarai, kas ar savu literāro darbu cenšas aktīvi iejaukties mūsdienu notikumos, piedalīties progresa un miera spēku cīņā pret reakciju un kara draudiem.

Index  Mega  yandex

Nodars Dumbadze. Mūžības likums

Romāna «Mūžības likums» (Ļeņina prēmija 1980. gada) varonis rakstnieks un redaktors Bačana Ramišvili papildina N. Dunibadzes cilvēciski pievilcīgo tēlu galeriju. Ramišvili, kas ir autoru vienaudzis un lielā mērā domubiedrs, risina būtiskāko jautājumu: Kā dzīvot? — tādējādi aizsākdams nebeidzamu sarunu par katra cilvēka dzīves uzdevumu, par labo katrā no mums, par žēlsirdību un līdzjūtību.

Mūsdienu gruzīnu prozaiķa (dz. 1028. g.) romāns veltīts nozīmigām likumības problēmām. Rakstniekam mūsdienu cilvēka ideāls ir aktīvs komunistiskās sabiedrības cēlājs, bezkornpioinisa cīnītājs par taisnību. Autors gremdējas pārdomās par cilvēka dvēseli, kas sevī var slēpt labo un ļauno, mīlestību un naidu, negantas dusmas un maigumu. Par romānu «Mūžības likums» autoram 1980. gaiļa piešķirta Ļeņina prēmija.

Nodars Dumbadze (dz. 1928. g.) ir viens no populārākajiem gruzīnu prozaiķiem gan Gruzijā, gan aiz tās robežām. Par rakstnieka slavu liecina kritiķu izteikumi — «laimīgākais gruzīnu rakstnieks, jo viņa darbus ir lasījis ikviens Gruzijas iedzīvotājs», «jautrais gūrietis, kura saulainais humors iekarojis lasītāju simpātijas no Maskavas līdz Londonai».

Latviski tulkoti viņa darbi «Es redzu sauli» (1960) un «Nebēdā, māt!» (1976)

Index yandex mega

Anna Brodele. Dzejoļi ; Lugas un Viencēlieni ; Marta

Dzejoļi: Komunāri ; Būs  ; Par jums ; Pavasaris ; Tas vakars ; Mana republika ; Tavs tēls ; Egles zieds ; Mākoņi ; Mana skola ; Dzimtais ciemats ; Rīts  ; Pie pieminekļa ; Egle ; Dzejolis draugam ; Dzimtene ; Varoņu kalnā ; Mātei brāļu kapā ; Tev — komunismā ; Lugas un viencēlieni: Upesciema pavasaris ; Skolotājs Straume ; Zelta druva ; Avārija ; Nemirstīgā jaunība ; Māte ; Mantiniece   ; Maiga Rudzupuķe ; Stāsts: Marta 

Index  Mega  yandex