Valsts pāraudzināšana kā bizness jeb „melnais PR” Lato izpildījumā – Lato Lapsa, „Pietiek.com” un „P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”

Lato Lapsa PRAE

Jautājums: Kāda ir galvenā atšķirība starp žurnālistiku un sabiedriskajām attiecībām?

Atbilde: Neviens žurnālists nekad tīšuprāt nav izlicies par sabiedrisko attiecību speciālistu.

Kam īsti izdevīga ir Saeimas atlaišana?

Sarunas par Saeimas atlaišanu publiskajā telpā nedaudz aprimušas, taču tas vēriens, ar kādu šis jautājums tika aktualizēts vēl pirms dažiem mēnešiem, sen nebija redzēts. Par un pret argumentos neieslīgšu, nav man šajā gadījumā ne tādas vēlmes, ne īsti viedokļa, ko aizstāvēt. Taču lasot, ko par to raksta citi, ieraudzīju arī Lato Lapsas apceri un teju vai apstulbu. „Kāpēc es parakstīšos par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu” – tik cēli nosaukta L.Lapsas 19.novembra publikācija viņa ruporā „Pietiek.com”. Tajā L.Lapsa ar samazgām mērķtiecīgi aplej visus, kas iedomājušies iebilst pret Saeimas atlaišanas ideju, un, rakstu noslēdzot, vēršas pie tautas ar uzsaukumu, kas savas daiļrunības dēļ vien noteikti ieguls vēstures annālēs līdzās 1915.gada „Pulcējaties zem latviešu karogiem”. „Arvārdu sakot,” paziņo L.Lapsa: „es aicinu visus, kuri nevēlas nākamajos pāris gados izbaudīt aizvien dāsnākas pašreizējās „valsts varas” sagādātas silta zeltainā urīnlietutiņa straumes sev pār galvu, parakstīties par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu”. Ar kādu milzīgu ironijas un cinisma devu jābūt apveltītam cilvēkam, lai viena raksta ietvaros tā pieglaimotos un reizē tā noniecinātu savu lasītāju? Un cik slimam jābūt, lai to darītu vienkārši sava prieka pēc?

Lieta tāda, ka pie šādām retoriskām pārdomām par Lato Lapsas domu un dzīves gaitu diemžēl nenonāku pirmoreiz. Lapsa ar savām valsts „pārmācīšanas” un „atmaskošanas” pērlēm iemantojis zināmu atpazīstamību un 2017.gadā, kad viņš un portāls „Pietiek.com” tikpat kaismīgi cīnījās pretiepriekšējo valdību un Saeimu, es, kā jau īstens sorosīts, gatavoju nelielu pētniecisku pārskatu, ar mērķi noskaidrot, kas īsti, tā teikt, lapsai vēderā. Toreiz raksts dienas gaismu neieraudzīja vairāku apstākļu dēļ un varbūt labi, ka tā. Taču tagad, šī kārtējā Lapsas šedevra iespaidā nolēmu iesākto pabeigt – izvilkt no atvilktnes, nopūst putekļus un likt galdā.


Lapsa un Rasnača nomelnošana

2017.gadā saņēmu ziņu no kāda Ukrainas kolēģa, kurš interesējās par tā laika Latvijas tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču, kam 2016. gada decembrī bija paredzēta vizīte Ukrainā. Sarunas gaitā noskaidrojās, ka virkne Ukrainas mediju (teju visi lielākie) apmēram šajā laikā bija saņēmuši aizdomīga rakstura e-pastu, kurā īsā tekstā krievu valodā teikts, ka pie viņiem uz Ukrainu nolūkā mācīt viņus dzīvot braucot Latvijas „misters Bīns”, kā arī pievienotas vairākas Latvijas medijupublikācijas, kurās bijušais tieslietu ministrs nozākāts. Lūk, e-pasta teksts:

„Здравствуйте,к вам на этой неделе с официальным визитом приезжает наш – латвийский – министрюстиции Дзинтарс Расначс, который, судя по официальной программе, собирается учить Вас и Вашу страну, как правильно жить. Чтобы Вы могли по достоинству оценить этогогосподина и его поучения, отправляем Вам несколько публикаций из латвийских СМИ, которые помогут понять, почему в Латвии г-на Расначса обычно называют простоместным Мистером Бином.”

Nav šaubu, ka Rasnača kungs ar savu plaši izskanējušo „līgavaiņa skapja” epopeju un citiem izgājieniem tiešām bija izpelnījies visnotaļ pamatotu un organisku sabiedrības kritiku. Taču interesanti, ka šo e-pastu tajā pašā laikā saņēma ne vien Ukrainas mediji, bet, kā informēja minētais kolēģis, arī Ukrainas tieslietu sistēmas institūcijas un liels skaits citu Ukrainas valsts pārvaldesdarbinieku (kopā, iespējams, ap 300 cilvēku). Mana Ukrainas kolēģa pirmais skaidrojums, kas arī mūsu informatīvajā telpā ir pēdējo gadu hīts, bija vienkāršs: kārtējā Krievijas informācijas operācija ar mērķi diskreditēt Latvijas valsti Ukrainas sabiedrībā. Par spīti tam, ka gadījums tiešām ļoti labi iederētos zem Krievijas izvērsta hibrīdkara birkas, ikvienam Latvijas mediju telpā tolaik dzīvojošajam bija skaidrs, ka kampaņas autors visticamāk ir Lato Lapsa.

Rasnača nozākāšana 2016.gadā bija gandrīz vai ikdienas parādība. Lasītājiem ar īsāku atmiņu atgādinu, ka 2016.gada septembrī (vairākus mēnešus pirms Rasnača vizītes Ukrainā) jaunizveidotā vietnē „www.losis.info” tika publicēts diezgan apjomīgs Rasnaču diskreditējošs materiāls, kurš savukārt tika balstīts uz 2013.gadā publicētu priekšvēlēšanu materiālu „Nacionāļi. Pietiek!” (par kuru tolaik interesi izrādīja KNAB). Līdztekus jaunajai vietnei (kas šobrīd vairs netiek uzturēta, bet ir pieejama arhivētā formā) materiāls 2016.gada septembrī tika publicēts arī portālā „Pietiek.com”, kuru, kā zināms, veido Lato Lapsa, kurš 2013.gadā arī radīja materiāla sākotnējo versiju.

Interesanti, ka kampaņa pret Dz.Rasnaču nav īsti beigusies vēl šodien – novembra beigās „Pietiek.com” tieši Rasnaču vainoja četrvietīgas kapavietas 1.Meža kapos piešķiršanā nošautajam advokātam Mārtiņam Bunkum.

L.Lapsas līdzšinējo aktivitāšu sarakstā tas noteikti nav pārsteidzošākais „varoņdarbs”. Lapsa kā pērkams rupors Latvijas informatīvajā telpā pazīstams jau vairāk nekā 15 gadus un viņa mute šogadu gaitā ir tikusi, tā teikt, „izmantota” veselas amatpersonu un uzņēmēju plejādes nomelnošanai, kas par spīti arvien dzeltenākām satura nokrāsām tiek nemainīgi saukta par „atmaskošanu”. Tomēr šī konkrētā kampaņa norādīja uz pārāk lielu resursu un darba nepieciešamību, ar apgriezti proporcionālu sagaidāmo atdevi (lasi: popularitāti), lai pat es noticētu, ka Lato to īstenojis viens patskādā darbadienas vakarā gultā pie datora.

Tie, kas ne pirmo dienu strādā Latvijas mediju vidē vai arī pazīst vietējo PR sfēru (kas – surprise, surprise – ar mediju vidi pārklājas šausminoši bieži), noteikti nojauš, kas šajā loģikas ķēdītē seko tālāk.

Lato Lapsa un SIA „P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”

Teju katram žurnālistam Latvijā ir zināms (piemēram,skatīt izvilkumu no kādas sarunas Twitter), ka, par spīti tam, ka oficiāli viņš tur nekad nav strādājis, faktiski L.Lapsa jau vismaz kopš 2002. gada ir sabiedrisko attiecību uzņēmuma SIA „P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”, kas pieder Aināram Ērglim (pazīstams kā žurnāla „Klubs” īpašnieks), reālais vadītājs kopā ar Eviju Ercmani un valsts akciju sabiedrības „Latvijas gaisa satiksme” preses sekretāru Arni Lapiņu.

Šajā sakarā grūti saprast, kur skatās Valsts ieņēmumu dienests, kad atliktu vien jebkurā darba dienā paviesoties P.R.A.E. birojā, lai tur savā kabinetā sastaptu L.Lapsu(jautāsiet: vai uz kabineta durvīm ir šiltīte „Lato Lapsa”? Piedodiet, nezinu).

Savukārt tie rīdzinieki, kas uz darbu dodas agrāk, jau pieraduši darbadienu rītos pie pilsētas centra bankomātiem (īpaši tiem, kas atrodas P.R.A.E. biroja apkārtnē) vērot, kā Lato drudžaini iemaksā kontā savu „aploksnē” saņemto aldziņu (interesentiem skatīt pievienoto māksliniecisko ilustrāciju „divas nedēļas Lapsas dzīvē”. „Cilvēka parastā” psihes netraumēšanas nolūkā pagaidām aprobežosimies ar tām).

Dzirdēts arī, ka daļu atalgojuma Lapsa saņem caur P.R.A.E. pietuvinātajiem uzņēmumiem „Ideju institūts” un „AD Omnia”, kuru štatā, kā runā, sastāv liela daļa P.R.A.E. darbinieku. Taču tas, kas nav tik plaši zināms, – piemēram, Lapsas un P.R.A.E. galvenie klienti, „Pietiek.com”, Lapsas un P.R.A.E. savstarpējās simbiozes detaļas – izrādās, ir common knowledge P.R.A.E. darbiniekiem. Par laimi, P.R.A.E. ir Latvijas mērogiem liels uzņēmums, un tam ir daudz esošo un bijušo „projektu vadītāju” un „projektu asistentu”, kas būtu gatavi runāt par uzņēmumā notiekošo klaji neētisko un, iespējams, pat pretlikumīgo darbību, kuras centrā ir Lato Lapsa.

Ar Ivaru (vārds mainīts) tikos lietainā dienā kādā Vecrīgas kafejnīcā. Detaļas par viņa darbu P.R.A.E. saprotamu iemeslu dēļ neatklāšu, taču pietiek pateikt, ka viņa karjera virzās uz priekšu arī pēc aiziešanas no šī kantora un viņš joprojām saglabā kontaktus ar bijušajiem kolēģiem.

Ivars īsumā ieskicē darba specifiku P.R.A.E.: „Firma strādā ar dažādiem klientiem. Daudz kas ir parasts publicitātes veidošanas darbs – preses relīzes, reklāmas kampaņas, pasākumi. Klientu vidūir daudz Latvijā pazīstamu uzņēmumu, tostarp bankas, aptiekas, veikalu tīkli. Citā kategorijā ir arvalsti saistītie klienti – valsts akciju sabiedrības, kam nepieciešams PR, kā arī dažādu nozaruapvienības, ietekmīgas privātpersonas, politiķi un uzņēmēji.” Tieši šīs, otrās kategorijas klientiem,pēc Ivara teiktā, visbiežāk interesē ne tik daudz sava publiskā tēla veidošana, kā savu interešupretinieku publiska nomelnošana, nolūkā izdarīt uz tiem spiedienu. „Cik man zināms, tas viss ietcaur Lato. Viņš P.R.A.E. menedžē arī daļu no ikdienas darbiem, bet visi melnie pasūtījumi ir pilnībāviņa pārziņā.” Cik tādu pasūtījumu ir un kā notiek to saņemšana un sagatavošana, Ivars nezina.„Darbiniekiem jau baigās detaļas par šito neviens nestāsta. Atnāk tikai Lato vai Evija [Ercmane] Latouzdevumā, vai atsūta e-pastu, un saka, kas jāizdara.” Noprotams, ka tās parasti ir atbalsta funkcijas –datu ievākšana, apkopošana, apstrāde, kā arī materiāla izplatīšana (P.R.A.E. darbinieki pat mēdzot pajokam sevi saukt par „Latvijas galveno troļļu fermu”). Pašu nomelnojošo materiālu izstrādes un izplatīšanas procesu L.Lapsa un pārējā P.R.A.E. vadība tomēr tur lielākā slepenībā.

Un dara to pamatoti: saskaņā ar Krimināllikuma 157. pantu mērķtiecīga kādas personasnomelnošana (neslavas celšana) var tikt sodīta pat ar brīvības atņemšanu. Un tomēr P.R.A.E. L.Lapsas vadībā ar to pelna nauda jau daudzus gadus. Runā, ka tieši tas ir iemesls, kāpēc klientivispār izvēlas sadarbību ar P.R.A.E. – proti, kompānija piedāvā šo papildus pakalpojumu, tā teikt,„zem letes” – sak, ja gribat, tad par papildus samaksu jūsu izvēlēto personu ar sūdiem nomētās mūsupusmērkaķis Lato. Pieklājīgākā formā tas tiek saukts par krīzes menedžmentu.

Jautāju Ivaram, vai viņam ir kas zināms, konkrēti, par nomelnošanas kampaņu pret Dzintaru Rasnaču, ko kāda pasūtītāja interesēs būtu īstenojis P.R.A.E. un L.Lapsa, uz ko saņemu noraidošu atbildi. Tomēr vārdu pa vārdam noskaidrojās, ka Ivaram zināms ir kas daudz vairāk (taisnības labadgan jānorāda, ka „paldies” šajā gadījumā jāsaka, ne tik daudz viņam, cik drīzāk pašam P.R.A.E. un L.Lapsam).

Analizējot informācijas gūzmas, iezīmējas apmēram sekojoša situācija: P.R.A.E. Lapsas vadībā, izmantojot arī (bet ne tikai) „Pietiek.com” kā platformu, jau ilgstoši (vismaz kopš 2013.gada) izvērš un uztur kopēju nomelnošanas kampaņu, kas vērsta pret valdību, valsts institūcijām un ar tām saistītām organizācijām.

Pasūtītāji tai ir vairāki, bet to vidū centrāli ir P.R.A.E. ilglaicīgie klienti un divas no lielākajām Latvijas uzņēmēju apvienībām – „Latvijas darba devēju konfederācija” (LDDK) un „Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera” (LTRK). Ikdienas darbu ar šīm organizācijām, tiekoties attiecīgi ar LDDK prezidentu Vitāliju Gavrilovu un LTRK valdes priekšsēdētāju Jāni Endziņu, organizē Arnis Lapiņš, bet abu organizāciju galveno pasūtījumu izpildi nodrošina Lapsa.

Vienas konkrētas kampaņas, kas ilgst vismaz kopš 2016.gada, mērķis vienmēr palicis nemainīgs – parādīt esošajai valdībai (un katrai nākamajai), kurš, tā teikt, valstī ir īstais noteicējs. Lūk, arī galvenais iedvesmas avots Lapsas kaismīgajam uzsaukumam par Saeimas atlaišanu.

Vēl 2017.gadā P.R.A.E. iekšienē bieži tika piesaukta tā laika ministru prezidenta Māra Kučinska veselības stāvokļa pasliktināšanās, kas „esot jāizmanto” LDDK un LTRK mesidža nodošanai. Šeit interesanti atzīmēt, ka minētajā Lapsas materiālā par Dz.Rasnaču uz pirmās lapas bija lasāms virsraksts „Šis ir vienīgais pašreizējās valdības ministrs, kurš, kā rāda Tirdzniecības un rūpniecības kamera, vērtējams kā nespējīgs un nesekmīgs divnieku karalis” (skatīt attēlā). Tiešāku mesidžu tiešām grūti iedomāties.

Viss kļūst vēl skaidrāks, analizējot Lato Lapsas saraksti ar P.R.A.E. darbiniekiem, kurā redzams, kā Lapsa deleģē Rasnača nomelnošanas kampaņas uzdevumu izpildi (skat. attēlos).

Piemērs – darbu deleģēšana P.R.A.E.

Būtu tikai godīgi atzīmēt, ka viedokļi par to, kā interesēs P.R.A.E. izplata Lapsas „melno PR”,atšķiras. Kāds cits ar P.R.A.E. saistīts cilvēks, ar ko runāju, teica, ka vienlaikus L.Lapsa un P.R.A.E. pārrauga vairākas šādas ievirzes kampaņas un daļu no tām ilgstoši veica, piemēram, pēc izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā apsūdzētā maksātnespējas administratora Māra Sprūda pasūtījuma (nevienam PR vidē nav noslēpums, ka Lapsa ar Sprūdu sadarbojas jau vairākus gadus). Sprūda uzdevumā Lapsa un P.R.A.E. vēl 2012.gadā esot strādājuši arī pie Valsts ieņēmumu dienesta diskreditācijas – izrādās, ka M.Sprūds regulāri runājis ar Lapsu par iespējami efektīvas VID nomelnošanas stratēģijas izstrādi, tostarp „iedvesmai” un izmantošanai nododot L.Lapsam savu saraksti ar VID vadību, kā arī izejas datus par VID vestajiem maksātnespējas procesiem un to analīzi, kas šādā formā visticamāk nav publiski pieejama informācija (ilustratīvu piemēru skatīt zemāk ievietotajā tabulas fragmentā). Galvenais kampaņas mērķis šajā gadījumā gan bija cits M.Sprūda pretinieks – pagājušajā gadā nošautais maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus un viņaģimene –, bet kampaņas reālais īstenotājs – L.Lapsa un P.R.A.E. Nez ko par to domā Valsts policijas izmeklētāji?

Fragments no tabulas, kurā apkopoti L.Lapsam nodotie dati par vairāk nekā tūkstotimaksātnespējas procesu un to administratoru

Arī uzmetot aci tam, kas „Pietiek.com” rakstīts M.Sprūda sakarā, versija par Lapsas sadarbību ar Sprūdu tieslietu ministra nomelnošanā šķiet visai ticama – piemēram, 2015.gadā Lato un P.R.A.E. uzvestā kampaņa pret advokātu I.Balmaku, jau vien parādīja, cik plaša spektra pakalpojumus pie P.R.A.E. bija pasūtījis Sprūds. Turklāt, ņemot vērā smagās apsūdzības, par kurām Sprūds tiek tiesāts, iespējams, būtu vērts izmeklēt, vai Lapsa arī citos gadījumos nav viņam sniedzis atbalstu (vai varbūtto sniedz joprojām) noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā vai centienos izvairīties no atbildības.

Atgriežoties pie Lapsas, P.R.A.E. un „Pietiek.com” savstarpējo saistību ilustrācijām, jāatzīmē, ka tās nereti parādās dažādās steidzamās „vajadzībās” un uzdevumos, piemēram, kad pēkšņi jāatrisina kāds klientam sasāpējis jautājums. Pats Lato tad, it kā smīnot, saka, ka „zina kādu autoruun kādu portālu”, kurš vajadzīgo „melnā PR” saturu varētu publicēt:

Apspriežot šo konkrēto kampaņu pret Saeimas deputātu (tolaik – vienkārši advokātu) Aldi Gobzemu, ko „Luminor” bankas (tolaik – „DnB”) uzdevumā (pārsteigumam nav pamata – ilgu laiku Lato un P.R.A.E. bija atbildīgi arī par „DnB Bankas”, kurā vairākus gadus strādāja viņa māsa Teika Lapsa, ienaidnieku apspļaudīšanu) izvērsa Lato un „Pietiek.com”, Lapsa piesauc arī „kādu preses izdevumu”, kas varētu tikt iesaistīts. Ar to, visticamāk, domāta „Latvijas Avīze” – labo attiecību ar tās redaktori Lindu Rasu rezultātā, L.Lapsa spēj „Latvijas Avīzes” pirmajās lapās iedabūt gandrīz katru savu klientu reklāmrakstu (līdzīgi kādu laiku bija ar „Delfiem” un Ingusu Bērziņu. Droši vien neatpaliek arī citi Latvijas mediji.)

P.R.A.E. vadītāju kolektīvā tiek saskaņoti arī pret atsevišķām valsts iestādēm vērstie „Pietiek.com” projekti, kā tas bijis, piemēram, 2017.gadā ar D.Lemešonoka rakstu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju:

Lai gan atsevišķos gadījumos P.R.A.E. darbinieki par Lato runā kā tikai par vienu no saviem priekšniekiem, tomēr, iedziļinoties vairāk, kļūst skaidrs, ka Lapsas loma uzņēmuma hierarhijā ir acīmredzami augstāka par pārējiem „bosiem” (ar Diānu tālāk redzamajā sarakstē domāta P.R.A.E. finanšu direktore Diāna Vilistere) :

Lato nevairās, piemēram, kritizēt un dot norādījumus uzņēmuma publiskajai sejai Evijai Ercmanei:

Līdzīgi L.Lapsa instruē arī otru P.R.A.E. publisko vadītāju Arni Lapiņu:

Šajā sarakstē arī redzams, ka P.R.A.E. cieši sadarbojas ar Arņa Kaktiņa vadīto pētījumu centru „SKDS”, kas sevi dēvē par „neatkarīgu pētniecisku kompāniju”. Apgalvojums visnotaļ apšaubāms un vērā ņemams, kad nākamreiz ziņās parādīsies kādi „SKDS” veikto „objektīvo” aptauju dati.

Neraugoties uz to, fakts, ka L.Lapsas piederība P.R.A.E. nav publiski izpaužama, reizēm ir jāatgādina arī pašiem P.R.A.E. darbiniekiem:

Savukārt, kā redzams nākamajā sarakstē, tieši Lato ir tas, kurš atbild par uzņēmuma klientūras sadalījumu starp it kā nesaistītajiem kantoriem „AD OMNIA” un „Ideju institūts”:

Proti, nolūkā slēpt savu piederību P.R.A.E., kā arī palielināt P.R.A.E. iespējas sadarboties ar uzņēmumiem Latvijas salīdzinoši nelielajā tirgū, L.Lapsas vadībā P.R.A.E. faktiski izmanto vismazšo divu citu uzņēmumu („AD OMNIA” un „Ideju institūts”) vārdus, to klientiem melojot un mērķtiecīgi radot priekšstatu, ka tie nav savā starpā saistīti. Kā redzams, vismaz dažos gadījumos klientiem, P.R.A.E. darbinieku kļūdas dēļ, ir tapusi zināma patiesā situācija.

Noprotams, ka pats L.Lapsa šo krāpniecisko shēmu uztver ar humoru. Piemēram, kad 2015.gadā E.Ercmane vēršas pie Lato pārjautājot, vai var melot potenciālam klientam un slēpt pastāvošu interešu konfliktu, Lato atbild ar retorisku jautājumu, kurā jaušama smīkņāšana par atjautīgo veidu, kā P.R.A.E. apiet likumu:

Tajā pašā laikā nav šaubu, ka tiem klientiem, kam „melnā PR” nodrošināšana ir biežākvajadzīga (lielākoties ar valsts sektoru saistītiem uzņēmumiem un arodbiedrībām), fakts, ka P.R.A.E. īstenībā vada L.Lapsa, ir labi zināms, kā redzams, piemēram, šajā e-pastā, kur VAS „Latvijas dzelzceļš” pārstāve Ilona Oša, tiekoties ar A.Lapiņu, prasa pēc tiešas paša L.Lapsas iesaistes „Latvijas dzelzceļš” interešu lobēšanā:

Citu P.R.A.E. klientu vidū, kam Lato Lapsa izstrādājis „krīzes menedžmenta stratēģiju” jāpiemin bijušā ministru prezidenta Andra Bērziņa vadītā biedrība „Latvijas ceļu būvētājs”, uzņēmums „NCH Holding”, kurš, pārstāvot Latvijas nekustāmā īpašuma tirgotāju intereses, 2014. -2015.gadā aktīvi lobēja termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu ārvalstu pilsoņiem, kā arī akcijusabiedrība „RB Rail”. Savukārt vēl 2014.gadā P.R.A.E. L.Lapsas personā īstenoja izpēti par iespēju panākt valsts atbalsta piešķiršanu pazīstamā miljonāra Jāņa Zuzāna iegādātai atkritumu pārstrādesrūpnīcai Daugavpilī. Aicinu lasītāju pašu doties uz „Pietiek.com” lapas arhīvu un šo manis piesaukto klientu sakarā mēģināt atrast un saskaitīt visus „produktus”, par ko Lapsam samaksāts.

Jo kopumā tieši „Pietiek.com” ir labs publisks barometrs tam, kāda P.R.A.E. klienta interesēs konkrētajā brīdī strādā Lapsa. Uzdevumi un pasūtījumi, protams, atšķiras: ir īsākas kampaņas, kas aprobežojas ar pāris rakstiem, bet ir arī tādas, kas turpinās gadiem. Runā, ka pāris nedēļu ilgas kampaņas cena ir daži tūkstoši. Savukārt lielie projekti, tādi kā aprakstītā kampaņa „mesidžsvaldībai”, kuras ietvaros darbs notiek teju nepārtraukti, izmaksājot ap 300 000 EUR gadā.

Proti, nelegālo līdzekļu daudzums, kuru Lato vadībā apgroza P.R.A.E., ir ievērojams. Centieni atrast veidus, kā tos legalizēt, prasa daudz radošas piepūles: Ivars stāsta, ka viens no komiskākajiem šādu centienu piemēriem bija Lato mēģinājums pirms dažiem gadiem pārliecināt paziņas, ka viņš par vairāk nekā 100 000 EUR kādam ārzemju draugam pārdevis savu „grāmatu un gleznu kolekciju”. Pieļauju, ka šis fakts ir kļuvis zināms arī mūsu tiesību sargājošām iestādēm, kuras pārmaiņas pēc tiešām varētu L.Lapsam uzdot dažu labu nepatīkamu jautājumu.

Tajā pašā laikā atzīmējams, ka ne vienmēr viss iet tik gludi, ko nepārprotami ilustrē „Pietiek.com” komentāru un komentētāju saraksti ar to atbilstošajām IP adresēm. Patiesu jautrību izraisa fakts ar kādu Lapsa, uzdodoties par portāla lasītāju, regulāri komentē pats savus rakstus (lielākoties no IP adresēm 91.188.39.85 un 80.232.247.226).

Ilustratīvs piemērs: Lapsas komentāri dažādiem rakstiem no dažādiem lietotājvārdiem, bet arvienu IP adresi

Viņa komentāri veido apjomīgu daļu visas vietnes aktivitātes – laikā no 2010. līdz 2019.gadam Lapsa ievietojis vairāk par diviem tūkstošiem komentāru, izmantojot vairākus simtus dažādu lietotājvārdu. No tā var spriest, ka vismaz periodiski cerēto ažiotāžu ar savām publikācijām Lapsam neizdodas sasniegt, un, lai neliktu vilties ievērojamas summas samaksājušajiem klientiem, pašamvien nākas sēdēt pa naktīm nomodā un radīt vajadzīgajām personām priekšstatu, ka uzrakstīto kāds tiešām lasa. Lai gan nav jau īsti taisnība – lielu daļu komentāru Lapsa iesūtījis darbalaikā, kad visticamāk atradies savā kabinetā P.R.A.E. telpās, tādējādi vēlreiz norādot, cik cieša ir tā saistība ar„Pietiek.com”.

Ilustratīvs piemērs no komentāriem kādam 2016.gada rakstam: Lapsa sarunājas pats ar sevi

Arī aprakstītā Rasnača nomelnošanas kampaņa acīmredzot nevedās tik viegli, kā gribētos, un Lapsa bija spiests celties agri un rakstus vairākkārt komentēt pats:

Turklāt Ivars zina stāstīt, ka pašiem savu preses relīžu un citu produktu aktīva komentēšana, tostarp izmantojot interneta pieslēgumus mobilajos telefonos, ir P.R.A.E. darbinieku ikdienā plaši izmantota darba metode, kas ieviesta, lai klientiem radītu maldinošu priekšstatu par īstenotās publiskās komunikācijas efektivitāti un izplatību. Līdz ar to Ivars neizslēdz, ka vēl vienu ievērojamudaļu no „Pietiek.com” komentāriem patiesībā ievieto Lapsas padotie P.R.A.E.

Protams, visus komentārus varētu publiskot jau tagad, līdzās citām, vēl neminētām pasūtījumapērlēm, ko realizējis Lapsa un viņa P.R.A.E. melnais PR (pieļauju, ka daudzi patiesi vai nepatiesi apmelotie vēlētos beidzot uzzināt savu īsto „pasūtītāju” vārdus). Taču nesteigsimies, jo, kas zina, ja nekas labāks darba procesā neienāks prātā, tad, runājot mūsu galvenajam varonim saprotamā leksikā, ļoti iespējams, ka tieši tā sauksies grāmata par Lapsu.

Kam vajadzīga šāda „valsts atmaskošana”?

Var jau saprast, kāpēc atsevišķiem cilvēkiem liekas, ka „Pietiek.com” un L.Lapsa aizstāv tautas intereses un palīdz saukt pie atbildības valsts pārvaldes blēžus un krāpniekus. Tik tiešām, daudzkas no „melnā PR” ietvaros publicēta satura citos apstākļos publiskā apskatē droši vien nenonāktu. Taču patiesībā – kas nevienam, protams, nav nekāds jaunums – tas, ko L.Lapsa dara, ir slēpta (jo uzdota par žurnālistiku, kas tā pavisam noteikti nav) un mērķtiecīga vēršanās pret tautas ievēlētas varas suverenitāti konkrētu uzņēmēju, organizāciju un lobija grupu uzdevumā. Par to atklāti runāt ir netikai mūsu, kā Lapsa teiktu – neģēlīgo sorosītu, bet visas sabiedrības interesēs. Jo beigu beigās Lapsam ir pilnīgi vienaldzīgi gan Rasnačs, Gobzems un Sprūds, gan tas, vai tauta parakstīsies par Saeimas atlaišanu – viņam vienkārši patīk nauda un tās valsts pāraudzināšanas biznesā acīmredzot netrūkst.

Bildes oriģinālā izmērā skatīt šeit.

Sākotnējais avots ir šeit.

Pirmo reizi parādās iekš Twitter šeit.

Kopija mūsu arhīvā ir šeit.

Tiem, kam patīk grāmatas

Grāmatas var ētri aplūkot https://egramatas.com/arhivs.html

un šeit https://egramatas.com/arhivs/.

Var izmantot programmu wget vai analogu, lai lejupielādētu visu grāmatu arhīvu. Kad būs laiks, tad pievienosim torrentus.


Grāmatas ir visas tautas kopējā vērtība. Paldies tiem, kas skanē.

Papildus grāmatām centīsimies dažreiz arī ievietot mūsuprāt vērtīgus rakstus, informāciju, kas skar informācijas telpu Latvijā.

Anna Sakse. Nokaltis zars

Humoreskas: Intrigants  ; Gadās ari tā ; Mans draugs ceļ māju ; Televizors  ; Nezvērs ; Iesvētības ; Ķīnas paklājs ; Valdības vēstule ; Par mirušiem tikai labu  ; Paaugstinājums ; Gluži kā Gogoļa stāstā ; Rietumu kultūra    ; Divas sievas    ; Nokaltis zars ; Kā Jurītis gatavojās par kosmonautu  ; Atslēga ; Un es viņu tā lūdzu ; Izjaukts darījums ; Raksts par labu omu ; Ko es teicu? ; Kāzu dāvana  ; Sabiedriski derīgs darbs ; Saruna par mantojumu  ; Traģēdija trijos cēlienos: 1 Ārzemju ceļojums ; 2 Hameleons maina krāsu  ; 3 Nemirstības saglabātājs ; Kā rakstnieks Vējmīlis saprata iepazīšanos ar dzīvi ; Kritiķis dārznieka lomā

Index   Mega   Yandex

Jānis Sārts. Aronas stāsti

Krājumā ievietoti autora 30-tajos gados uzrakstītās īsprozas zīmīgākie darbi. Stāstos attēloti galvenokārt lauku ļaudis un viņu dzīve — ikdienas gājumā, darba solī, sadzīvē, Iezīmēti sulīgi raksturi, sulīga valoda.

Darbvedis Gusts ; Dunču ciems ; Mana vectēva precības ; Dumavas Kaķis ; Dzeguzes ligzda ; Karstā liksta ; Gaismas svītra ; Slideni tilti

Index   Mega   Yandex

Ausma Gavare. Mantojums

Lata romāns. – Es saņēmu mantojumu! – ar kādu sajūsmu tiek izteikti šie vār­di un ar kādu skaudību uzklausīti. Bet, vai kāds ir dzirdējis sajūsmā saucam: – Man pieder bērnībā gūtais un dzīves laikā sakrātais garīgais mantojums!

Abi vajadzīgi mums, abiem noteikta vieta mūsu dzīvē, bet cilvēks tos revidē un pārceno, dodot vaļu noderīgajam un pabīdot malā sev nevēlamo.

Katrs pats izlemj, vai mainīt jūtas pret naudu, vai smaržojošu puķu dārzu pret lielpilsētas smakojošo pelēcību, vai guļbaļķu māju pret bezpersoniska dižnama vēsumu. Bet varbūt mēs katrs ar savu nodzīvoto dzīvi, attieksmi pret lietām un dzīvību paši nosakām saņemtā mantojuma lielumu un nozīmi.

Index   Mega   Yandex

Arčibalds Kronins. Trīs mīlestības

Romāna darbības laiks ir 19. un 20.gadsimta mija.  Lasītājs tiek iepazīstināts ar  divdesmit sešus gadus veco  Lusiju Mūru, viņas vīru Frenku un mazo dēlēnu Pīteru, kuri laimīgi un saticīgi vada dienas mazā namiņā nelielā Skotijas pilsētiņā. Lai gan Lusija apzinās savu laimi būt par māti un sievu, un ir apmierināta ar dzīvi, viņai piemīt ambiciozas tieksmes pašai virzīt sev vēlamos notikumus un kontrolēt apstākļus, kas, kā jau pašā sākumā autors liek nojaust, nesola neko labu. Lusijas vīrs Frenks ir ceļojošs tirdzniecības aģents, kūtrs un lēnīgs, lai pats virzītos pa karjeras kāpnēm, tāpēc Lusija lietu ņem savās rokās un pati apņemas Frenka vietā lūgt viņa priekšniekam paaugstinājumu. Un te sākas konfliktsituācija, ko vēl vairāk saasina Frenka māsīcas Annas klātbūtne. Anna nekautrējas norādīt Frenkam viņa lielo atkarību no sievas un tāpēc ģimenes laimē sāk rasties plaisas. Vai arī laime ir bijusi tikai šķietama tieši tādēļ, ka Frenks nekad nav iebildis pret Lusijas dzelžaino vadību. Viņas īpatnējais raksturs, postošā tieksme kontrolēt visu, slimīgais īpašnieces instinkts attiecībā uz vīru un dēlu saārda viņas dzīvi un attiecības ar līdzcilvēkiem, taču pats interesantākais ir tas, ka Lusija tā arī nespēj izprast savu vainu dzīves nelaimēs, kas viņu piemeklē.

Index   Mega   Yandex

Turborga Nedreosa. Zilās akas mūzika

Romānā «Zilās akas mūzika» dziļi izprasta pusaudzes meitenes psiholoģija, viņas sapņi, kurus sagrauj pieaugušo vienaldzība, viņas skaistuma un apkārtējās pasaules dzejiskā uztvere, viņas pirmā saskarsme ar meliem, divkosību un svētulību. Herdisa ir muzikāla, viņa dzird mūziku it visur — lietus skaņās, lapu šalkās un zilajā akā. Taču viņai grūti to izskaidrot kā draudzenēm, tā arī lielajiem cilvēkiem. Un viņu nemitīgi apvaino melos. Meitene dievina savu skaisto māti, kas daudz vairāk aizņemta ar mīlas pārdzīvojumiem nekā ar savu meitu. Tieši mātes meli meitenei dod pirmo triecienu. Neviens nesaprot, kādas bēdas, kādu satricinājumu pārdzīvo bērns, kad uzzina, ka vecāki šķiras. Herdisa sāk slikti mācīties, nokavēt stundas un melot. Nav viņas spēkos tikt galā ar konfliktu, kas radies viņā pret dzīves īstenību. Tēvs un Herdisa nesaprot viens otru, un rodas smaga sadursme. Meitenes sirdī mostas spīts, gandrīz vai naids, kad tēvs viņu sit. Viņai sāp, ļoti sāp un ne tikai fiziski. Daudzas viņas bērna ilūzijas tiek sadragātas. Zilajai akai romānā ir dziļi simboliska nozīme. Tā nav tikai vecā aka, kuru kādreiz sedza zils vāks, tā nav tikai mūzika, ko dzird vienīgi Herdisa. Kādreiz meitene tikko neiekrita akā un pārdzīvoja baigus brīžus. Tikai ar lielu gribas piepūli viņai laimējās izkļūt ārā no akas. Cilvēkam jāprot tikt galā ar nelaimi un likstām, kas viņam uzbrūk, — tāda ir Turborgas Nedreosas pārliecība. Kādā intervijā viņa teikusi: «Mums visiem ir slieksme iekrist akā. Tomēr mums ir arī liela griba dzīvot, spējas izkļūt no akas.

Index   Mega   Yandex

Imants Ziedonis. Tik un tā. Grāmata par Madlienu

Grāmata par vienas lauku saimniecības — sovhoza «Madliena» — direktoru Jūliju Beļavnieku, un reizē grāmata par veselu novadu — šodien un vēsturē, šodien un nākotnē. Apbrīnojama ir tautas dzejnieka dokumentālās grāmatas spēja pārvarēt vienaldzību arī tajos, kuri nav tieši saistīti ar lauksaimniecības ražošanu. «Patērētājs, kas neko nedara, vēl nav tik bīstams kā patērētājs, kas neko nedomā…» raksta autors. «Cilvēks neieprogrammē ne savā ciemā, ne savā laikā domu, plāno tikai darbību, bet domāšanu gaida no otra.»

Index   Mega   Yandex