Pavasara dziesma ; Šausmu stāsts ; Svilpaste, kas ticēja katastrofai ; Stāsts par pēdējo pūķi pasaulē ; Murmulis, kas mīlēja klusumu ; Stāsts par neredzamo bērnu ; Balto zalkšu noslēpums ; Cedriks ; Eglīte
Tūve Jānsone. Mazie troļļi un lielie plūdi(2.)
Rakstniecei ir vesela stāstu sērija par trolli Muminu un tā ģimeni. Kādā referātā Stokholmā viņa pastāstījusi, ka drūmajā kara laikā viņa sākusi rakstīt pasakas, no kurām izveidojusi trolli Muminu. «Vārdu es izvēlējos bez nozīmes. Mumins skan tā mīksti, viņa tēls ir tik paļāvīgs. Vēlāk sapratu, ka tas atgādina manu tēvu,» teikusi rakstniece. Es biju domājusi, ka nosaukumam vajadzētu būt saistītam ar trollīti Muminu, kā viņš meklē tēti (pēc parauga – Kapteiņa Granta uzmeklēšana), bet izdevniecība gribēja – “Mazie trollīši”, lai lasītāji labāk saprastu. Stāstu ir stipri ietekmējušas bērnu grāmatas, kuras biju lasījusi un mīlējusi, – tajā ir nedaudz no Žila Verna, nedaudz Kollodi (meitene ar zilajiem matiem) un tā tālāk. Bet kāpēc gan ne?
Tūve Jānsone. Bīstamā vasara(3.)
Grāmatā “Bīstamā vasara” peldošais teātris ieved Muminu ģimeni Jāņu naktī, kas ir pilna ar burvestībām un pārsteigumiem, jauniem draugiem un ienaidniekiem. Lasot jūs uzzināsiet, ka baltie zalkši izaug no sēklām un ka tās ir jāsēj Jāņu naktī.
Tūve Jānsone. Burvja cepure(4.)
Pamodušies pēc garā ziemas miega, trollītis Mumins, Susuriņš un mazais dzīvnieciņš Snifs dodas pirmajā pavasara pastaigā. Kalna virsotnē viņi atrod melnu cepuri un paņem to līdzi uz mājām — Mumintētim. Pat nenojauzdami, ka tādējādi paver ceļu dažādām burvestībām un savādībām Muminielejā. Ikviena lieta, kas pietiekami ilgi sabijusi cepurē, pārvēršas par kaut ko pilnīgi citu. Par ko — tas iepriekš nekad nav zināms: sporaugu sēklas izaug par fantastiskiem džungļiem, olu čaumalas pārvēršas par baltiem mākonīšiem, trollītis Mumins — par ļoti savādu biedēkli, bet bizamžurkas mākslīgie zobi…
Tūve Jānsone. Komēta nāk(5.)
Vasara ir tāda, kāda tā mēdz būt Mumintroļļu ielejā —silta un bagāta patīkamiem notikumiem. Mazais dzīvnieciņš Snifs ir atradis pats savu alu, — tas ir ļoti liels notikums. Bet vēlu naktī uznāk vētra… Ja tu esi ļoti mazs, tad ir grūti aptvert, ka pasaules telpa ir ogļu melnumā un nekad nebeidzas un ka zeme ir viena sīka, izzūdoša dzīves dzirkstele. Piepeši — tālu prom tumsā iespīdas sarkana acs, — tā kļūst jo dienas, jo lielāka. Tā ir komēta, kas nāk aizvien tuvāk un tuvāk Muminielejai! Debesis ir sarkanas, un jūra ielien paslēpties savās visdziļākajās dzīlēs: ikviens ķipariņš sasaiņo savas mantiņas un bēg. Bet Susuriņš paņem savas mutes harmonikas un uzspēlē dziesmu par piedzīvojumiem, kuri nav diezin cik lieli, bet gaužām vienreizēji, un tā viņi dodas taisni iekšā briesmās. Nāc līdzi!
Tūve Jānsone. Mumintēta memuāri(6.)
Trollīša Mumina tētis ir uzrakstījis memuārus. Šī ir grāmata par viņa vētraino jaunību, kad dronti bija daudz lielāki, negaisi bīstamāki un saule siltāka nekā tagad. Savā verandā Muminielejā tētis atceras savus draugus Bezlikumu Kolonijā, viņu daždažādos ceļojumos un varenus svētkus pasaulē, kur viss ir iespējams. Varbūt viņš ir mazliet pārspīlējis, bet tas jādara, lai grāmata būtu saistoša …
Tūve Jānsone. Tētis un jūra(7.)
Tālu jūrā gulēja sala. Tā bija tikpat kā pamesta. Uz salas atradās bāka, bet tā nebija iedegta. Uz zemesraga dzīvoja zvejnieks, bet viņš klusēja. Uz šo salu tētis aizveda savu ģimeni, vēlēdamies to pasargāt un aizstāvēt. Šī sala bija citāda. Tā nebija gluži tāda kā Muminieleja, kur viss ir kā nākas. Patiesību sakot, dzīve uz salas bija diezgan briesmīga. Dažreiz arī jūrai bija nejauks raksturs, bet tas bija ienaidnieks, ar kuru vērts cīnīties…
Tūve Jānsone. Trollīša ziema(8.)
Ar trollīti Muminu allaž atgadās kaut kas satraucošs. Arī šoreiz, kad visa Muminu ģimene saldi guļ lielajā ziemas miegā, trollītis pēkšņi pamostas un vairs nespēj aizmigt. Un, tā kā viņš ir pirmais no Muminiem, kas jebkad ir piedzīvojis ziemu, tad sākumā jūtas drausmīgi vientuļš guļošajā mājā. Trollītim visapkārt ir sveša, ledusauksta pasaule, un tikai pamazām viņš sāk iepazīt ziemas noslēpumainās būtnes. Viņš noskaidro, ka sniegs neaug no zemes un ka saulīte nav paslēpusies, tāpēc ka būtu apvainojusies. Bet, kad trollītim Muminam ziema beidzot iepatīkas, jau sākas pavasaris un pamostas arī viņa ģimene.
Tūve Jānsone. Vēlu novembrī(9.)
Muminielejā ir sācies drūms rudens. Tiem, kas tur ierodas, viss izskatās citādi – ne gluži tā, kā viņi bija iedomājušies. Un, šķiet, ka Muminu ģimenes nav mājās. Tiem, kas ienākuši tukšajā Muminmājā, ir jāmēģina dzīvot un sadzīvot citam ar citu, kā nu viņi prot. Tie ir Svilpaste, Murmulis, Bumbulīte, Ņurdzeklis un cirslītis Tofts. No lielas tālienes Susuriņš nāk atpakaļ uz Muminieleju, kur viņš ir pazaudējis kaut ko ļoti svarīgu. Dārzā uz staba, biezas miglas ieskauta, stāv zilā stikla bumba un atspoguļo gaidāmas lielas pārmaiņas. Kādu vakaru stikla bumbā sāk spīdēt pavisam mazs, bet noturīgs punktiņš…
Tūve Jānsone. Vasaras grāmata
Ar Vasaras grāmatas humoru un dziļdomību, autore apliecina savu nebeidzamo ticību dzīvei. Visiemīļotāko no savām pieaugušo grāmatām Tūve Jānsone balstījusi uz pašas pieredzi un pārdzīvojumiem. Gados veca māksliniece un viņas mazmeitiņa kopīgi vada vasaru uz niecīgas saliņas Somu līcī. Mazpamazām viņas mācās pielāgoties viena otras bailēm, untumiem un ilgām pēc neatkarības, un dzimst, lai arī noklusēta, tomēr kvēla mīlestība — tā pārņem ne tikai vasarniekus, bet arī pašu salu ar tās sūnainajām klintīm, vēju noliektajām eglēm un nepastāvīgo jūru.