Antans Baranausks. Anīkšu sils

A. Baranauska 342 vārsmu garais dzejojums «Anikšu sils», kas mūsdienu izpratnē ļoti tuvs poēmas žanram, ir spilgts un, pats galvenais, mūsdienās kļuvis sevišķi aktuāls dabas dzejas paraugs ne tikai lietuvju, bet visu tautu literatūras mērogā. Poēmas varonis ir Lietuvas mežs ar pakalniem, slīkšņām, upēm, strautiņiem, akmeņiem, ap kuriem vijas senas teikas un nostāsti, ar savu koku, sūnu, sēņu, ar zvēru un putnu bagātību.

Pareizi uztverta un attēlota cilvēku rijīgā un mantkārīgā daba: rādīts, ka estētiskās vērtības arvien vairāk pakļaujas naudas varai un ka arī mežs kļūst par spekulācijas un iedzīvošanās objektu. Tiek iecelti mežkungi, kam jārūpējas par sila kopšanu un saudzēšanu, bet kas paši ar saviem kalpiem kļūst par niknākajiem dabas krāšņuma postītājiem.

No lietuviešu valodas atdzejojis Paulis Kalva Mākslinieks Indulis Zvaguzis

Апtaпаs Ваrаnаusкаs. Anykščiu šilelis LVI 1960

Indexfb2 Indexpdf  Megafb2 Megapdf  yandexfb2  yandexpdf

Latvijas dzīvnieku pasaule

  • Bioloģijas zinātņu doktora Zanda Spura redakcijā
  • Mūsdienās jau kļuvis pilnīgi skaidrs, kādus draudus cilvēces eksistencei rada biosfēras piesārņošana un tās līdzsvara izjaukšana.
  • Fauna jeb dzīvnieku pasaule ir viena no biosfēras pamatsastāvdaļām. Par to uzskatāmi liecina tas, ka praktiski visur — mežos, dārzos, pļavās, tīrumos, purvos, ezeros, upēs, augsnē, pat gaisā — sastopami dzīvnieki, bieži vien ļoti lielā daudzumā.
  • Bet dzīvnieki nav vienkārši biosfēras mehāniska sastāvdaļa, tie piedalās biosfēras veidošanā, tās līdzsvara uzturēšanā.
  • izdevniecība «Liesma» Rīga 1974 – 2 rbļ. 20 кар.

Index  Mega  yandex indexpdf megapdf  yandexpdf indexdoch megadoch yandexdoch

Sastādītājs: Juris Robežnieks. Kas jazina makšķerniekam

  • Uzziņas un Latvijas PSR makšķerēšanas noteikumi. interesanti un aizraujoši uzrakstīta grāmatiņa par to, kad un kā jāmakšķerē.
  • Tekstu autori: Ruduļu Juris, Olafs Majors, Imants Kalums, Ivans Oja, Adrians Abeltiņš
  • Fotogrāfiju Autori: Jānis Stikuts, Imants Kalums, Juris Kuprijanovs, Jānis Talbergs, Raimonds Rencis, Māris Kundziņš, Juris Kalniņš, Leonards Birzmalis, Jānis Zolts, Indulis Spuldzenieks
  • Rīga Latvijas KP CK izdevniecība 1982

 Index  Mega  yandex

Žozefs Kesels. Lauva

Žozefs Kesels (1898 – 1979) — franču rakstnieks, Franču Akadēmijas loceklis, savos darbos apvieno asu sižetu un dramatiskas situācijas ar īpatnēju pasaules skatījumu un lielu literāru meistarību. Viņš ir daudz ceļojis, rakstījis arī plašas reportāžas, tāpēc piedzīvojumi un pārdzīvojumi viņa darbos apveltīti ar lielu dzīves īstenības izjūtu un ticamību.

Index  mega  yandex

Sastādītājs Uldis Plotnieks. Ūdeņi aicina

U. Plotnieks. Ūdeņi aicina ; B. Liepnieks. Nakts pie foreļupes  ; A. Grigulis. Gadās arī tā ; P. Bauģis. Sapali   ; A. Auziņš. Rudens rīts pie upes  ; J. Robežnieks. Viena eksperimentu diena  ; B. Saulītis. Lielās raudas  ; H. Heislers. Kā es Juzi par makšķernieku taisīju ; O. Mauriņš. Ieguvumi un zaudējumi  ; V. Grenkovs. Kā es nekļuvu par bļitkotāju  ; B. Saulītis.  Likums paliek likums ; A. Auziņš. Bagātais loms ; E. Majors. Makšķernieku kalendārs  ; G. Ozols. Kombinētā makšķere  ; G. Ozols. Kukaiņi — zivju ēsma jebkurā gada laikā

Index  yandex  mega

Zigurds Konstants. Lejup pa Gauju

Gaujas krāšņā daba vienmēr saistījusi tūristus. Daudzi ceļotāji izraugās maršrutus pa Gaujas krastiem, tās tuvāko un tālāko apkārtni. Tomēr vislabāk šo skaisto Latvijas upi var iepazīt, ceļojot ar laivām. Odenssporta mīļotāji var organizēt nelielus braucienus atsevišķos Gaujas posmos vai arī veikt ceļojumu visā upes tecējumā — no Vidzemes Centrālās augstienes līdz Gaujas ietekai jūrā.

Index  yandex  mega

Autoru kolektīvs. Pa Latgales ezeriem un upēm

Katrs ir dzirdējis par skaisto zilo ezeru zemi — Latgali. Šo slavu tai devusi galvenokārt paugurainā dienvidaustrumdaļa — Latgales augstiene. Tieši tās gleznainās ezeru virknes, augstajos pauguros viļņojošās kolhozu un padomju saimniecību zilās linu druvas, dzeltenie rudzu lauki un baltās bērzu birzes savaldzina visus, kas kaut reizi bijuši šajā krāšņajā Latvijas augstienē.

Tiem, kas mīl gandrīz nepārskatāmus, bieži spēcīgi viļņojošu ūdeņu plašumus, ieteicams doties uz Rāznas ezeru. Skaistu, salām bagātu ezeru cienītājiem vislabāk apceļot Ezernieku un Dagdas apkārtni. Nebūs vīlušies arī tie, kas izvēlēsies Ludzas apkārtnes ezerus vai brauks pa līēoto, vietām ļoti straujo, vietām rāmo Dubnu, Rēzekni u. c. upēm. Vēl apmierinātāki būs tie, kuri paņēmuši līdz ari makšķerēšanas piederumus, jo lomi visur ir krietni. Saule, ūdens un kustības svaigā gaisā norūdīs turpmākām ražīgām darba gaitām, bet krāšņo dabu un viesmīlīgos cilvēkus neaizmirsīsiet ilgi jo ilgi.

Index  yandex  mega

Antons Rekšņa, Velta Veldze, Gunta Kalniete, Jānis Zālītis. U-Ū…U-ū… Cilvēks un domesticētais vilks

nežēlība un vardarbība mūsdienu sabiedrībā sit augstu vilni. Tā neizpaužas tikai pret dzīvnieku pasauli, bet arī pret līdzcilvēku, bieži pat vistuvāko. Kā vardarbība nebūs izplatīta, ja to biznesa interesēs kultivē presē un televīzijā, nedomājot par sekām! Profilakse pret vardarbību jāsāk jau ar to laiku, kad mazais cilvēks sāk sevi apzināties; ja to nedara, tad reizēm jāsastopas ar prātam neaptveramu nežēlību, ko pusaudži pastrādā ari Latvijā. Rūpes un prieks par savu draugu sunīti ieaudzinās bērnā mīlestību pret visu dzīvo, ari pret savu rotaļu biedru, skolas biedru, bet vēlāk dzīvē arī pret citiem līdzcilvēkiem. Pieaugušajiem vienīgi jārūpējas, lai iegādātais dzīvnieciņš, kad tas apnicis, netiktu aizmests kā nedzīva rotaļlieta un nekļūtu par vienu no tiem nelaimīgajiem radījumiem, kas arī mūsdienās klīst apkārt izbadējušies un novārguši; tikai dažiem no tiem paveicas nokļūt dzīvnieku aizsardzības organizāciju pārstāvju rokās. Nordik, 2006

Index   mega   yandex

Izzināsim dumbrāju.

Aicinām iepazīties ar Ķemeru nacionālajam parkam raksturīgo mitrāju – dumbrāju un tajā sastopamajām augu un dzīvnieku sugām.

Rūpīgam vērotājam dumbrājs ir atklājumu pilna pasaule visos gadalaikos. Tā ir aizraujoša pavasarī un vasaras sākumā, kad dumbrājā saplaukst krāšņi pavasara ziedi un visur manāmi un saklausāmi meža putni. Arī vasarā, kad dumbrājs kļūst par ēnainu, dzīvības pārpilnu un noslēpumainu zaļu valstību. Un rudeņos, kad pamazām nodzeltē lakstaugi un uz kailo koku stumbriem izceļas sūnu un sēņu daudzveidība. Kā arī ziemā,kad  mitrās  ieplakas  un  aizsalušo  upi  pārklāj  sniegs,  kurā  iezīmējasdzīvnieku pēdu raksti.

Noteicējā  iekļautas  dumbrājam  raksturīgas sugas, īpašu uzmanību veltot tām, kas sastopamas  dabas  izziņas  takās  Vēršupītes  krastos Ķemeru nacionālajā parkā.

indexarhīvs / yandex / mega / 4shared

 

Ezeru krastmalu augi un putni.

Izveidoti divi noteicēji par niedrājos dzīvojošām putnu sugām un ezeru krastmalu augiem. Krastmalu augu noteicējs ir sagatavots projektā «Lielā dumpja biotopu atjaunošana divos piekrastes ezeros Latvijā», Latvijas Dabas fonds 2016. gadā  par gada dzīvotni pasludinājis  niedrājus. Lai gan tā ir nozīmīga  dzīves vieta putniem,  bezmugurkaulniekiem un zivīm, tomēr  augu daudzveidība niedrājos parasti  ir maza. Niedre ir ļoti agresīvs augs,  kas ilgi saglabā dīgtspēju – tāpēc,  nokļuvusi augšanai labvēlīgā  teritorijā, pilnībā izspiež citus augus  un nereti veido monodominantas  audzes. Tajās atradīsim tikai dažas  augu sugas – meldrus, grīšļus vai  kādas citas mazprasīgas sugas.  Vietās, kur niedres neveido blīvas  audzes, ezeru krastmalās un piekraste  joslās sastopama gana liela sugu  daudzveidība. Ezeru krasti var būt  dažādi, tāpēc šajā ezeru krastmalu  augu pārskatā augi sagrupēti 2  grupās:  1. Augi ezeru krastmalās ar  minerālgrunti. 2. Slīkšņainu un purvainu ezeru  krastmalu augi. Kā 3. grupa izdalīta Ezeru  ūdensaugi, kurā ietilpst biežāk  sastopamie virsūdens un peldlapu  ūdensaugi. Šajā ezeru krastmalu augu pārskatā  iekļautas 40 biežāk sastopamās  sugas, uzrādītas pazīmes, ar ko tās  atšķiras no citām līdzīgām, ja tādas  ir. Jāpiebilst, ka ūdensaugu sugu ir  ļoti daudz un to iepazīšanai  nepieciešams atsevišķs noteicējs.

Putnu  noteicējā  iekļauti  tikai  paši  tipiskākie  niedrājos  dzīvojošie  putni.  Sugas,  kas  ligzdo  niedrāju  –  krūmāju  pārejas  joslā  (piemēram,  niedru  stērste,  ceru  ķauķis),  kā  arī  sugas,  kas  niedrājos  tikai  barojas  (piemēram,  zilzīlīte),  šeit  nav apskatītas.  Tāpat nav  ietvertas  pīles  (brūnkaklis,  cekulpīle,  meža  pīle)  un  paugurknābja  gulbis,  kas  reizēm  ligzdo vecu  niedrāju  malās  vai  nelielos  slīkšņu  fragmentos. Foto autore: Valda Baroniņa

indexarhīvs / yandex / mega / 4shared