Vergilijs. Eneīda

Eposs.

Ziemeļitālijā, nelielajā Andu ciemā netālu no Mantujas 70. gadā p. m. ē. dzimušais Publijs Vergilijs Marons uzsāka darbu pie «Eneīdas»

«Eneīdā» sastopam spilgtu itāliskā elementa izcelšanas tendenci.

Kas ir Enejs (jeb Ainejs), «Eneīdas» galvenais varonis?

Pirmoreiz to sastopam «Iliādā», kur viņš dažādos epa posmos parā­dās kā izcilākais pēc Hektora trojiešu varonis un apveltīts daudzām lieliskām īpašībām. Būdams ļoti drošsirdīgs, viņš nebīstas stāties pretim pašam Ahillejam, kas, tāpat kā viņš, ir dieves dēls un reizē ir arī nosvērts, gudrs, dievbijīgs. Viņu kaujās sargā paši dievi — cīņā pret Ahilleju viņu glābj Poseidons, pret Diomēdu — māte Afrodīte, un viņam, kā uzzinām no Poseidona vārdiem XX, 306—308, lemts pēc Trojas krišanas valdīt pār trojiešiem.

No «Eneīdas» 12 grāmatām pirmās sešas veltītas Eneja klejoju­miem pēc bēgšanas no ienaidnieku ieņemtās degošās Trojas, no kurienes Enejs, kam sapnī parādās Hektors, pēc tā aicinājuma ved sev līdzi Trojas svētumus, penātus. Pārējās sešās grāmatās attēlotas Eneja cīņas Itālijā. Šādi Vergilijs savā nacionālajā epā apvienojis romiešu «Odiseju» ar romiešu «Iliādu».

Pirmais dzejnieks, kas izmanto versiju, ka Enejs pēc Trojas kriša­nas devies uz Hesperiju («Rietumzemi»), t. i., Itāliju, ir sicīlietis Stēsihors (6./7. gs. p. m. ē.). Rodas mīts par Eneja ierašanos Latijā, un tā pamazām nostāsti par Eneju un viņa līdzgaitniekiem tiek saistīti ar Itālijas un vēlākās Romas likteņiem. Šajos nostāstos Enejs kļūst par romiešu ciltstēvu un līdz ar to Roma par jauno Troju. Tā kā pēc itāļu mītiem par Romas dibinātāju uzskatīja Romulu, kara dieva Marsa un Rejas Silvijas dēlu, tie tiek sakausēti ar teiksmu par Eneju, novēršot pretrunas starp abiem mītiem: Eneja dēls Askanijs (Jūls) nodibinājis Albalongu, kur viņa pēcteči valdījuši 300 gadu, kamēr Albalongas valdnieka Numitora, tātad Eneja pēcteča meita Reja Sil­vija dzemdējusi Marsam dvīņus — Romulu, Romas dibinātāju, un Remu.

Kaut arī epa otrā puse attēlo cīņas starp trojiešiem un itāliešiem, tā ideoloģiskā koncepcija prasīja pretišķību izlīdzinājuma perspek­tīvu. Tāda arī dota poēmas beigu posmā: trojieši un latīņi saliedēsies vienā tautā, un tieši latīņi būs tie, kas tai dos savu valodu.

Fb2: https://yadi.sk/i/o7twq2LV3RRawx

https://yadi.sk/i/wMRBw6Lg3LDAyv

download

Pdf+ djvu: https://yadi.sk/d/J34vRqlB3RRayH

https://yadi.sk/d/Sa7BumsQ3LDB4M

download

Avestras dzeja.

avestra

Atkarība ; Ar viltu izkrāpts skūpsts ; Pareizi dzīvot ; Par liekulību ; Atbildība ; Pēc gadsimtiem latvieša atteikšanās lūgt ; Brīvības spārnos ; Ja reiz atļauj zemē nospiest ; Nebrīvie vārdi ; Par lapsām un vīnogām ; Tukšie solījumi ; Sniegi zemi putināja ; Logos leduspuķes plaukst ; Visu gadu naudu krāju ; Veltījums pasaules ekonomiskajai krīzei ; Par mežā izraktu ziedu krūmu ; Kad balta vizbulīte zied ; Mums mākslinieku tagad milzīgs bars ; Kam slinkums pašam strādāt ; Darba tikums 21. gadsimtā ; Lai tie, kam tīk tas, sāpēs tik nīkst ; Stūrī iedzīta plēsīga zvēra niknums ; Baiļu varā ; Tava vaina ; Par pienākumiem ; Uz mērķi kļūdainu tad cilvēks iet ; Man krūtīs sāpīgs tukšums spiež ; Vēl debesu brīnumus negaidi ; Ilgojoties… ; Cerība ; Atvērta plauksta ; Spīd saule, kad tu redzi ēnas ; Es nemiera gars ; Tik ļoti vīlusies ; Neviens man dzīvot nemācīs ; Kad savu gaitu dzīve iet ; Izniekota dzīve ; Aitu gans ; Man nepietrūkst spēka, es domāt protu ; Pats dzīvo cilvēks mūra kastē ; Skaties dziļāk! ; Ir pašam jādomā ; Nu ko, pelēki būsim? ; Jo steidzot tiek izniekots laiks… ; Tas, kurš sevī vīlies reiz ; Kad sāp, kad viens pēc otra sitieni nāk ; Kad gribas cieši turēt to, kas dārgs ; Ik diena ; Vājam būt ; Var vēlēties… ; Mūsdienu cilvēka Ziemassvētku noskaņās ; Iedzer, brāli! ; Kad sāp, kad asiņo sirds ; Man nevajag ne princi, kurš nāks ; Pats sev tēlnieks ; Dumpiniekiem ; Tad nevajag neviena… ; Drošībā I ; Drošībā II ; Drošībā III ; Drošībā IV ; Darīt laimīgu ; Laime ; Bailēs no sāpēm sūrām ; Tik viegli ir teikt ; Kurš cenšas pelnīt, darbu prot ; Cilvēks viegli dzīvot zina ; Kurš sevi māna, sapņu pilis ceļ ; Pie sapņiem tveroties ; Kaut ko jau vajag… ; Kaut varētu dzīvot kā jūras viļņiem ; Latvijas emigrantiem

teksts lejuplādēts no https://avestra.wordpress.com/category/dzeja/

teksts failā fb2: https://yadi.sk/i/XAv0YU_43RSGhx

https://yadi.sk/i/mGGr_9h0wnaJD

Avestra. Dzeja

avestrasdzeja

Saturs: „Man nevajag ne princi, kurš nāks” ; „Kad gribas cieši turēt to, kas dārgs” ; „Kad sāp, kad asiņo sirds” ; „Kad sāp, kad viens pēc otra sitieni nāk” . ; „Tas, kurš sevī vīlies reiz” ; „Kurš sevi māna, sapņu pilis ceļ” ; Jo steidzot tiek izniekots laiks ; Nu ko, pelēki būsim? ; Ir pašam jādomā ; Skaties dziļāk! ; „Pats dzīvo cilvēks mūra kastē” ; „Man nepietrūkst spēka, es domāt protu” ; Aitu gans ; Kaut ko jau vajag ; Izniekota dzīve ; Dumpiniekiem ; Pats sev tēlnieks ; „Kad savu gaitu dzīve iet” ; Sveces liktenis ; „Neviens man dzīvot nemācīs” ; „Tik ļoti vīlusies” ; „Es nemiera gars” ; „Tik viegli ir teikt” ; „Bailēs no sāpēm sūrām” ; Laime ; Darīt laimīgu ; Pie sapņiem tveroties ; „Spīd saule, kad tu redzi ēnas” ; Ik diena ; Vājam būt ; Drošībā I ; Drošībā II ; Drošībā III ; Drošībā IV ; Atvērta plauksta ; Miglaina rīta maigums ; „Kā liepas lapa, kura vējā liegi trīs” ; „Nāc, noliecies pār mani naktī vēlā” ; „Tai putenī, kur sniegi virpuļo” ; „Es gribu būt pie tevis” ; Cerība ; Ilgojoties ; „Vēl debesu brīnumus negaidi” ; „Man krūtīs sāpīgs tukšums spiež” ; Reiz bija tā ; „Sirds paliek stingā saltumā” ; „Kaut varētu dzīvot kā jūras viļņiem” ; Tad nevajag neviena ; „Uz mērķi kļūdainu tad cilvēks iet” ; „Es aizmirsu labos vārdus” ; Par pienākumiem ; Tava vaina ; Baiļu varā ; Stūrī iedzīta plēsīga zvēra niknums ; Pūstošas sirds dvēseles tumsa I ; Pūstošas sirds dvēseles tumsa II ; Pūstošas sirds dvēseles tumsa III ; Pūstošas sirds dvēseles tumsa IV ; Pūstošas sirds dvēseles tumsa V ; „Lai tie, kam tīk tas, sāpēs tik nīkst” ; „Cilvēks viegli dzīvot zina” ; Darba tikums . Gadsimtā ; „Kurš cenšas pelnīt, darbu prot” ; „Kam slinkums pašam strādāt” ; „Mums mākslinieku tagad milzīgs bars” ; „Kad balta vizbulīte zied” ; Par mežā izraktu ziedu krūmu ; Latvijas emigrantiem ; „Latvijas nākotne” ; Veltījums pasaules ekonomiskajai krīzei ; Iedzer, brāli! ; „Visu gadu naudu krāju” ; Mūsdienu cilvēka Ziemassvētku noskaņās ; „Logos leduspuķes plaukst” ; „Sniegi zemi putināja” ; Var vēlēties ; Tukšie solījumi ; Lielpilsēta ; Par šī darba autortiesībām

https://yadi.sk/i/P5J0aePl3RSGnA

https://yadi.sk/i/NH7yOWcvwnZw9

Laimonis Kamara. Dzejoļi 7×7. 1949—1983

7x7dzejoli

«Tad balto vasariņu  ; 7X7 ; 7X3 ; Es domāju lielu domu ; Miera likums ; Brīvību ;  Liels  ; Dzīves dimensijas ; Ne pēc laimes zilēt ; Sauciens skan  ; Pavasaris ; Ciemos ; Pret pavasari ; 7X4 ; Jel nelūkojies manī ; Smēde ; Pērkons ; Beigusies vasara ; Zelta rudens ; Saule lapās ; Sarkanā ; Deltenā ; Zaļā ; Pelnu trauks ; Gurķis ; Kartupelis ; Sava zvaigzne ; Saule raud ; Tu klusē ; Kad sirmais miers ; Brauciens pusnakti ; Kādēļ mīlu? ; Lietus palts  ; Laiks aiztrauc ; Tu teici man ; Ziema ; Solis ; Ceļā ; Vecaistēvs ; Mēs kāpām kalnā ; Mīlas daudz ; Sārtie ziedi ; Rudenīga skaņa ; Sīkstā egle ; Pavasara vējā ; Par ziedu ; Ne allaž liesma ; Dienu beidzot ; Divpadsmit mēneši ; Tartu  ; Vai piebilst ko? ; Piemirsis ; Jaunajam sējējam ; Tērbatas universitātei  ; Universitātes kafejnīcā ; Snieg ; Saruna ar zirdzinieku ; Mēs ar aprīli ; Zemes spēks  ; Arāja dziesma  ; Mana dziesma dzimtenei  ; 7X5 ; Visu rītu ; Klāt! ; Pretmeti ; Pie loga ; Akmens Šķemba ; Uz septembra sliekšņa ; Visu ; Nav pasaulē tādu netikumu ; 7X6 ; Ko var pakārt uz naglas ; Upe Mīla ; Kam ko teikt ; Ieradums  ; Ar labām pamācībām ; Patīk-pantiņš ; Kādreiz zilonis kāpa kokā ; Tu tā labā, tu tā sliktā ; Ābolu laikā  ; Cilvēki krustceļos ; Ol  ;  Cik ;  Lai dziesma skan ; Ņem kāvu kumeļu ; Veca dziesma ; Kad sākas ; Visus ; Jau smaržo Vecaisgads pēc Jāņu zālēm ; Zudusi romantika ; Gandrīz noklausītas sarunas ; No zemes tu esi ņemts ; Kādam jau jāpadara ; 7X7 ; Nu ; Kur palicis … nu, tas? ;  Agri no rīta ; Ābelīte ; Starp vajag un bail ; Virs Rīgas saule ; Egļu mierā ; Tā sadodamies ; Nenokavē ; Vectēvs ; Varoņu ceļš ; Uz  ; Dulls dzejolis ; Ar naidu un ar mīlestību ; Klusa nakts, svēla nakts ;  Kā izskatās ; Alūksnei ; Alūksnītim ; Paliec pie ļaunā! ; Ģenialitāte gan, toties — manējā ; Tikai tevi es mīlējis esmu ; Tikai vienu ; Kur Baltija šalc ; Nu ko tad ; Sudrablaunagā ; Bet tu esot no Vērša zvaigznāja ; Tev atnākušai ; Solījums ; Es ieeju tevī ; Gadiem ejot ; Kas ir tavs ; «Rīts ir spilgts — rītā skatienus žilbstam jūti…» ; Katram savs ; Laikam mīlestība ;  Visu ziemu un vasaru ; Kur tiksimies ; Tā stunda Dundagā ; Pie Daugavas ; Pirmajos sniegos ; Pededzīte ; Putnu ce|a dziesmiņa ; Māmuļas taka ; Gaujmalā, Tirzmalā ; Kalāčos ; Nevajag vēlāk ; Ah-ohl ; Neretā. 20 gadus pēc Jaunsudrabiņa ; Јs būšu nomodā ; Klusums pasacīs ; Kas tie tādi bāra bērni ; Mīlu tevi, Gauja ; Dotums ; Veca dziesma jaunās skaņās

https://yadi.sk/i/oo3_l_pY3RSGqY

https://yadi.sk/i/_IdhhFB8wnZNn

Imants Ozols. Rudens roze

Rudens roze(I.Ozols)

«Nav nebūt jākurn, ka mūsu tautiņa maza, diženas gara dāvanas piemīt mūsu tautiņā?» reiz sacījis Kronvaldu Atis. Tādēļ tas nešķiet skaļi teikts, ja mēs visus šos cilvēkus, kuru dziesmas priecē mūsu sirdis, kuru dziesmas tik labprāt klausāmies, kopā esot, un tik lab­prāt dziedam līdzi, dziesmas, kuras tik ļoti atbilst latviešu sentimentālajai dvēselei. Jā, tas nešķiet skaļi teikts, ja mēs visus šos cilvēkus no tautas vidus godājam par komponistiem.

Tāds ir Imants Ozols, acu gaismu zaudējis cil­vēks, toties ar gaišu un redzīgu dvēseli, cilvēks, kas ar savām dziesmām apkārtējiem dāvina sirds siltumu, prie­ku un mīlestību.

Dziesmu teksts un notis: 1.  Atmiņas zem liepām ; 2.  Kad jasmīni plaukst ; 3.  Ceriņu valsis ; 4.  Zudusī laime ; 5.  Div’ pļaviņas ; 8. Nebaidies salnas ; 7.  Tālais vakars ; 8.  Mīlas lakstīgala ; 9.  Vēstule Ilmāram Dzenim ; 10.  Neizteiktie vārdi ; 11.  Es nevaru saprast ; 12.  Maira ; 13.  Dzērves ; 14.  Rudens roze ; 15.  Šūpļa dziesma ; 1.  Skaistākie mirkļi ; 2.  Aizejot ; 3.  Kuģis «Lagūna» ; 4.  Ko gaidi, latvieti! ; 5.  Tas bija toreiz ; 6.  Ķemeri ; 7.  Melnsila bērzi ; 8.  Sirmie mati ; 9.  Jaunības maldi ; 10. Ārsta padoms ; 11. Piedod, vecmāmiņ! ; 12. Šie vakari ; 13. Vienīgi tev! ; 14. Labais šņabis ; 15. Ārijai ; 16.  Atgadījums ar «Zilo lakatiņu»

https://yadi.sk/i/paSJ8cr63RSQ32

https://yadi.sk/i/6fdP9s7OtLSnR

PDF: https://yadi.sk/i/XghDsHYr3RSQ4h

https://yadi.sk/i/TH2YDL9y3P7ieo

Valdis Artavs. Knaibles

knaibles

satīra un humors.
No knaiblēm tādas naglas baidās,
Kas it neko vairs nesatur
Un savas beigu stundas gaidās
Mums svārkus plēš un rokās dur.
Kur vien šīs naglas tiek pie vārda,
Tās tūdaļ izmisīgi bļauj,
Ka knaibles visu ēku ārda,
Ka knaibles visu svēto grauj.

http://yadi.sk/d/4ejo5N0PMvMvk