Viljams Šekspīrs. Ziemas pasaka

ZiemaspasakaVShekspirsfb2

Sižetu Šekspīrs ņēmis galvenokārt no Roberta Grīna romāna Pandosto (1588). Lai gan traģikomēdijai Ziemas pasaka, tāpat kā dažai labai viņa romantiskajai lugai, trūkst personas, ap kuru savītos lugas darbība, tomēr darbību nosaka un virza arī te galvenokārt viens raksturs — karalis Leonts ar savu aklo greizsirdību, kas rada tik daudz sarežģījumu un posta. Tam pretstatā spilgti izceļas gan Hermiones sirdsskaidrība, gan Mamillija un Peritas piemīlīgums. Šādus pievilcīgus pretstatus varam saskatīt ne vien tēloto personu raksturos, bet arī lugas saturā un darbībā. Karaļa Leonta raksturs un lugā notēlotie notikumi ļauj Ziemas pasaku nosaukt par traģikomēdiju. Bet citādi tā tomēr ir un paliek pasaka, kam ar tiešo dzīvi maz sakara.

indexarhīvs    yandex    mega

Viljams Šekspīrs. Kopoti raksti

ViljamsShekspirs1fb2

Šekspīra daiļrade un bibliogrāfija
Viljams Šekspīrs dzimis 1564. gadā, kā stāsta, 23. aprīlī Stretfordā pie Evonas Vorikšīras grāfistē Anglijas centrā. Viņa tēvs Džons Šekspīrs bijis visai turīgs cilvēks, pēc aroda cimdu meistars. Jaunais Šekspīrs mācījies vietējā gramatikas skolā, ko tolaik uzskatīja par vienu no labākajām Anglijā. Pēc kāda laika, ap 1593. gadu, Šekspīrs iestājies Berbedža trupā, kur strādājis par aktieri, režisoru un dramaturgu, bet kopš 1599. gada kļuvis arī par līdzīpašnieku. Taču jau pirms iestāšanās šai trupā, sākot ar 1590. gadu, Šekspīrs patstāvīgi rakstījis lugas, ko nodevis dažādiem teātriem, un, kā domā daudzi viņa biogrāfi, varbūt pēc trupas pasūtījuma arī pārstrādājis citu lugas. Kā aktieris Šekspīrs laikam nav bijis sevišķi slavens. Ir zināms, ka viņš tēlojis mazāk svarīgas lomas — Hamleta tēva garu, veco Ādamu lugā Kā jums tīk un dažus maznozīmīgus karaļus hronikās. Toties kā dramaturgs un dzejnieks viņš drīz vien guvis atzinību.
indexarhīvs    yandex    mega
Viljams Šekspīrs. kopoti raksti-1
Jānis Sudrabkalns. Viljams Šekspīrs  ; Ričards III. Tulkojis Fricis Adamovičs  ; Divi Veronieši. Tulkojis Ēriks Adamsons  ; Veltas pūles mīlā. Tulkojis Andrejs Upīts  ; Maldu komēdija. Tulkojis Andrejs Upīts  ; Komentāri. Kārlis Egle, Valda Beitāne .
indexarhīvs    yandex    mega
Viljams Šekspīrs. kopoti raksti-2
Spītnieces savaldīšana. Tulkojuši Kārlis Egle un Rūdolfs Egle ; Romeo un Džuljeta. Tulkojis Kārlis Egle ; Sapnis vasaras nakti. Tulkojusi Valija Brutāne  ; Ričards II. Tulkojuši Jēkabs Jansons-Saiva un Aivars Jansons-Saiva  ; Venēcijas tirgotājs. Tulkojis Alfrēds Krūklis  ; Komentāri. Kārlis Egle, Valda Beitāne
indexarhīvs    yandex    mega
Viljams Šekspīrs. kopoti raksti-3
Jautrās vindzorletes. Tulkojuši Rūdolfs Egle un Pauls Kalva ; Liela brēka, maza vilna. Tulkojis Valdis Grēviņš  ; Kā jums tīk. Tulkojis Valdis Grēviņš ; Divpadsmitā nakts. Tulkojuši Jānis Sudrabkalns un Valda Beitāne ; Gals labs — viss labs. Tulkojusi Erna Sprince  ; Komentāri. Kārlis Egle, Valda Beitāne
indexarhīvs    yandex    mega
Viljams Šekspīrs. kopoti raksti-4      
Dots pret dotu. Tulkojusi Vizma Belševica ; Jūlijs Cēzars. Tulkojusi Mirdza Ķempe ; Hamlets. Tulkojis Kārlis Egle ; Otello. Tulkojuši Kārlis Egle un Pauls Kalva  ; Karalis Urs. Tulkojis Jānis Rainis ; Komentāri. Kārlis Egle, Valda Beitāne
indexarhīvs    yandex    mega
Viljams Šekspīrs. kopoti raksti-5    
Makbets. Tulkojis Fricis Adamovičs  ; Antonijs un Kleopatra. Tulkojis Jānis Rainis  ; Perikls. Tulkojis Ojārs Sarma ; Ziemas pasaka. Tulkojis Kārlis Egle ; Vētra. Tulkojusi Erna Sprince . Komentāri. Kārlis Egle
indexarhīvs    yandex    mega
Viljams Šekspīrs. kopoti raksti-6
Henrijs IV. 1. daļa. Tulk. Aivars Jansons-Saiva ; Henrijs IV. 2. daļa. Tulk. Ojārs Sarma ;  Soneti
indexarhīvs    yandex    mega

Džeks Londons. Zādzība

ZadzibalugaDLondonsfb2

Luga. Misters Stārkveders ir ietekmīgs cilvēks, magnāts un politisks darbonis. Dzīves novakarē liktenis viņam pasniedz netīkamu pārsteigumu – viņš uzzina ka pret viņu senātā gatavojas uzstāties viņa meitas vīrs Hauerds Nokss. Un tad misters Stārkveders nolemj izdarīt noziegumu…

indexarhīvs    yandex    mega

Henriks Ibsens. Tautas naidnieks

Tautas_naidnieks(H.Ibsens)

Drāmas galvenais varonis doktors Stokmanis, norvēģu provinces pilsētiņas kūrvietas ārsts, atrod, ka dziedniecības avotus saindē muklāja ūdeņi, kuros ieplūst vietējo miecētavu atkritumi. Sīkpilsoniskā «Tautas Vēstneša» redaktors Hovstā savukārt norāda, ka visa pilsētiņas komunālā dzīve ir tāds pūstošs muklājs. «Mūsu likteņus lemj bagātnieki, pilsētas vecie, slavenie vārdi.» Hovstā savā laikrakstā tūlīt grib uzsākt drošu, nesaudzīgu cīņu. Viņam piebiedrojas arī namsaimnieku biedrības priekšnieks Aslaksens. Viņš Stokmanim piesola savu atbalstu, sacīdams: «Varbūt būs vajadzīgs, ka mēs, sīkpilsoņi, stāvam jums aiz muguras. Mēs šeit pilsētā esam, tā sacīt, kompaktais vairākums — ja mēs gribam. Un nevienam nekad nav par ļaunu, ja vairākums ir viņa pusē, ārsta kungs.» Doktors Stokmanis, kas, cīnoties par patiesību un sabiedrības labklājību, iegūst «tautas naidnieka» nosaukumu, būtībā ir pats Ibsens, kurš ar savu mākslu bija atklājis sabiedrības viltus morāli un tādēļ izpelnījies šīs sabiedrības nicinājumu. 1882. gadā vēstulē izdevējam Hegelim dramaturgs raksta: «Mēs tik lieliski sapratāmies ar doktoru Stokmani, jo esam līdzīgi daudzējādā ziņā.» No visiem Ibsena sacerējumiem tieši lugā «Tautas naidnieks» visspilgtāk izpaužas rakstnieka sociāli politiskie centieni.

indexarhīvs    yandex     mega

Henriks Ibsens. Svētki Solhaugā

Svetki_Solhauga.(H.Ibsens)

Lugas «Svētki Solhaugā» darbība norisinās XIV gadsimtā. Te izskan protests pret bagātības postošo varu. Būdama nabadzīga jaunava, Marģita mantas dēļ apprecējusies ar Solhaugas dzimtkungu, kas spēj gan sievu ietērpt krāšņās drānās un izrotāt mirdzošiem dārgakmeņiem, bet nevar modināt viņā mīlestību. Greznajā pilī viņa jūtas kā gūstekne. «Mans mūžs tikai bēdas un sirdēsti vien!» Marģita izmisusi nopūšas. Lai parādītu viduslaiku koloritu, Ibsens lugu beidz reliģiskā noskaņā: Marģita aiziet klosterī, koris slavina radītāju.

indexarhīvs     yandex     mega

Henriks Ibsens. Spoki

Spoki(H.Ibsens)

Drāmā «Spoki» Ibsens asāk un nesaudzīgāk nekā citos savos sacerējumos atmasko un nosoda garīdzniekus un viņu pausto liekulīgo reliģiju. Mācītājs Manderss, tāpat kā pārējie viņa amata brāļi, ir kaujiniecisks pastāvošās kārtības sargs un aizstāvis. Ar savu liberālo pļāpāšanu par «ideāliem» viņš cenšas sev pakļaut ikvienu brīvāku garu, kas tīko izrauties no reliģijas žņaugiem. Reliģijas un morāles vārdā arī pats Manderss apslāpējis visas cilvēciskās jūtas, pat jaunības mīlu pret Alvinga kundzi, un licis viņai atgriezties pie izvirtušā vīra. Viņš uztraucas par ikvienu brīvdomības dzirksti. Fanatiska pakļaušanās sabiedrības aizspriedumiem un reliģijas dogmām dažkārt mācītāju padara pat smieklīgu. Ģimenes dramas ietvaros risinātās problēmas Ibsena lugā «Spoki» iegūst plašāku sabiedrisku nozīmi. Pietiekami skaidri te parādīts, ka visā pasaulē valda «spoki», meli un liekulība. Dzīves, darba un prieka alkstošā Osvalda bojā eja un viņa sauciens pēc saules lugas finālā ir bargs šīs pasaules nosodījums.

indexarhīvs     yandex     mega

Henriks Ibsens. Pērs Gints

Pers_Gints(H.Ibsens)

Jaunībā panaivs un dīkdienīgs zemnieku jauneklis, lielībnieks un fantasts, kam dziļi sirdī mīt arī dažas labas īpašības, Pers Gints turpmāk sabiedrības netikumu ietekmē kļūst gļēvs un alkatīgs pašlabuma meklētājs, beidzot tumšs veikalnieks un nelietis, citiem vārdiem — viņš dzīvē ar katru soli morāliski grimst arvien zemāk un zemāk. Viņš visu mūžu klaiņo no vienas vietas uz otru, tirgojas ar visu, rauš bagātību. Pers Gints līdzīgs sīpolam, jo viņam ir tikai mizas: viena — Pers nēģeru vergu tirgotājs, otra — elku un misionāru eksportētājs uz pagānu zemēm, trešā — beduinu cilšu priesteris, ceturtā — Kairas ārprātīgo nama karalis utt. Nekad viņš nav «es pats», tāpat kā sīpolam nav kodola.

indexarhīvs      yandex     mega

Henriks Ibsens. Leļļu nams

lellunams(h.ibsens)

Ibsens pievēršas ģimenes attieksmju attēlojumam, sevišķi izceļot psichiskos konfliktus. Humānisma vārdā viņš drosmīgi un atklāti saceļas pret  ieskatiem par sievieti, rāda, ka morāle sakropļo sievieti, nogalina viņā cilvēka vērtības apziņu. Ibsens nosoda liekulīgās, aiz aprēķina dibinātās laulības, aizstāv sievietes tieksmi pēc patstāvības un patiesām ģimenes attieksmēm. Sievieti šajā sabiedrībā uzskata par lelli, kuras galvenais mūža uzdevums — padarīt tīkamāku vīra dzīvi. Kas notiek, kad sievietē pamostas cilvēka apziņa, neapmierinātība ar savu pazemojošo stāvokli, kad nobriest protests pret nožēlojamo lelles lomu — šos jautājumus Ibsens ļoti spēcīgi izvirza lugā «Leļļu nams» (1879.).

indexarhīvs     yandex       mega

Henriks Ibsens. Brands

brandsibsensh

Te izpaužas dzejnieka sašutums par Norvēģijas vienaldzību, kad prūši agresivi uzbruka tās sabiedrotajai Dānijai, naids pret tautiešu svārstīgo buržuāzisko liberālismu un pseidodemokratismu, ironija par sīkpilsoņu liekulīgo dievi icību un šķietamo humānismu un kvēla vēlēšanās celt dzīvi augšup. Visi šie daudzpusīgie autora centieni iedzīvināti jaunā, enerģiskā mācītāja Branda tēlā, kas cīņā par dienišķo maizes riecienu nomocītai tautai sludina gara nemieru. Skarba ir Branda prasība: «Visu vai neko!» Būdams stipra personība, viņš, daudz nesvārstīdamies, noraida ikkatru kompromisu, ikkatru pakļaušanos sirds tieksmēm un ikdienas dzīves prasībām, ideālu vērtēdams augstāk par savu paša un savu tuvinieku dzīvību. Viņa dumpīgais gars nostājas arī pret baznīcas dogmām — «pat nezinu, vai kristīgs es», apliecina Brands. Citur viņš nesaudzīgi nosoda reliģiju tās liekulības dēļ. Norvēģu sīkpilsoņu dievs ir vecs un slims, fiziski un garīgi nevarīgs. Tas ir kalpu dievs, tas «vergu pulka vergu dievs», ko niecīgais sīkburžujs izveidojis pēc savas līdzības. Lai izskaustu cilvēkā reliģijas iedēstīto verdzisko padevību un trulo vienaldzību, Brands ieteic dievu jau «…šodien iezārkot un steigšus zemes pīšļiem dot».

indexarhīvs    yandex     mega

Latviešu tautas dziesmu grāmata

dziesmugramata

Dziesmu vārdi + notis: Ai, jel, manu vieglu prātu , Dziesma, ar ko tu sāksies? , Lilioma dziesma , Sanāciet, sadziediet, sasadancojiet! , Mēmā dziesma , Tumša nakte, zaļa zāle , Saule, pērkons, Daugava , Es nenācu šai vietā , Manai dzimtenei , Ardievu, meitenes! , Pilsētā, kurā piedzimst vējš , Bēdu, manu lielu bēdu , Vella kalpu dziesma , Mazā bilžu rāmītī , Es izjāju prūšu zemi , Tā es tevi mīlēšu , Nāk nakts , Auga, auga rūžeņa , Viņi dejoja vienu vasaru , Div’ dūjiņas gaisā skrēja , Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas , Dzeltenie aizkari , Pūt, vējiņi , Cielaviņa , Lūgums , Senā dziesma , Āvu, āvu baltas kājas , Zilais karbunkulis , Mazs bij’ tēva novadiņš , Atziedi, dvēsele , Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme , Brauciet lēnām pār tiltu, draugi , Viss nāk un aiziet tālumā , Kā senā dziesmā , Vecpiebalga , Mežrozīte , Miglā asaro logs , Teic, kur zeme tā? , Pēc simt gadiem Piebalgā , Upe nesa ozoliņu

indexarhīvs    yandex   mega