Leļļu mākslinieks, meistars Deniss Jegoršins dzīvo, lēnām pielāgojoties jaunajiem tirgus laikiem – no koka izgriež lelles un par saprātīgu cenu tās pārdod, par ko apkārtējie viņu iesaukuši – tētiņš Karlo. Kādā jaukā dienā meistara pēc pasūtījuma izgatavotā Buratino lelle pēkšņi atdzīvojas un dodas paklaiņot pa pilsētu, novedot pašu meistaru ne visai adekvātā stāvoklī. Turklāt atdzīvojies Buratino iemācījies pat runāt, un tas nozīmē, ka viņa paziņu loks paplašinās. Nu kā te lai nedomā, ka noteikti padarbojušies paranormālie spēki!
Protams, viss notiekošais nepaliek nepamanīts FSB un tai piekomandētajai organizācijai “Horizonts”, kas pēta kontaktus ar ārpuszemes civilizācijām.
Bet vai šo civilizāciju pārstāvji tiešām uz mūsu planētas atnākuši nest mieru, kā paši to apgalvo? Tas ir jautājums, uz kuru būs jāatbild pašpārliecinātajiem FSB darbiniekiem un Denisam Jegoršinam, kurš aktīvi iesaistīts šajos dīvainajos notikumos.
Jau sākot ar Herberta Velsa “Pasauļu karu” pasaulē dominē uzskats, ka citplanētieši noteikti būs naidīgi, un centīsies sagrābt mūsu piegānīto planētu ar izcirstajiem mežiem un agonizējošo dzīvo dabu. Atcerēsimies kaut vai “Neatkarības dienu”. Nezkāpēc pašas sliktākās mūsdienu civilizācijas iezīmes tiek piedēvētas arī Visumā dzīvojošajiem saprātīgajiem… Tāds lūk antropocentrisms…
Žurnālists – neveiksminieks aizbraucis uz vientuļu taigas ciematu, lai ar tautas medicīnas līdzekļiem izārstētu augoni smadzenēs. Izrādās, ka attālajā nomalē notiek mežonīga taigas izciršana, kam aktīvi pretojas žurnālista paziņa, vietējais mežsargs.
Viens no noveļu un romānu sērijas romāniem par skaistās un drosmīgās Starpgalaktiskās policijas aģentes Koras Orvatas piedzīvojumiem. Šoreiz aģentam 003 būs jāatrisina Ļaunuma Spoguļa noslēpums. Romāna varoņu apbrīnojamie piedzīvojumi: kaujas ar pirātiem, jūras kaujas un kaujas uz sauszemes notiek vienlaikus gan nākotnē, gan 18. gadsimtā.
Šī grāmata ir par parastu 2070. gada kosmisko lidojumu, kas varoņus noved pie neparastiem piedzīvojumiem. Tas ir stāsts par kosmosa jūrniekiem – to mazbērniem, kuri šodien dodas krastā Murmanskā vai Liverpūlē un kuri stāv sardzē Atlantijas okeānā vai Laptevu jūrā.
Un tā kā autors apzināti uzsver mūsdienu jūrnieku un rītdienas astronautu darba līdzību pat izmantojot līdzīgu terminoloģiju, varoņu vārdi var sakrist ar šodien dzīvojošo vārdiem. Tomēr šādas sakritības ir tīra nejaušība, jo romāns ir fantastisks.
Tātad, kosmosa kuģim “Segeža” ir jāpārtrauc parasts lidojums, jo noticis Neparastais…
Saites atjaunotas. Izlabotas ar automātisko tulkošanas programmu kļūdaini iztulkotās teksta vietas.
Planēta Pe-U tikai nesen pievienojusies Galaktikas centram un pagaidām tiek uzskatīta par atpalikušu civilizāciju. Joprojām pastāv asinsatriebības klani un likumi. Taču Pe-U iedzīvotāji nav tik vienkārši, kā varētu šķist. Vienam no viņiem radusies vēlme iegūt varu izpaužas kā kosmosa kuģa sagrābšana un lidojums uz kaimiņu planētu, kur dzīvojuši kādreiz varenie Ar-Anci…
Vasilija Golovačeva sarakstīto grāmatu cikls ar nosaukumu „Nemieru laiks” (Смутное время) stāsta par laika īpašībām, par iespējām tajā ceļot un Visuma pamatlikumiem. Autors, atspoguļot labā mūžseno cīņu ar ļaunumu, mēģinājis fantastisko romānu saturā iekļaut arī Dieva jēdzienu. Grāmatas ir aizraujošas, pilnas spraigiem notikumiem un asiem sižeta pavērsieniem.
Golovačevs jau tiek uzskatīts par krievu zinātniskās fantastikas klasiķi.
Lielākā daļa zinātniskās fantastikas rakstnieka darbu veido ciklus un kopējais grāmatu skaits jau ir pārsniedzis četrdesmit. Golovačeva grāmatas izceļas ar stāstījuma vieglumu un sižetu oriģinalitāti.
Pirmā grāmata sērijā. Augsti attīstītā Zemes zinātne ļāvusi zinātniekiem atklāt un sākt īstenot superprojektu laika slāņu urbšanai miljardu gadu dziļumā. Bet pēkšņi uzradušies hronokilleri eksperimenta gaitu pagriezuši virzienā, kas bīstams Visuma pastāvēšanai. Šīs iejaukšanās rezultātā šķiet, ka daba ir kļuvusi traka, atbrīvojot briesmīgus un noslēpumainus spēkus, kas var saberzt miltos ne tikai telpas un laika līdzsvara izjaucējus, bet pat paralēlos Visumus ar visām to īpašībām, galaktikām, saulēm un planētām.
Zemes vēstures viskritiskākajos brīžos cilvēces liktenis tiek izlemts Krievijā. Šo likumsakarību vairākkārt ir apstiprinājusi pagātne, tagadne un pat nākotne. Un tagad no šīs skarbās un noslēpumainās valsts drosmīgajiem puišiem ir atkarīga ne tikai planētas eksistence, bet arī simtiem Visumu, kas atrodas Laiku Koka kaimiņos esošajos Zaros. Spēlē, kuru uzsākuši varenie un vienaldzīgie “hronoķirurgi”, var pazaudēt Metagalaktiku un pašu Dzīvību.
Ivors Ždanovs vēl nezina, kas nes sevī senču atmiņu un spēju iedarboties uz laiku un telpu, un tāpēc ir potenciāli aktīvs Spēles dalībnieks, kuras ķīla ir Metauniversa un visa Laiku Koka liktenis.
Pirmā Spēles partija ir zaudēta – hronodesanta grupa Ivora tēva vadībā tiek ievilināta slazdā vienā no “izžūstošajiem” Koka Zariem. Sapulcēt domubiedru komandu, izglābt cilvēkus, atrast ienaidnieka emisārus un viņus neitralizēt ir minimālais uzdevums.
Mērķis – saprast Spēles principus un likt tiem darboties cilvēces labā. Bet vai tas ir sasniedzams?
Tā ka Laiku Koks realizē sevī gandrīz ikvienu fantāziju un iespējamo notikumu pavērsienu, tad Lielajā Multivisumā eksistē arī Visuma invariants, kurā ir Zeme un Marss ar A. Tolstoja romānā „Aelita” attēlotajiem notikumiem.
Romantikas gars un piedzīvojumu alkas, kas savulaik Petrogradas inženieri Mstislavu Sergejeviču Losu aicināja starpplanētu ceļojumā uz Marsu, aiznes arī Tarasu Ždanovu un Nastju Beliju uz vienu no Metauniversa invariantiem, citiem vārdiem sakot, uz vienu no Laiku Koka Zariem, kura realitātes parametri sakrīt ar XX gadsimta sākumā aprakstītajiem Alekseja Tolstoja romānā „Aelita”. Mīļākās grāmatas varoņu meklēšana jauniešiem no riskanta piedzīvojuma pārvēršas par nopietnu pārbaudījumu. Uz Marsa atrastais Artefakts, ja tas netiks padarīts nekaitīgs, spēj iznīcināt ne tikai Saules sistēmu, bet visu Zaru. Tomēr ir arī tādi, kuri ir ieinteresēti aktivizēt šo Laiku Koka Spēles atribūtu. Aelitas dzimtene kļūst par no nākotnes atnākušo Debesu Dēlu kaujas lauku.
1968 gadā Ivans Jefremovs pabeidza rakstīt šo savu romānu, kura darbība izvēršas uz planētas ar oligarhisku sabiedrisko iekārtu. Astronautu – augstākas progresīvas sabiedriskās formācijas – Zemes cilvēku grupa, pretstatīta planētas Tormanss iedzīvotājiem, kuri izauguši apspiešanas, aizliegumu un tirānijas apstākļos.
Jefremovam brīnumainā kārtā jau pagājušā gadu simteņa sešdesmitajos gados bija izdevies uzminēt dažus zinātnes sasniegumus un daudz ko no pašreiz notiekošā sabiedrības attīstības procesa, un ja atmetam visus tā laika PSRS iekārtai tik ļoti raksturīgos marksistiski ļeņiniskos un komunistiskos saukļus tad redzam, ka tā nākotnes sabiedrība, kādu savā fantāzijā izveidojis autors, nepavisam nelīdzinās PSRS oligarhiski totalitārajam režīmam, ar Ļeņina piesaukšanu un daudzināšanu, ar psiholoģiski nomācošajiem, zombējošajiem lozungiem, bet vairāk tādai, uz kādu savā attīstībā lēnām, ar grūtībām tomēr virzās daudzas valstis un visa progresīvā cilvēce mūsdienās.
Grāmata jāuztver nevis kā komunistiskas propagandas avots, bet gan kā brīdinājums, kas var notikt ar Zemi pie patērētāju attieksmes pret dzīvo dabu un nekontrolētas trušveidīgas cilvēku vairošanās, pārpludinot visas bioloģiskās nišas, iznīcinot jebkuru citu augu vai dzīvnieku sugu, noliekot sevi ja ne gluži Visuma, tad noteikti uz Zemes dzīvojošo centrā un uzsverot savu valdošo lomu ar patērētāju un iznīcinātāju attieksmi, bez līdzjūtības un mīlestības pret saviem “jaunākajiem” radiniekiem – augiem un dzīvniekiem, nemaz nerunājot par savas sugas pārstāvjiem. Grāmata nepieder pie vieglās, izklaidējošās lasāmvielas, tā prasīs zināmu prāta sasprindzinājumu, lai izprastu autora domas un idejas.
Krievu padomju rakstnieku fantastika. Sērija: Piedzīvojumi, fantastika, ceļojumi./ Naivi zinātniski fantastiskie stāsti par kosmosa iekarošanu, uzrakstīti tā laika padomju fantastiskajai literatūrai raksturīgajā stilā. Tomēr tie saista ar savu labestību un ticību saprāta uzvarai gan pār dabas spēkiem gan cilvēka tumšajām dziņām. Mēness ikdiena ; Asteroīda gūstekņi ; Pūķa zvaigznāja Infra ; Šorina funkcija ; Pirmā radīšanas diena ; Mēs — no tālās pasaules
Krievu padomju rakstnieku fantastika. Sērija Piedzīvojumi, fantastika, ceļojumi./«Cilvēks, kas radīja Atlantīdu» ir fantastisku stāstu krājums. Lasītājs šajā krājumā uzzinās par nākamības cilvēkiem, kuriem pakļaujas vulkāni, uzzinās par lidojumiem uz tālām, noslēpumainām planētām, par domu pārraidīšanu attālumā un vēl daudz ko citu neparastu, kas mūsdienu pasaulē kļuvis gluži parasts un ikdienišķs. Korekcija par iks ; Cilvēks, kas radīja Atlantīdu ; Urānija ; «Ērglēns» ; Astronauts ; Otrs ceļš ; Visumā lidojošās balsis
Krievu padomju rakstnieku fantastika.Sērija Piedzīvojumi, fantastika, ceļojumi./Andromēdas miglājs (1957, latv.1961) Туманность Андромеды. Talantīgi, bet naivi uzrakstīts zinātniski fantastisks, utopisks romāns par tālu nākotni, kad cilvēki dzīvo harmoniskā komunistiskā sabiedrībā. Visas planētas tautas sadzīvo vienotā saimē un dažādās Visuma malās mītošās civilizācijas sadarbojas kopējā “Lielajā Lokā”, apmainoties ar kultūras un zinātnes sasniegumiem. Šī grandiozā utopija pavēra jaunus apvāršņus padomju fantastiskajā literatūrā. Pirmā grāmata triloģijā par Lielo Loku. Otrā- “Čūskas sirds (1959?) Сердце змеи Zinātniski fantastisks stāsts, publicēts stāstu krājumā “Zilā planēta” tematiski turpina Andromēdas miglāja norises – Zemes astronauti tālu kosmosā satiek citas civilizācijas pārstāvjus, kuru vielmaiņa balstās uz fluora, nevis uz skābekļa, kā zemiešiem. Trešā- Vērša stunda (1969) Час Быка Zinātniski fantastisks romāns, kura darbība risinās uz tālas planētas Tormans (Mocības), kur valda nežēlīga oligarhiska tirānija. Dzīve tur lielā mērā atgādināja padomju reālijas. Romāns tika publicēts klajas izdevēju nevērības dēļ, par ko viņiem nācās dārgi samaksāt. Atklāti kritizēt romānu padomju vara neuzdrīkstējās – Jefremovs bija pārāk populārs, taču grāmata uz 20 gadiem tika noklusēta – to nepublicēja, izņēma no bibliotēkām un nepieminēja nekādos rakstniekam veltītos rakstos. Latviski protams netika iztulkota. Stāstos un romānos Jefremovs slavēja padomju cilvēku un “drīz gaidāmo” komunistisko nākotni, kad visiem uz Zemes klāsies jauki un saulaini, taču viņam pašam nebija ilūziju par to, kādā valstī un kādā laikā viņš dzīvo – īsi pirms Staļina nāves viņš apcietinājuma gaidās sadedzināja savas dienasgrāmatas un vēstules. Drīzumā pēc Jefemova nāves (1972.gada 5.oktobrī 65 gadu vecumā) VDK darbinieki izdarīja viņa dzīvoklī kratīšanu, meklējot “ideoloģiski kaitīgu literatūru”, un atņēma visus viņa melnrakstus. Uz diviem gadu desmitiem Jefremova vārds tika aizmirsts.
(1957) Туманность Андромеды
(1959) Сердце Змеи [Cor Serpentis]
(1968) Час Быка
(1970) Пять картин —Романы-эпопеи—
(1953) Путешествие Баурджеда
(1949) На краю Ойкумены
Романы
(1963) Лезвие бритвы
(1971) Таис Афинская —Повести и рассказы— 1. Эллинский Секрет (цикл рассказов и повестей)
1943 Встреча над Тускаророй
1943 Эллинский Секрет
1944 Озеро горных духов («Тайна горного озера», «Дены-Дерь»)
1943 Путями Старых Горняков
1943 Олгой-Хорхой (Аллергорхой-Хорхой)
1943 «Катти Сарк»
1943 Голец Подлунный 2. Звёздные Корабли (цикл рассказов и повестей)
1944 Белый Рог (Ак-Мюнгуз)
1944 Тень Минувшего
1944 Алмазная Труба
1944 Обсерватория Нур-и-Дешт
1944 Бухта Радужных Струй
1944 Последний Марсель
1944 Атолл Факаофо (Телевизор капитана Ганешина)
1947 Звездные корабли Прочие Повести и рассказы
1948 Адское пламя
1959 Афанеор, дочь Ахархеллена
1959 Юрта Ворона (Хюндустыйн Эг)
1965 Космос, космос…
2007 Каллиройя Прочие произведения
1955 Дорога ветров Статьи (doc)
1960 Библиотека будущего
1962 Наука и научная фантастика
1963 И.А.Ефремов — о своей работе
1966 Сражение за будущее
1968 Миллиарды граней будущего
1970 О романе А. Кларка «Космическая одиссея 2001 года»
1972 Прелесть необычайного К сочинениям (doc)
1957 К победе над космосом — послесловие к «Туманности Андромеды»
1961 На пути к роману “Туманность Андромеды”
1969 Как создавался «Час Быка» (Из беседы Г.Савченко с И.А.Ефремовым) скачать книги Ефремова Ивана:
Vēsturisks romāns. Pazīstamā krievu padomju rakstnieka (1907-1972) pēdējais romāns vēsta par notikumiem 4. g. s. p. m. ē., kad Maķedonijas Aleksandra karagājienu un grieķu filozofu humānistu mācību ietekmē veidojās plašāks pasaules un cilvēka esamības redzējums. Kā sarkans pavediens romānam cauri vijas doma par mākslas un tās iedvesmotājas — sievietes nezūdošo daili. Romāna «Atēnu Taīda» pamatā ir kāda antīkās vēstures avotos pazīstama epizode: Persepoles — vienas no persiešu valsts galvaspilsētām — nodedzināšana; to ierosināja slavenā Atēnu hetēra, kas pavadīja Maķedonijas Aleksandru karagājienā.
