1968 gadā Ivans Jefremovs pabeidza rakstīt šo savu romānu, kura darbība izvēršas uz planētas ar oligarhisku sabiedrisko iekārtu. Astronautu – augstākas progresīvas sabiedriskās formācijas – Zemes cilvēku grupa, pretstatīta planētas Tormanss iedzīvotājiem, kuri izauguši apspiešanas, aizliegumu un tirānijas apstākļos.
Jefremovam brīnumainā kārtā jau pagājušā gadu simteņa sešdesmitajos gados bija izdevies uzminēt dažus zinātnes sasniegumus un daudz ko no pašreiz notiekošā sabiedrības attīstības procesa, un ja atmetam visus tā laika PSRS iekārtai tik ļoti raksturīgos marksistiski ļeņiniskos un komunistiskos saukļus tad redzam, ka tā nākotnes sabiedrība, kādu savā fantāzijā izveidojis autors, nepavisam nelīdzinās PSRS oligarhiski totalitārajam režīmam, ar Ļeņina piesaukšanu un daudzināšanu, ar psiholoģiski nomācošajiem, zombējošajiem lozungiem, bet vairāk tādai, uz kādu savā attīstībā lēnām, ar grūtībām tomēr virzās daudzas valstis un visa progresīvā cilvēce mūsdienās.
Grāmata jāuztver nevis kā komunistiskas propagandas avots, bet gan kā brīdinājums, kas var notikt ar Zemi pie patērētāju attieksmes pret dzīvo dabu un nekontrolētas trušveidīgas cilvēku vairošanās, pārpludinot visas bioloģiskās nišas, iznīcinot jebkuru citu augu vai dzīvnieku sugu, noliekot sevi ja ne gluži Visuma, tad noteikti uz Zemes dzīvojošo centrā un uzsverot savu valdošo lomu ar patērētāju un iznīcinātāju attieksmi, bez līdzjūtības un mīlestības pret saviem “jaunākajiem” radiniekiem – augiem un dzīvniekiem, nemaz nerunājot par savas sugas pārstāvjiem. Grāmata nepieder pie vieglās, izklaidējošās lasāmvielas, tā prasīs zināmu prāta sasprindzinājumu, lai izprastu autora domas un idejas.
