Velga Slaidiņa, Ilze Skultāne. Darba tiesības

Darbatiesbas

  • Mācību grāmata. „Darba tiesības” ir viena no nedaudzajām latviešu valodā izdotajām grāmatām, kurā apskatīti darba tiesību pamatjautājumi gan no teorijas, gan prakses viedokļa.
  • Grāmatas autores ir Velga Slaidiņa un Ilze Skultāne. Velga Slaidiņa ir lektore Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, līdztekus strādājot gan Tieslietu ministrijā, gan Satversmes tiesā, gan Tiesībsarga birojā. Ilze Skultāne ir Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore. Līdztekus darbam Satversmes tiesā un Augstākajā tiesā Ilze Skultāne bijusi arī lektore darba tiesībās un sociālajās tiesībās Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē.
  • Grāmata domāta galvenokārt kā mācību līdzeklis jurisprudences studentiem, kuri apgūst studiju kursu „Darba tiesības”, taču tā būs noderīga arī praktizējošiem juristiem un citiem lasītājiem, kurus interesē darba tiesības un ar tām saistītie jautājumi.
  • fb2: indexarhīvs     yandex    mega
  • Pdf: indexarhīvs     yandex    mega

Civilprocesa likums (1938. g. izd., 1939. g. iespied.) ar paskaidrojumiem

Civilprocesalikums1939garpaskaidrfb2

Sastādījuši: Senators F. Konradi, Tiesu palatas Civildepartamenta priekšsēdētājs T. Zvejnieks un c.

Civilprocesa likums (1938. g. izd., 1939. g. iespied.) ar paskaidrojumiem — izvilkumiem no Latvijas Senata un Tiesu palatas spriedumiem un no attiecīgās zinātniskās literatūras, kā ari dažiem aizrādījumiem uz likumdošanas motiviem.

Šīs grāmatas uzdevums ir atrisināt jautājumus, kas ceļas civilprocesa praksē, un tā aptver, bez oficiālā likuma teksta, tezveidigus izvilkumus no Latvijas Senata Civildepartamenta un Tiesu palatas Civildepartamenta spriedumiem par laiku no 1920.—1939. g.r kā arī izvilkumus no attiecīgās zinātniskās literatūras un no jaunāko grozijumu likumdošanas motiviem.

indexarhīvs    yandex    mega

Prof. Dr. jur. Kārlis Dišlers. Ievads administratīvo tiesību zinātnē

ievadsadmtieszin

Dzimis Lielsātiņu pagasta (citos avotos saukts par Lielsatiķu pagastu) Lejaslaucinieku mājās saimnieka Ērmaņa Dišlera ģimenē. Mācījies Gaiķu pagasta skolā, 1896. gadā beidzis Tukuma pilsētas skolu. Gadu vēlāk — 1897. gadā — beidzis skolotāju semināru un sācis tautskolotāja darbu, vēl esot 19 gadu vecs. Līdz 1905. gadam strādājis par skolotāju Lielbērzes, Lielauces un Mūrmuižas-Buķenes pagastskolās,[4] gatavodamies abiturijas eksāmenam. 1904. gadā (citos avotos – 1905. gadā) Narvas ģimnāzijā ieguvis gatavības apliecību kā eksterns un 1905. gadā iestājies Rīgas politehniskā institūta ķīmijas fakultātē. Pēc institūta slēgšanas studentu nemieru dēļ pārcēlies uz Pēterpili.

  1. gadā iestājies Pēterburgas universitātes juridiskajā fakultātē, ko viņš absolvē 1910. gadā ar pirmās šķiras diplomu. Studiju laikā darbojies Pēterburgas latviešu laikrakstos, vēlāk publicējies daudzos specializētos žurnālos No 1915. līdz 1916. gadam Pēterburgā lasījis lekcijas latviešu auditorijai vispārizglītojošos kursos. 1917. gada septembrī ievēlēts par valsts tiesību docentu Omskas politehniskā institūta ekonomiskajā nodaļā (citos avotos – Tomskas politehniskajā institūtā), līdz 1920. gadam tur lasot lekcijas.

Pēc Latvijas brīvības cīņu noslēguma atgriezās dzimtenē, 1920. gadā kļuva par Latvijas Augstskolas docentu valsts tiesībās, lasīja lekcijas administratīvajās tiesībās, Latvijas valsts tiesību kursu. Vairākkārt ievēlēts par LU tiesību zinātņu fakultātes dekānu. 1931. gadā ieguvis Dr.iur. grādu, kļuvis par profesoru.

Bija 2. Saeimas deputāts (1925.-1928.), ievēlēts kā vienīgais pārstāvis no Radikalo demokratu partijas. Pretrunīgi tiek vērtēta Kārļa Dišlera uzskati par Kārļa Ulmaņa 1934. gada 15. maija apvērsumu, ko Dišlers centies tiesiski attaisnot kā neuzdotu lietvedību.

No 1928. gada vasaras ar ģimeni pavadījis Bilstiņu muižā pie Pērses ietekas Daugavā. Sakarā ar agrāro reformu šīs muižas zeme tika piedāvāta privātai apbūvei Latvijas Universitātes pasniedzējiem, t.sk. Kārlim Dišleram un viņa brālim Ernestam Dišleram, ķīmijas profesoram.

  1. gada 14. jūnijā kopā ar sievu Minnu izsūtīts no dzīvokļa Antonijas ielā, 1947. gadā atbēdzis uz Latviju, dzīvoja kopā ar sievu Minnu un meitu Ilgu Siguldā. 1949. gadā beigās tika apcietināts un 1950. gadā deportēts atpakaļ uz Sibīriju, kur mira 1954. gadā.

Administratīvo tiesību kursa vispārīga daļa

indexarhīvs     yandex     mega

Juris Bojārs. Starptautiskās tiesības

starpttautties

Šī darba autors ir profesors, habilitētais tiesību zinātņu doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, LU Starptautisko attiecību un diplomātijas katedras vadītājs Juris Bojārs. Izdevumos analizēti dažādi starptautiskie dokumenti, kas pētīti Dāga Hammeršelda bibliotēkā, ANO literatūras un dokumentu depozitārijā, Upsalas Universitātē, Starptautisko tiesību unifikācijas institūtā Romā, Salīdzināmo tiesību institūtā Lozannā un Hāgas Miera pils bibliotēkā. Izdevumu tekstu interesantāku padara autora personiskās pārdomas par daudziem pasaulē notiekošajiem procesiem.(Fb2)

indexarhīvs     yandex    mega

Juris Bojārs. Starptautiskās privāttiesības

Juris-Bojārs-Starptautiskās-privāttiesības

Jura Bojāra monogrāfija “Starptautiskās privāttiesības” ir mācību grāmatajuridisko fakultāšu studentiem, maģistrantiem un doktorandiem un arī izziņas līdzeklis zinātniekiem, praktizējošajiem diplomātiem un juristiem, īpaši tiesnešiem, arbitriem, advokātiem un juriskonsultiem. Šis starptautisko privāttiesību kurss ir pirmā viena autora sacerēta monogrāfija Latvijas vēsturē, pirmskara periodu ieskaitot, kura aptver minētās juridiskās disciplīnas visas galvenās pamattēmas. Darbs sagatavots ar domu, ka tā lasītāji būs jau iepriekš izstudējuši šā paša autora izdoto starptautiskajām publiskajām tiesībām veltīto pamatkursu “Starptautiskās tiesības”. (Fb2) 1998

indexarhīvs     yandex    mega