Šīs grāmatas autors aicina lasītāju ielūkoties mūsdienu eksakto zinātņu pārstāvju pārdomās un izsaka domu, ka dažos cilvēces esības jautājumos ir iespējams un, vēl vairāk, ir nepieciešams vienots viedoklis. Šā viedokļa pamatā ir doma, ka mūsu esība un attīstība ir labāka par bojāeju. Mums ir novecojuši, no dzīves atpalikuši likumi, kurus to rakstītāji paši neievēro, mums ir reliģija, kuru tās sludinātāji nereti paši ignorē, mums māca ētiku, kas nebalstās uz īstenību un kurai tādēļ grūti noticēt. Mēs esam palikuši bez orientieriem cilvēka dzīves pamatjautājumos – kas ir cilvēka vērtību, iekšējās pasaules veidošanas un ārējās pasaules izpratnes un mūsu rīcības pamatā.
