To, par ko raksta autors, viņš nav uzzinājis no citiem cilvēkiem.
N. Smeļakovs — tagad PSRS ārējās tirdzniecības ministra vietnieks, Ļeņina prēmijas laureāts, kādu laiku dzīvoja Amerikas Savienotajās Valstīs, tikās ar komersantiem, iepazinās ar rūpniecībā, lauksaimniecībā, transportā, tirdzniecībā un sadzīves pakalpojumu sfērā strādājošo speciālistu darbību. Valsts darbinieka pieredze un inženiera vērīgā acs deva viņam iespēju ievērot daudz interesanta, savākt bagātīgu materiālu par amerikāņu komersantu darba stilu un metodēm, par ražošanas un darba organizāciju dažādās ekonomikas nozarēs, par sociālo apstākļu specifiku, kur pamatlikums ir neapvaldīta dzīšanās pēc dolāriem.
Grāmatas otrais izdevums papildināts ar divām jaunām nodaļām: par mašīnu un iekārtas tehnisko apkalpošanu un par rūpniecības specializāciju. Pārējo nodaļu tekstā sniegti dažādi jauni dati no amerikāņu statistikas materiāliem un tehniskās literatūras. Atspoguļoti daži jauni fakti no Savienoto Valstu dzīves. Ievietotas vairākas jaunas ilustrācijas.
Grāmatā «No SS un SD līdz …» attēlota latviešu buržuāzisko nacionālistu prettautiskā rīcība un ļaundarības otrā pasaules kara gados, kad viņi, savas šķiras naida vadīti, padevīgi kalpoja vācu okupantiem un nacistu ideoloģijai un piedalījās kā latviešu tautas, tā ari citu tautu iznīcināšanā. Atsegti nacionālfašistu un buržuāzisko nacionālistu pirmskara sakari ar nacistu slepenajiem dienestiem, pēc pašu iniciatīvas pastrādātie noziegumi pret cilvēcību Lielā Tēvijas kara pirmajos mēnešos, bet vēlāk — līdz pat kara beigām — sastāvēdami SS un SD masu terora specialkomandās un brīvprātīgo policistu bataljonos. Raksturota arī latviešu reakcionārās emigrācijas prettautiskā rīcība pēckara gados.
Šī grāmato sarakstīta, izmantojot Savienoto Valstu vadošo un bagātāko rūpnieku un finansistu dinastiju dzīves gaitu ilggadigos pētījumus. Tā saistās ar agrāk publicēto gramatu par Amerikas nekronētajiem karaļiem. Šo grāmatu autors Valentīns Zorins, žurnālists un zinātnieks, padomju televīzijas un radio politiskais komentētājs, V. Vorovska prēmijas laureāts, vēstures zinātņu doktors, PSRS Zinātņu akadēmijas ASV institūta profesors, ne vienreiz vien apmeklējis Savienotās Valstis, ticies un runājis ar daudzām savas grāmatas personām. Šīs grāmatas pamatā ir pētījumu rezultāti, personiskie iespaidi un novērojumi.
Zelts un kapitālisms. …ikviens, bez šaubām, zina, ka zelts — tā ir nauda. Bet nauda ir ekonomiska un sociāla parādība. No sabiedriskās iekārtas atkarīgs, kāda loma valsti ir naudai. Zināmā mērā pareizs arī pretējais apgalvojums:
ja redzam, kā konkrētajā sabiedrībā funkcionē nauda, tad varam spriest ari par šis sabiedrības raksturu, par cilvēku savstarpējām mantiskajām un ekonomiskajām attiecībām.
Aleksandra Čakovska romāns «Blokāde» ir plašs, episks stāstījums par Lielo Tēvijas karu, un tā galvenais varonis ir Ļeņingrada un ļeņingradieši.
Stāstījums sākas ar pirmskara laiku. Militāro darbinieku apspriede Kremlī, Somijas kampaņas novērtēšana no militāra viedokļa, Staļina runa. Hitleriskās Vācijas gatavošanās karam pret Padomju Savienību. Molotova vizīte Berlīnē, un Hitlera iecere šis vizītes laikā ar priekšlikumiem par kopīgu pasaules pārdalīšanu iemidzināt Padomju Savienības modrību. Aizvien trauksmaināks stāvoklis uz robežas. Un liktenīgais 1941. gada 22. jūnija rīts. Staļina apmulsums un mokošās pārdomas: kā tas varēja notikt? Kas vainīgs?
Ar katru nodaļu situācija kļūst spriegāka un dramatiskāka. Darbība notiek te Ļeņingradā, te Maskavā, te Berlīnē, te atkal Ļeņingradā vai tās pievārtē.
Jau pašā sākumā lasītāju simpātijas iegūst majors Zvjagincevs — mazliet neapvaldīts, bet gudrs un drosmīgs cilvēks, kas ar sirdi un dvēseli uzticīgs savam karavīra pienākumam. Aizkustinoša ir Veras meitenigā, dziļi nesav t’gā mīlestība pret Anatoliju. Pārsteidzošs un satriecošs ir pašpārliecinātā Anatolija vājums, kas parādās pārbaudījuma brīdī.
Ļoti atšķirīgs bijis strādnieka Koroļova un arhitekta akadēmiķa Vaļicka mūžs. Tāpat atšķirīga ir arī viņu attieksme pret dzīvi.
Aleksandra Čakovska «Blokādes» otrā grāmata turpina plašo, episko stāstījumu par Ļeņingradu Liela Tēvijas kara dienās, Ļeņina pilsētas likteni, tās varonīgo pretošanos rādot ciešā kopsakarā ar visu otrā pasaules kara norisi un ši laika posma starptautiskajiem notikumiem. Grāmatā mēs atkal sastopamies ar Padomju Savienības un citu lielvalstu vadītājiem, ar visā pasaulē pazīstamiem politiskiem un militāriem darbiniekiem. Ī sam liecinieki tam, kā sāk veidoties antihitleriskā koalīcija, un ari tam, kā hitleriskās Vācijas vadībā mostas pirmās šaubas par kara plānu pareizrunu un zibenskara izdošanos un kā Hitlers visiem līdzekļiem pūlas šis šaubas izkliedēt.
Līdzas sižeta līnijai, kas attēlo reālus notikumus un vēsturiskas personas, tālāk risinās stāstījums par «vēstures ierindniekiem», ar kuriem esam jau iepazinušies «Blokādes» pirmajā grāmatā. Savas «ugunskristības» piedzīvo majors Zvjagincevs, un lasītāja sirds ne vienreiz vien sažņaudzas bailēs un gaidās — kas notiks ar šo drosmīgo, reizē skarbo un maigo cilvēku? Grūti ir ceļi, kurus izstaigā vecais arhitekts Vaļickis, kas lasītājam kļūst aizvien simpātiskāks. Par Veru mēs uzzinām, ka viņa .. . Nē, tas lai paliek nepateikts — būs interesantāk lasīt grāmatu. Tāpat nekā nebildīsim par turpmākajām Anatolija gaitām.
Romāna pirmajā grāmatā mēs iepazināmies ar Hitlera adjutantu Danvicu. Kara sākuma dienās redzējām viņu kopā ar savu vienību drāžamies uz priekšu — aizvien tuvāk Ļeņingradai. Viņu iedvesmoja nešaubīga ticība Vācijas zibenīgajai uzvarai un Hitlera stratēģijas ģenialitātei… Tagad Danvics ir ievainots, fiziski nevarīgs un morāli nomākts. Cīņā ar daudz vājāk apbruņoto Zvjaginceva sapieru bataljonu viņa tankisti cietuši sakāvi. Ļeņingrada joprojām ir reizē tuvu un tomēr … ļoti tālu. Vai tiešām fīrers kaut ko nebūtu paredzējis, kaut kur būtu kļūdījies? Danvicam tā ir drausmīga doma, bet to atvairīt kļūst aizvien grūtāk.
Jāpiebilst, ka «Blokādes» otrajai grāmatai vēl sekos trešā un ceturtā. Trešā grāmata jau iznākusi, un pašreiz top tās tulkojums latviešu valodā. Ceturtās grāmatas žurnāla variants, domājams, krievu valoda tiks publicēts nākamā gada pirmajā pusē.
Aleksandra Čakovska romāna «Blokāde» ceturtajā grāmatā, tāpat kā pirmajās trijās, lasītājam paveras plaša notikumu panorāma. Ļeņingradiešu varonību vienā no blokādes visgrūtākajiem posmiem autors parāda kopsakarā ar visas padomju tautas varonīgo cīņu pret fašistiskajiem iebrucējiem. Ceturtā grāmata atspoguļo notikumus laikā no 1941. gada 29. septembra līdz 20. novembrim. Lasītājs atkal tiekas gan ar romāna galvenajiem literārajiem varoņiem, kas tieši piedalās Ļeņingra-das aizsardzībā, gan ar tā laika ievērojamākajiem padomju politiskajiem un militārajiem darbiniekiem. Viņš arī uzzina to, kas tajās dienās notika Hitlera mītnē, ar ko bija nodarbināts pats fīrers un viņa tuvākie palīgi.
Ceturtā grāmata bija iecerēta kā pēdējā. Taču romāna tapšanas norisē autoram kļuva skaidrs, ka četrās samērā nelielās grāmatās viņš nespēj ietvert visu to notikumu panorāmu, ko viņš sācis radīt lasītājam. 1974. gada beigās žurnāls «Znamja» sāka publicēt «Blokādes» piektās grāmatas pirmo daļu.
Aleksandrs Čakovskis. Blokāde. V grāmata. Otra daļa
Romāns
Aleksandra Čakovska romāns «Blokāde» ir plašs episks vēstījums par Lielo Tēvijas karu, un tā galvenais varonis ir Ļeņingrada un ļeņingradieši.
Vēstījums sākas ar pirmskara laiku — apspriede Kremlī, Staļina runa. Hitleriskās Vācijas gatavošanās karam pret Padomju Savienību, Molotova vizīte Berlīnē un Hitlera centieni iemidzināt Padomju Savienības modrību. Tad pienāk liktenīgais 1941. gada 22. jūnija rīts, kad visa padomju tauta ceļas aizstāvēt savu dzimteni. Darbība notiek te Ļeņingrada, te Maskavā, te Berlīnē. Vācu militāristi kaldina plānus, kā ātrāk pakļaut Padomju zemi un iznīcināt padomju tautu.
Romānā sastopamies gan ar autora izdomātām personām, gan ar pašpārliecinātajiem augstprātīgajiem Hitlera ģenerāļiem un viņa adjutantu Danvicu — fanātisku fīrera dievinātāju. Redzam, kā pamazām zūd vācu armijas kareivju un komandieru pārliecība, ka hitleriskā Vācija nav neuzvarama. Blokādes lokā ieslēgtā Ļeņingrada, šķiet lemta bojāejai. Ar pārcilvēciskām pūlēm un milzīgu gribasspēku līdz nāvei pārmocītie ļeņingradieši cīnās par savu pilsētu, pret fašistiskajiem iebrucējiem, līdz izdodas salauzt blokādes loku.
Romāna otrā grāmatā turpinās stāstījums par triju lielvalstu vadītāju konferenci 1945. gadā PolsdamS. Pamatojoties uz vēsturiskiem dokumentiem, autors pārliecinoši parāda padomju delegācijas cīņu par taisnīgu mieru. Cērčilam un Trumenain norauj miernešu masku, atsedz viņu politikas tautām naidīgo raksturu.
Autors turpina vēstījumu par «Lielās trijotnes» (Staļina, Trumena, Cērčlla) vēsturisko tikšanos 1945. gadā Potsdamā. Konferences sēdēs Padomju Savienības pārstāvji neatlaidīgi un principiāli cīnās par mieru Eiropas un visas pasaules nākotnes vārdā. Balstoties uz plaša dokumentāla materiāla, autors radījis spilgtus vēsturiskās tikšanās dalībnieku portretus, parādījis politiskās cīņas asumu. Trešajā grāmatā izzīmēti padomju žurnālista Mihaila Voronova un viņa amerikāņu kolēģa Čārlza Bralta dzīves ceļi, kas pēc daudziem gadiem viņus atkal saveduši kopā Helsinkos.
Grāmata paredzēta kā papildu informācijas materiāls kadetu bakalauru studiju priekšmetā „Strēlnieku ieroču uzbūve” padziļinātu zināšanu ieguvei šādos tematos:
Ieroču uzbūves un darbības pamati;
Ieroču munīcijas uzbūves un darbības pamati;
Munīcijas graujošās darbības faktori;
Optisko ierīču izmantošana taktisko uzdevumu izpildei;
Atsevišķo strēlnieku ieroču veidu un munīcijas tipu uzbūves, darbības un tālākās attīstības jautājumi.
Šajā grāmatā pazīstamais latviešu rakstnieks, varonības, vīrišķības un pagātnes tēlotājs A.Grīns apcer mūsu gadsimta 20. — 30. gadu ievērojamākos valstsvīrus, karavadoņus un politiķus. Šajās apcerēs autors nesniedz plašas biogrāfiskās ziņas, bet. galvenokārt, raksturo viņu politisko darbību savu tautu likteņos un tā laika pasaules vēsturiskajos notikumos. Lasītāju interesi var izraisīt ta laika politisko motīvu, politiķu rīcības līdzības ar sabiedriskās un politiskās dzīves norisēm mūsdienās.
Grāmatā saglabātas 1935. gada izdevuma valodas īpatnības. Lasītāja ērtību labad ar mūsdienu pareizrakstības normām daļēji saskaņota personvārdu, ģeogrāfisko nosaukumu, svešvārdu rakstība, kā arī atsevišķos gadījumos darbības un apstākļa vārdu, pieturas zīmju lietošana, kas neizsauc autora domas vai viņam raksturīgās izteiksmes manieres izmaiņas.
Brošūrā pastāstīts par amerikāņu varas iestāžu 1957. gadā Ņujorkā arestētā padomju izlūka pulkveža R. Ābela tiesas prāvu. Brošūras autors parāda, kā ame-Tikāņu tiesas trīs gadu laikā, rupji pārkāpjot elementārās ASV tiesvedības normas, pabeidza šo prāvu piespriezdamas Ābelam 30 gadus ieslodzījuma cietumā. Nespēdamas salauzt Ābela vīrišķību, ASV varas iestādes bija spiestas piekrist viņa apmaiņai pret Padomju Savienībā notiesāto amerikāņu spiegu Pauersu.
Kāda bija buržuāziskā valsts — neatkarīgā Latvija? Kā tā veidojās, kādas politiskās un ekonomiskās pretrunas to vajāja, kādi spēki tajā valdīja, uz ko viņi tiecās? Uz šiem jautājumiem atbildi dod krājumā «Neatkarīgā Latvija — kāda tā bija» ievietotie fragmenti no tā laika buržuāziskās sabiedrības redzamu politisko darbinieku V. Bastjāņa, A. Klīves, V. Muntera un A. Stegmaņa memuāriem. Akadēmiķa V. Samsona ievads.
VOLDEMĀRS BASTJĀNIS: «Mans secinājums par Latvijas bankas čeku operācijām bija sekojošs. Banka ir nesusi ne vien zaudējumus valstij, bet tā ir kaitējusi arī Latvijas naudas tirgum, Latvijas bankas un līdz ar to Latvijas valsts slavai.»
ĀDOLFS KLĪVE: «1933. gada beigu posmā Ulmanis mani informēja, ka latviešu rūpnieki, tirgotāji un banku vīri gaidot no viņa padomu, kā izkļūt no saimnieciskā strupceļa… Sī jautājuma pārrunai esot nolikta apspriede Švarca restorānā, kurā viņš lūdzot arī mani kā Latvijas bankas vadītāju piedalīties.»
ARTURS STEGMANIS: «1924. gada augustā nepilnu 22 gadu vecumā mani iecēla par atašeju Latvijas sūtniecībā Parīzē.»
VILHELMS MUNTERS: «1934. gada 15. maijā Ulmanis izdarīja valsts apvērsumu. Es tai laikā biju Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs un, tā kā Ulmanis man uzticējās, es faktiski vadīju visu ministrijas darbu.»
Lai cik objektīvs gan sev liktos memuāru autors, nekad nav izslēgts subjektīvs kāda notikuma vērtējums. Bet viens ir skaidrs jo vairāk kāda laikmeta līdzdalībnieku atmiņu varēsim lasīt, jo plašāks un vispusīgāks mums pavērsies skatiens uz latviešu tautas vēstures lappusēm. Tādu ieskatu sniedz arī Oskara Dankera atmiņas par laika posmu no 1939. līdz 1947. gadam.
Viena atziņa izkristalizējas skaidri — nekad vairs nedrīkst pieļaut , ka divas naidīgas lielvalstis, karojot savā starpā, gan vienā, gan otrā pusē ierauj mūsu vīrus, mūsu zēnus, mūsu tautas vitālo spēku.
