Nikolajs Senčenko. Iznīcināšanas sabiedrība –„demokrātisko reformu” stratēģiskā perspektīva

iznicinasanassabiedriba

Ukraiņu profesora 2004.gadā izdota grāmata par sabiedrības, kas savas nezināšanas pēc, pati sevi iznīcina (t.s.īznīcināšanas sabiedrības), veidošanas metodēm t.s.”zelta milijarda” koncepcijas (pasaules iedzīvotāju skaita samazināšana līdz 3 miljardiem cilvēku) realizācijas ietvaros. Autors par pamatu ņem Ukrainu, bet viss sacītais vistiešākā veidā attiecas uz visām exPSRS republikām, tai skaitā Latviju (jo visur šie procesi ir ļoti līdzīgi).

Fragmenti no pasaulē pazīstamā konspirologa (konspiroloģija – zinātne, kas pēta pasaules politikas slepenās struktūras un viņu ietekmi uz pasaulē notiekošajiem politiskajiem procesiem)N.Senčenko(Nikolajs Senčenko – profesors, tehnisko zinātņu doktors, Starptautiskās Informatizācijas akadēmijas akadēmiķis, nopelniem bagātais Ukrainas zinātnes un tehnikas darbinieks, kā arī Ukrainas Grāmatu palātas direktors)grāmatas «Iznīcināšanas sabiedrība – „demokrātisko reformu” stratēģiskā perspektīva », kas 2004. gadā izdota Kijevā.

Šajā grāmatā vispusīgi apskatīti iemesli globālai problēmai, kas kā slogs guļas pār ukraiņu tautu un daudzām citām pasaules tautām iedzīvotāju depopulāciju (skaita samazināšanos) sakarā ar tā saucamā „zelta miljarda” pārstāvju vispasaules sazvērestību un viņu pašmāju līdzskrējējiem un atbalstītājiem Ukrainā „demokrātisko reformu” iniciatoriem un izpildītājiem.

Jāņem vērā, ka grāmata izdota 2004. gadā un mēs, savu iespēju robežās, vērojot šodien pasaulē un Latvijā notiekošo, varam pārliecināties par autora izteikto domu pareizību. Aiz medicīnisko terminu un citiem šauri specifiskas nozīmes vārdiem, kurus pārtulkot neesmu kompetents, iekavās ir ielikts oriģinālais nosaukums krievu valodā. Tulkotājs Juris P

Fb2:https://yadi.sk/i/DTnugJM23RSBE3

https://yadi.sk/i/JpV3qEkNy3aLM

Doc: https://yadi.sk/i/rRhhdmzw3RSBGD

https://yadi.sk/i/dHoN6dley3aba

Alma Zusāne. Liberālisma vaibsti

liberalisma-vaibstia-zusane

Politiska dienasgrāmata (2007. 2009.)

Demokrātijas teorija apgalvo, ka valstī vara netiek sagrābta ar spēku. Un netiek dota no Dieva. Valsts varu izvēlas pati tauta. Tauta, kā valsts varas avots un apliecinājums, izvēlas pašus cienījamākos, kuriem uztic varu. Lai demokrātija nekļūtu par diktatūru, vara tiek uzticēta uz fiksētu laiku, pēc kura tā tiek nodota nākošajam izvēlētajam. Ja izvēlētais neattaisno uzticību, tauta izvēlas citu. Tā ir demokrātijas būtība.

No pirmā acu skatiena viss saprātīgi. Bet ir viens liels „BET”. Lieta tā, ka, lai veiktu apzinātu izvēli ir nepieciešamas zināšanas. Ne daļējas un virspusīgas, bet gan dziļas zināšanas. Aicinot vēlēt „pēc sirdsapziņas” vēlēšanu rīkotāji atzīst faktu, ka tautai nav šādu zinašanu. Bez zināšanām izvēle nav iespējama.. Visas tautas vēlēšanas tiek pārvērstas par klaju dumjību! Tauta kā bērns, vienmēr dod priekšroku konfekšu papīriņam nevis tā saturam. Tautas izvēle balsojot „ar sirdi”, vienmēr noved pie formas, nevis būtības.

https://yadi.sk/i/C6q1znaK3RSE9n

https://yadi.sk/i/MHWZ7cp3xAiX2

Virsleitn. Ādolfs Kontrovskis. Bruņoto spēku kvalitatīvā un skaitliskā nozīme karā

brunoto-speku-kvalitativa-un-skaitliska-nozime-kara

Cik vilinošas arī būtu cerības uz mūžīgu mieru zemes virsū, tomēr bruņotā cīņa vēl ilgus gadus būs tautu likteņu galvenā noteicēja. Neskatoties uz to, ka kultūras progress iet milzu soliem, cilvēces pirmdzimtā daba palikusi tā pati, varbūt pat ļaunāka, nekā pirms tūkstoš gadiem. Ja arī ikdienišķā dzīvē tā slēpjas zem kultūras segas, tad tomēr vēstures ritmā laiku pa laikam rodas tādi apstākļi, kad cilvēces ļaunie instinkti parādās visā pilnībā. Neapmierināto nekur un nekad nav trūcis. Dzīvotgriba ir dzenulis labāku dzīves apstākļu meklēšanai. Tas ir dabas likums, ka stiprais tos cenšas iegūt uz vājākā rēķina. Zemes lodes iespējamo labumu pārkārtošana starp atsevišķiem cilvēkiem, šķirām un veselām tautām ir notikusi visos laikos. Tā notiek arī šodien, gan mierīgu sarunu ceļā, gan draudiem un solījumiem, gan bruņotā cīņā. Tautu tiesības uz zemes lodes labumu izmantošanu noteic spēks. Bet šim spēkam nav paliekošas vērtības, — viņš var dilt un augt. Katra tāda pārmaiņa izsauc vēstures gaitā pulsojumus un vērtību pārkārtošanu. Tā, piemēram, Vācijas spēka apziņa pirms pasaules kara bija tas faktors, kas sekmēja pasaules kara izcelšanos. Vācijai šķita, ka viņas rīcībā esošais vairs neatbilst tam, ko prasa tās gods un ko var garantēt viņas spēks. Ja tagad, pēc zaudētās cīņas, tā spiesta būt mierā ar to, kas ir, tad, ļoti var būt, tikai līdz nākošam spēka briedumam. Tāpēc tautām, kuru kaimiņu dzīvot griba pulso pāri robežām, vienīgais un drošākais miera garants bijis un būs — bruņotais spēks.

Rīga. 1933. g. Autora izdevums.

https://yadi.sk/i/9_Vo-xht3RSF4R

https://yadi.sk/i/VP3u0–2x3G4C

Izpostītā zeme III. PSRS militāristi Rīgā

1995 gadāLatvijas Valsts arhīvs sagatavoja un publicēja dokumentu krājuma “Izpostītā zeme” I daļu. Tajāapkopoti 162 dokumenti par PSRS okupācijas armijas nodarītajiem zaudējumiem Latvijas kultūrvidei. 1997. Gadā izdota dokumentu krājuma “Izpostītāzeme” II daļa. 107 dokumenti atklāj postu, kādu PSRS armijas karaspēka daļas nodarīja Latvijas laukiem. Dokumentu krājuma III daļāapkopoti 110 dokumenti par PSRS militāristu ilglaicīgo uzturēšanos un patvaļu Latvijas galvaspilsētāRīgā. Publicētie dokumenti sakārtoti 4 nodaļās un aptver laika posmu no 1940. gada jūnija līdz 1989. gada 27. janvārim.

https://yadi.sk/i/IDS_XewT3RSH6t

https://yadi.sk/i/nOWyiVW4x2wTR

Pedagoģijas zinātņu kandidats A. I. Šņirmanis. Padomju ģimenes uzdevumi kolektīvisma audzināšanā

“Viens no svarīgākajiem audzināšanas uzdevumiem ir dažkārt vēl vērojamo buržuāziskā individuālisma palieku pārvarēšana. Katram padomju cilvēkam jau no mazām dienām jāapzinās, ka viņš ir vienota kolektiva loceklis. Dzīve kolektivā, aktiva līdzdalība cilvēku kopīgajā rado­šajā darbībā ir viens no cilvēka daudzpusīgas attīstības svarīgākajiem priekšnoteikumiem.” A. I. Šņirmanis

https://yadi.sk/i/fNBa6eZ53RSHJZ

https://yadi.sk/i/CPlCSCStx2vh5

Nikolajs Balabkins. Manfreds Šneps. Kad Latvijā būs labklājības valsts.

«Tas ir gudrākais un taisnīgākais latviešu vidū,» tā savulaik par Kārli Balodi teicis Rainis. Toties šodien Latvijā reti kāds zina viņa vārdu. Un nav jau ko brīnīties. Vēl nesen Kārli Balodi nebija ieteicams pat pieminēt. Pirmās Latvijas Republikas laikā no viņa — Latvijas Universitātes profesora — vairījās, lai neizraisītu Kārļa Ulmaņa dusmas. Pirms tam apturēja viņa plānus par lat­viešu kolonijām Brazīlijā, jo Sibīrijas neapgūtās zemes platības atradās tuvāk(!).

Toties … Krievijā Kārlis Balodis ieguva Zinātņu akadēmijas augstāko balvu par pētījumiem demogrāfijā, Vācijā kļuva par val­dības ekonomisko padomnieku. Viņa grāmata «Nākotnes valsts», kas vācu valodā iznāca jau 1898. gadā, lika pamatu starpnozaru bilances metodei, tās otrais izdevums (1919) kalpoja par paraugu pirmajam padomju tautsaimniecības plānam.

Šajā grāmatā autori stāsta par Kārli Balodi — pasaules klases demogrāfu, ekonomistu futurologu un izcilu finansu speciālistu. Viņa zinātniskais mantojums, cerams, lieti noderēs otrās Latvijas Republikas cēlajiem, Pakāpjoties uz Kārļa Baloža «pleciem», lat­viešu ekonomisli kļūs redzami tālu pasaulē. Ja tikai spēs…

Fb2: https://yadi.sk/i/BvBhI6EK3RSHRd

https://yadi.sk/i/u0k7EepTx2vLR

Pdf: https://yadi.sk/i/HyV_IKKE3RSHTe

https://yadi.sk/i/QKBKs-sLx2vSo

Kārlis Balodis. Ievads tautsaimniecībā un ekonomiskā politika

karlis-balodisievads-tautsaimnieciba-un-ekonomiska-politika

Kārlis Balodis (1864-1931) ir pasaules līmeņa ekonomists, demogrāfs un statistiķis, kurš Latvijā vienmēr ir bijis un joprojām paliek ideoloģiski neērts.

Kārlis Balodis ieguvis Krievijas Zinātņu akadēmijas augstāko balvu par pētījumiem demogrāfijā, bijis Berlīnes Universitātes profesors un ķeizariskās Vācijas valdības statistiķis un ekonomiskais padomnieks. Pamatojoties uz Baloža aprēķiniem un ieteikumiem, Vācija Pirmā pasaules kara laikā ieviesa pārtikas kartīšu sistēmu, tādējādi paglābjot tautu no bada.

Balodis bija pirmais, kurš zinātniski pierādīja ne tikai to, ka sociālisms ir iespējams, bet arī to, ka sociālisms ir efektīvāks par kapitālismu. Kārļa Baloža grāmata «Nākotnes valsts» kalpoja par paraugu pirmajam tautsaimniecības plānam Padomju Savienībā un lika pamatus plānveida ekonomikai. Baloža plāni tika realizēti gan Padomju Savienībā, gan daļēji arī Ulmaņlaiku Latvijā. Balodi tāpat var uzskatīt gan par Japānas, gan Kanādas ekonomisko brīnumu vienu no garīgajiem tēviem, un viņa pieeja lielā mērā ir ES ekonomiskās politikas pamatā.

«Tas ir gudrākais un taisnīgākais latviešu vidū,» par Balodi savulaik teicis Rainis. Balodis ekonomiku apskata ciešā sasaistē ar ētiku un cilvēces attīstību vispārējas labklājības virzienā, kas šodien, kad egocentriskie kapitālisti peļņas gūšanas vārdā arvien vairāk atsakās no sociālā taisnīguma principiem, ir jo īpaši aktuāli.

Šai izdevumā ir apkopotas Kārļa Baloža ekonomikas mācību grāmatas un nozīmīgākie viņa raksti par Latvijas tautsaimniecību. Grāmatu ieteicams izlasīt gan ekonomikas un finanšu jomā strādājošajiem, gan ikvienam, kurš vēlas izprast ekonomikas un valsts pārvaldes būtību.

skat arī https://infoagentura.wordpress.com/2013/05/09/jaunizdota-gramata-karlis-balodis-ievads-tautsaimnieciba-un-ekonomiska-politika/

fb2: https://yadi.sk/i/KPrc9ZSb3RSHht

https://yadi.sk/i/oT4PCpYWx2uv2

Doc: https://yadi.sk/i/zWH3w4x-3RSHer

https://yadi.sk/d/bNtRYxu3x2unN

Profesora Dr. K. Baloža un Profesora Dr. P. Zālītes runas saeimā

profesoradr-k-baloaunprofesoradr-p-zltesrunassaeim

Nelaiķis profesors Dr. Kārlis Balodis ir izdevis divas brošūras ar savām Saeimā turētām runām: pirmā brošūrā iespiestas runas, kas turētas no no­vembra (inci.) 1928. g. līdz aprīlim 1929. g. un novembrī-decembrī 1929. g. un otrā brošūrā runas, kas turētas aprīlī-maijā 1929. gadā. šīm divām prof. Baloža paša izdotām brošūrām nu seko trešā brošūra, kurā iespiestas vēl neizdotās prof. Dr. K. Baloža Sa­eimā 1930. g. turētās runas uņ prof. Dr. P. Zālītes runas, kas turētas Saeimā laikā no 20. janvāra līdz 23. jūlijam 1931. gadā. Kāpēc runas iespiestas un izdotas? Apstākļi piespieduši to darīt. Prof. Dr. K. Balodis savas runas izdodams saka: «Iemesls runu izdošanai bija tas, ka mana uz­stāšanās Latvijas Saeimā tiek no zināmas preses daļas uz nekaunīgā­ko viltota un sagrozīta, lai varētu mani publikas priekšā pataisīt par cilvēku, kurš pats nezina, ko tas dara un runā. Tā kā Saeimas steno­grammas loti maz izplatītas, pie­ejamas publikai tikai nedaudzās bi­bliotēkās, ieskatīju par nepiecieša­mu izdot runas burtiski tādas, kā­das tās turētas. Lai nu spriež pu­blika pati!»

Fb2 https://yadi.sk/i/DHPGimqY3RSHmU

https://yadi.sk/i/Z_iHR8eyx2tzp

Pdf https://yadi.sk/i/G1aVqM0D3RSHnP

https://yadi.sk/i/yBmBgT4sx2uAo