Žans de Lafontēns. Lafontēna fabulas

PIRMĀ GRĀMATA ; Sisenis un skudra ; Krauklis un lapsa ; Grib varde vērsim līdzināties  ; IV Divi mūļi ; V Vilks un auns ; VI Lauvas sabiedrotie: teļš, kaza, aita  ; VII Soma ; VIII Bezdelīga un mazputniņi  ; IX Pilsētas un lauku žurka  ; X Vilks un jērs ; XI Cilvēks ar savu atspulgu  ; XII Divi pūķi: daudzgalvis un daudzastis  ; XIII Zagļi un ēzelis ; XIV Dievu sargāts Simonids  ; XV Nāve un nelaimīgais ; XVI Nāve un mežstrādnieks  ; XVII Pusmūža vīrs un abas viņa mīļākās ; XVIII Svētelis un lapsa ; XIX Bērns un skolotājs ; XX Gailis un pērle ; XXI Sirseņi un bites ; XXII Ozols un niedre ; OTRĀ GRĀMATA ; I Daudzprasīgie ; II Žurku padome ;  Vilciņš lapsu apsūdzēja mērkaķim  ; IV Divi buļļi un varde ; V Sikspārnis un divas zebiekstes  ; VI Bultas ķerts putns ; VII Kucīte un viņas biedre  ; VIII Ērgļumāte un vabole ; IX Lauva un ods ; X Ēzelis ar sūkļu nastu un ēzelis ar sāls nastu ; XI Lauva un žurka ; XII Balodis un skudra ; XIII Astrologs akā ; XIV Zaķis un vardes  ; XV Gailis un lapsa ; XVI Krauklis ērgļa pēdās ; XVII Pāvs sūdzas Junonai ; XVIII Par sievieti pārvērsts kaķis  ; XIX Ēzelis lauvas medībās ; XX Ezopa izskaidrots testaments  ; TREŠĀ GRĀMATA ; I Dzirnavnieks, viņa dēls un ēzelis  ; Locekļi un māga ; Vilks par ganu ; IV Vardes prasa sev karali ; V Lapsa un buks ; VI Ērglumāte, mežacūka un kaķe  ; VII Žūpa un viņa sieva ; VIII Ģikts un zirneklis ; IX Vilks un svētelis ; X Cilvēks pieveic lauvu ; XI Lapsa un vīnogas ; XII Gulbis un pavārs ; Х Vilki un aitas ; XIV Lauva nespēkā ; XV Filomele un Prokne ; XVI Slīkone  ; XVII Zebiekste bēniņos ; XVIII Runcis un vecā žurka ; CETURTĀ GRĀMATA ; I Iemīlējies lauva ; Gans un jūra ; III Muša un skudra ; IV Dārznieks un lielkungs ; V Ēzelis un sunītis ; VI Žurku un zebiekšu kauja  ; VIL Mērkaķis un delfīns ; VIII Kāds vīrs un koka elkutīles  ; IX Sīlis pāva spalvās ; X Kamielis un peldošie puļķi ; XI Varde un žurka ; ХDzīvnieku nodevas Aleksandram  ; XIII Zirgs, kurš gribēja reiz briedim atriebties ; XIV Lapsa un krūšutēls ; XV Vilks, kaza un kazlēniņš  ; XVI Vilks, māte un bērns ; XVII Sokrāta vārdi ; XVIII Sirmgalvis un viņa bērni  ; XIX Orākuls un pagāns ; XX Skopulim manta zuda ; XXI Saimnieka acs ; ХХCīrulis ar mazuļiem un zemnieks  ; PIEKTĀ GRĀMATA ; I Mežstrādnieks un Merkurs II Māla pods un dzelzs pods  ; Zivtiņa un zvejnieks ; IV Zaķa ausis ; V Bezastainā lapsa ; VI Vecene un divas kalpones  ; VII Satīrs un ceļinieks ; VIII Zirgs un vilks ; IX Arājs un viņa bērni ; X Kalna radības ; XI Laime un bērniņš ; XII Ārsti ; XIII Zeltolu vista ; XIV Ēzelis ar svētlietām ; XV Briedis un vīnogulājs ; XVI Čūska un vīle ; XVII Zaķis un Irbe ; XVIII Ērglis un pūce ; XIX Lauva kara gaitās ; XX Lācis un divi draugi ; XXL Ezelis lauvas ādā ; SESTĀ GRĀMATA ; I Gans un lauva ; II Lauva un mednieks ;  Saule un Ziemelis ; IV Jupiters un rentnieks  ; V Gailēns, kaķis un pelīte ; VI Lapsa, mērkaķis un dzīvnieki ; VII Lielīgais mūlis ; VIII Vecītis un ēzelis ; IX Briedis pie avota  ; X Zaķis un bruņurupucis ; XI Ēzelis un viņa saimnieki ; Х Saule un vardes ; XIII Zemnieks un čūska ; XIV Slimais lauva un lapsa ; XV Putnu ķērājs vanags un cīrulis ; XVI Zirgs un ēzelis ; XVII Vien rēga dēļ zūd sunim laupījums  ; XVIII Iestidzis vezumnieks ; XIX Blēdis ; XX Nesaskaņa ; XXI Jaunā atraitne ; Epilogs ; Veltījums ; SEPTĪTĀ GRĀMATA ; I Ar mēri slimie zvēri   ; Apprecētā nelaime ;  Žurka vientulis  ; IV Gārnis ; V Meita ; Vi Vēlēšanās ; VII Lauvas galms  ; VIII Maitu lijas ; IX Pajūgs un muša ; X Pieniniece un piena pods ; XI Mācītājs un aizgājējs ; XII Viens Laimei pakaļ skrej, otrs viņu gaida savā mājā ; Х Divi gaiļi ; XIV Ļaužu netaisnība un nepateicība Laimei  ; XV Zīlnieces ; XVI Runcis, zebiekste un trusītis ; XVII Čūskas galva un aste ; XVIII Dzīvnieks uz mēness ; ASTOTĀ GRĀMATA ; I Nāve un mirējs ; II Kurpnieks un finansists ; III Lauva, vilks un lapsa ; IV Teiksmu varā ; V Cilvēks un blusa ; VI Sievietes un noslēpums ; VII Suns, kas savam saimniekam nes grozā brokastis ; Vilī Jokdaris un zivis ; IX Zurcēns un gliemezis ; X Lācis un dārzkopis ; XI Divi draugi ; XII Suķis, kaza un auns ; XIII Tirciss un Amarante ; XIV Lauvenes bēres ; XV Zurcēns un zilonis ; XVI Horoskops ; XVII Ēzelis un suns ; XVIII Pašā un tirgonis ; XIX Zinību priekšrocība ; XX Jupiters un pērkoņi ; XXL Medību vanags un gailēns ; ХХ Kaķis un žurka ; XXIII Straujupe un dziļupe ; XXIV Audzināšana ; XXV Divi suņi un beigtais ēzelis ; XXVI Dēmokrīts un abdērieši ; XXVII Vilks un mednieks ; DEVĪTĀ GRĀMATA ; I Nekrietnais glabātājs ; II Divi baloži ;  Mērkaķis un leopards ; IV Ozolzīle un ķirbis ; V Skolnieks, pedants un dārzkopis ; VI Tēlnieks un Jupitera tēls ; VII Jaunavā pārvērsta pele ; VIII Muļķis pārdod gudrību ; IX Austere un prāvnieki ; X Vilks un vājais suns ; XI Nekā par daudz ; XII Vaska svece ; XIII Jupiters un ceļinieks ; XIV Kaķis un lapsa ; XV Vīrs, sieva un zaglis ; XVI Zelts un divi vīri ; XVII Mērkaķis un kaķis ; XVHI Vanags un lakstīgala ; X£X Gans un viņa ganāmpulks ; XX Runa de la Sabliēra kundzei  Divas žurkas un ola ; DESMITĀ GRĀMATA ; I Cilvēks un zalktis ; Bruņurupucis un divas pīles ;   Zivis un nira ; IV Mantracis un viņa tēvocis ; V Vilks un gani ; VI Zirneklis un bezdelīga ; VII Irbe un gaili ; VIII Suns ar apgrieztām ausīm ; IX Gans un karalis ; X Zivis un gans stabulnieks ; XI Divi papagaili un karalis ar savu dēlu  ; ХII Lauvas māte un lāča māte ; ХIII Divi laimteči un talismans ; XIV Truši ; XV Tirgonis, muižnieks, gans un karaļdēls  ; VIENPADSMITĀ GRĀMATA ; I Lauva ; II Jupitera dēls, kas dieviem audzināms  ; III Lauksaimnieks, suns un lapsa  ; IV Kāda mongoļa sapnis ; V Lauva, mērkaķis un divi ēzeļi  ; VI Vilks un lapsa ; VII Donavas zemnieks ; VIII Vecais tētiņš un trīs jaunekļi ; IX Pele un ūpis ; DIVPADSMITĀ GRĀMATA ; I Odiseja ceļabiedri ; II Runcis un divi zvirbuļi ; III Mantrausis un mērkaķis ; IV Divas kazas  Burgoņas hercogam, kurš lūdzis Lafontēnu uzrakstīt fabulu par kaķi un peli ; V Vecais runcis un jaunā pelīte ; VL Slimais briedis ; VII Sikspārnis, krūms un pīle ; VIII Suņu — kaķu karš ; kaķu — peļu ķildas  ; IX Vilks un lapsa ; X Vēžu māte ar savu meitu ; XI Ērglis un žagata ; XII Karalis, medībvanags un mednieks ; XIII Lapsa, mušas un ezis ; XIV Mīla un ārprāts ; XV Krauklis, gazele, bruņurupucis un žurka  ; XVI Birztala un mežstrādnieks ; XVII Lapsa, vilks un zirgs ; XVIII Lapsa un tītari ; XIX Mērkaķis ; XX Prātnieks no Skitijas ; XXL Zilonis un Jupitera mērkaķis ; XXII Muļķis un gudrais ; XXIII Angļu lapsa ; XXIV Saule un vardes ; XXV Žurku līga ; XXVI Dafnids un Alsimadūra ; XXVII Šķīrējtiesnesis, slimokopējs un vientulis. No franču valodas atdzejojis Ēvalds Valters

lejuplādēt

download

https://yadi.sk/i/4RYXeB_s3RQLmk

Ivans Turģeņevs. Muižnieku ligzda

Romāns. Galveno romāna varoni muižnieku Lavrecki, kuram daudz kopēja ar pašu Turģeņevu, audzinājusi cietsirdīga tante ārpilsētas muižā. Pieaudzis Lavreckis nokļūst Maskavā, kādas operas izrādes laikā satiek skaistu meiteni Varvaru, iepazīstas un iemīlas. Viņi apprecas un dodas uz Parīzi. Šeit Varvara kļūst par salona īpašnieci un romantiski, slepus no vīra, satiekas ar kādu no salona apmeklētājiem, bet par sievas neuzticību Lavreckis nejauši uzzina,  šķiras no sievas, un atgriežas savā muižnieku ligzdā. Šeit viņš satiek citu meiteni Lizu un atkal iemīlas. Izlasījis kādā preses izdevumā ka Varvara mirusi, bildina Lizu… Tomēr ziņa par Varvaras nāvi izrādās bijusi nepatiesa…

https://yadi.sk/i/ZDs8bwSs3QZXH5

https://yadi.sk/i/Ej6MRRay3RQMpn

Fransuāza Sagāna. Smeldze

“Smeldzes” (La Chamade, 1964) lasītājs atradīs visu F. Sagānas arsenālu — hronoloģiski gadalaiku ritumam piesaistītu mīlestības anatomiju no pavasara aizgrābtības līdz ziemas skarbumam, smalko aprindu ironisku portretējumu, 1968. gada Francijas sabiedrības satricinājumu priekšnojautas, bet pāri visam — Sagānai tik raksturīgo vieglumu, kura dēļ viņas devumu literatūrā apzīmē kā “mazo mūziku” vai pašu autori — par “Šanela jaunkundzi literatūrā”. 2012

https://yadi.sk/i/ohoDmeqa3QGqyL

Fransuāza Sagāna. Esiet sveicinātas, skumjas

Skumjas – šajā skaistajā un nopietnajā vārdā es vilcinos nosaukt svešādo sajūtu, kas pārņem mani tik klusi un neatlaidīgi. Tās ir tik sarežģītas, tik egoistiskas jūtas, ka man gandrīz kauns par tām, jo skumjas man vienmēr šķitušas godājamas. Es vēl nepazīstu skumjas, nē, bet apnicību, nožēlu, retāk sirdsapziņas pārmetumus — tos gan. Šodien pār mani nolaižas kaut kas satraucošs un maigs kā zīds un atšķir no pārējiem. Tajā vasarā man bija septiņpadsmit gadu un es jutos ļoti laimīga. «Pārējie» bija mans tēvs un Elza – viņa mīļākā.

https://yadi.sk/i/ZIbxRnIG3QGqqF

https://yadi.sk/i/5l6F7VQ13RQSHL

Fransuāza Sagāna. Brīnišķie mākoņi

Fransuāza Sagāna ir viena no populārākajām franču rakstniecēm ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā!

Romāns “Brīnišķie mākoņi” līdzās citiem F. Sagānas darbiem ir viens no emocionālākajiem, izjustākajiem un skaistākajiem 20. gadsimta stāstiem par mīlestību, laulāto attiecībām un lielo egocentriskumu, kas valda starp viņiem. Tas ir romantisks stāsts par bagātu amerikāni Alānu un šarmantu parīzieti Žozē — par skaistām un neticami kaislīgām jūtām, ko viņi jūt viens pret otru, bet kuras arī dzen izmisumā… Divas dažādas pasaules, katrai sava patiesība, taču pāri visam mīlestība…

https://yadi.sk/i/pEHbv9t23QFeSG

https://yadi.sk/i/tg8llUHh3RQSMc

Tomass Manns. Budenbroki: Kādas dzimtas sairums

Vācu rakstnieka Tomasa Manna pirmais romāns “Budenbroki. Kādas dzimtas sairums”

(Buddenbrooks. Verfall einer Familie, 1901) uzskatāms par vienu no pēdējiem izcilajiem Eiropas reālistiskajiem romāniem, kas XX gadsimtā ienes ari iepriekšējo gadu simteņu noskaņas, tai pašā laikā ne mirkli neizrādot tieksmi par varītēm atgriezties un palikt pagātnē, bet drīzāk meklējot jaunus ceļus vēl neiepazītajā XX gadsimtā. Nobela prēmija literatūrā 1929. gadā rakstniekam tika piešķirta galvenokārt par šo darbu.

Romāns savā ziņā ir autobiogrāfisks, tā darbība risinās Hanzas pilsētā Lībekā vienas tirgotāju dzimtas ietvaros — divi brāļi ar pilnīgi atšķirīgiem raksturiem un likteņiem un māsa, kas nekādi nespēj iekļauties līdzšinējo paaudžu iezīmētajā laimes un ģimeniskās saskaņas ainā. Tomass Manns ar apskaužamu precizitāti iezīmē ikkatru sīkāko laikmetu griežu detaļu — viss viens, vai tā būtu romāna varoņu maltīte, slimība vai varbūt pat nāve. Tomēr tā nebūt nav tīksmināšanās, bet gan drīzāk fakta konstatācija, piemēram, par izmaiņām cilvēku izpratnē par to, kas ir publisks un kas paturams privāts un svēts. “Budenbroki” ir stāsts par XX gadsimta dzimšanu. Stāsts, kurā ikviens lasītājs, ja vien rūpīgi ieklausīsies, atradīs savas dzimtas un ari pats savu pirmsākumu. Un, iespējams, ari līdzību ar izjūtām, kas pavada mūsdienu cilvēku XXI gadsimta sākumā. 2007. Pēc lasītāju lūguma:

https://yadi.sk/i/hQEicWrS3PXQnA

https://yadi.sk/i/oDr4vkuH3RQTYL