Arčibalds Džozefs Kronins. Debesu valstības atslēgas

Romāns. Priestera Frānsisa Čizema dzīves stāsts: nelaimīga mīlestība, studijas, pirmā draudze, svētruna Ķīnā un vecumdienas dzimtenē. Kronins šinī darbā ir pierādījis, ka patiesa lēnprātība un pazemība nevis noliedz, bet gan apstiprina drošsirdību, brīvības alkas un cīņas sparu. Šeit parādās mūžīgā cīņa starp lēnprātību un farizejiskumu; žēlsirdību un cietsirdību, svētumu un pasauli. Grāmata ir rets, patiesas, nesamākslotas kristiešu literatūras piemērs, Ar savu traģismu, bet galvenokārt ar patiesīgumu un godīgumu, bez samākslotām, farizejiskām pamācībām, ar nelielo sentimentalitātes devu, šī grāmata ilgi paliek atmiņā.

indexarhīvs  /   yandex  /  mega

Arčibalds Kronins. Cepurnieka pils

Rakstot šo romānu, Kronins vairākas reizes iznīcināja uzrakstīto un sāka rakstīt no jauna. Lai gan rakstnieka noskaņojums attiecībā uz romāna panākumiem bija visai pesimistisks, tomēr lasītāju atsaucība bija ļoti liela. Sižets risina daudzu varoņu likteņus, tam daudz noviržu, tomēr visu saista cepuru meistara Džeimsa Broudija dzīves stāsts. Šī personāža narcisims un cietsirdība pakāpeniski sagrauj paša ģimeni un dzīvi.

indexarhīvs  /   yandex  /  mega

Arčibalds Džozefs Kronins. Jaunības gadi. Šenona ceļš

Šī diloģija ir daudzējādā ziņā autobiogrāfiska. Tajā mākslinieciski patiesi  attēlota Roberta Šenona dzīve, psiholoģiski precīzi attēloti ne tikai viņa jaunības gadi ar bērnišķīgajiem priekiem, pirmo aizrautību un apbēdinājumiem, bet arī grūtību pilnais ceļš uz talantīga zinātnieka – biologa karjeru, visai sarežģītās attiecības ar mīļoto sievieti, draugiem un kolēģiem.

Indexarhīvs  Mega   Yandex

Žans de Lafontēns. Lafontēna fabulas

PIRMĀ GRĀMATA ; Sisenis un skudra ; Krauklis un lapsa ; Grib varde vērsim līdzināties  ; IV Divi mūļi ; V Vilks un auns ; VI Lauvas sabiedrotie: teļš, kaza, aita  ; VII Soma ; VIII Bezdelīga un mazputniņi  ; IX Pilsētas un lauku žurka  ; X Vilks un jērs ; XI Cilvēks ar savu atspulgu  ; XII Divi pūķi: daudzgalvis un daudzastis  ; XIII Zagļi un ēzelis ; XIV Dievu sargāts Simonids  ; XV Nāve un nelaimīgais ; XVI Nāve un mežstrādnieks  ; XVII Pusmūža vīrs un abas viņa mīļākās ; XVIII Svētelis un lapsa ; XIX Bērns un skolotājs ; XX Gailis un pērle ; XXI Sirseņi un bites ; XXII Ozols un niedre ; OTRĀ GRĀMATA ; I Daudzprasīgie ; II Žurku padome ;  Vilciņš lapsu apsūdzēja mērkaķim  ; IV Divi buļļi un varde ; V Sikspārnis un divas zebiekstes  ; VI Bultas ķerts putns ; VII Kucīte un viņas biedre  ; VIII Ērgļumāte un vabole ; IX Lauva un ods ; X Ēzelis ar sūkļu nastu un ēzelis ar sāls nastu ; XI Lauva un žurka ; XII Balodis un skudra ; XIII Astrologs akā ; XIV Zaķis un vardes  ; XV Gailis un lapsa ; XVI Krauklis ērgļa pēdās ; XVII Pāvs sūdzas Junonai ; XVIII Par sievieti pārvērsts kaķis  ; XIX Ēzelis lauvas medībās ; XX Ezopa izskaidrots testaments  ; TREŠĀ GRĀMATA ; I Dzirnavnieks, viņa dēls un ēzelis  ; Locekļi un māga ; Vilks par ganu ; IV Vardes prasa sev karali ; V Lapsa un buks ; VI Ērglumāte, mežacūka un kaķe  ; VII Žūpa un viņa sieva ; VIII Ģikts un zirneklis ; IX Vilks un svētelis ; X Cilvēks pieveic lauvu ; XI Lapsa un vīnogas ; XII Gulbis un pavārs ; Х Vilki un aitas ; XIV Lauva nespēkā ; XV Filomele un Prokne ; XVI Slīkone  ; XVII Zebiekste bēniņos ; XVIII Runcis un vecā žurka ; CETURTĀ GRĀMATA ; I Iemīlējies lauva ; Gans un jūra ; III Muša un skudra ; IV Dārznieks un lielkungs ; V Ēzelis un sunītis ; VI Žurku un zebiekšu kauja  ; VIL Mērkaķis un delfīns ; VIII Kāds vīrs un koka elkutīles  ; IX Sīlis pāva spalvās ; X Kamielis un peldošie puļķi ; XI Varde un žurka ; ХDzīvnieku nodevas Aleksandram  ; XIII Zirgs, kurš gribēja reiz briedim atriebties ; XIV Lapsa un krūšutēls ; XV Vilks, kaza un kazlēniņš  ; XVI Vilks, māte un bērns ; XVII Sokrāta vārdi ; XVIII Sirmgalvis un viņa bērni  ; XIX Orākuls un pagāns ; XX Skopulim manta zuda ; XXI Saimnieka acs ; ХХ Cīrulis ar mazuļiem un zemnieks  ; PIEKTĀ GRĀMATA ; I Mežstrādnieks un Merkurs II Māla pods un dzelzs pods  ; Zivtiņa un zvejnieks ; IV Zaķa ausis ; V Bezastainā lapsa ; VI Vecene un divas kalpones  ; VII Satīrs un ceļinieks ; VIII Zirgs un vilks ; IX Arājs un viņa bērni ; X Kalna radības ; XI Laime un bērniņš ; XII Ārsti ; XIII Zeltolu vista ; XIV Ēzelis ar svētlietām ; XV Briedis un vīnogulājs ; XVI Čūska un vīle ; XVII Zaķis un Irbe ; XVIII Ērglis un pūce ; XIX Lauva kara gaitās ; XX Lācis un divi draugi ; XXL Ezelis lauvas ādā ; SESTĀ GRĀMATA ; I Gans un lauva ; II Lauva un mednieks ;  Saule un Ziemelis ; IV Jupiters un rentnieks  ; V Gailēns, kaķis un pelīte ; VI Lapsa, mērkaķis un dzīvnieki ; VII Lielīgais mūlis ; VIII Vecītis un ēzelis ; IX Briedis pie avota  ; X Zaķis un bruņurupucis ; XI Ēzelis un viņa saimnieki ; Х Saule un vardes ; XIII Zemnieks un čūska ; XIV Slimais lauva un lapsa ; XV Putnu ķērājs vanags un cīrulis ; XVI Zirgs un ēzelis ; XVII Vien rēga dēļ zūd sunim laupījums  ; XVIII Iestidzis vezumnieks ; XIX Blēdis ; XX Nesaskaņa ; XXI Jaunā atraitne ; Epilogs ; Veltījums ; SEPTĪTĀ GRĀMATA ; I Ar mēri slimie zvēri   ; Apprecētā nelaime ;  Žurka vientulis  ; IV Gārnis ; V Meita ; Vi Vēlēšanās ; VII Lauvas galms  ; VIII Maitu lijas ; IX Pajūgs un muša ; X Pieniniece un piena pods ; XI Mācītājs un aizgājējs ; XII Viens Laimei pakaļ skrej, otrs viņu gaida savā mājā ; Х Divi gaiļi ; XIV Ļaužu netaisnība un nepateicība Laimei  ; XV Zīlnieces ; XVI Runcis, zebiekste un trusītis ; XVII Čūskas galva un aste ; XVIII Dzīvnieks uz mēness ; ASTOTĀ GRĀMATA ; I Nāve un mirējs ; II Kurpnieks un finansists ; III Lauva, vilks un lapsa ; IV Teiksmu varā ; V Cilvēks un blusa ; VI Sievietes un noslēpums ; VII Suns, kas savam saimniekam nes grozā brokastis ; Vilī Jokdaris un zivis ; IX Zurcēns un gliemezis ; X Lācis un dārzkopis ; XI Divi draugi ; XII Suķis, kaza un auns ; XIII Tirciss un Amarante ; XIV Lauvenes bēres ; XV Zurcēns un zilonis ; XVI Horoskops ; XVII Ēzelis un suns ; XVIII Pašā un tirgonis ; XIX Zinību priekšrocība ; XX Jupiters un pērkoņi ; XXL Medību vanags un gailēns ; ХХ Kaķis un žurka ; XXIII Straujupe un dziļupe ; XXIV Audzināšana ; XXV Divi suņi un beigtais ēzelis ; XXVI Dēmokrīts un abdērieši ; XXVII Vilks un mednieks ; DEVĪTĀ GRĀMATA ; I Nekrietnais glabātājs ; II Divi baloži ;  Mērkaķis un leopards ; IV Ozolzīle un ķirbis ; V Skolnieks, pedants un dārzkopis ; VI Tēlnieks un Jupitera tēls ; VII Jaunavā pārvērsta pele ; VIII Muļķis pārdod gudrību ; IX Austere un prāvnieki ; X Vilks un vājais suns ; XI Nekā par daudz ; XII Vaska svece ; XIII Jupiters un ceļinieks ; XIV Kaķis un lapsa ; XV Vīrs, sieva un zaglis ; XVI Zelts un divi vīri ; XVII Mērkaķis un kaķis ; XVHI Vanags un lakstīgala ; X£X Gans un viņa ganāmpulks ; XX Runa de la Sabliēra kundzei  Divas žurkas un ola ; DESMITĀ GRĀMATA ; I Cilvēks un zalktis ; Bruņurupucis un divas pīles ;   Zivis un nira ; IV Mantracis un viņa tēvocis ; V Vilks un gani ; VI Zirneklis un bezdelīga ; VII Irbe un gaili ; VIII Suns ar apgrieztām ausīm ; IX Gans un karalis ; X Zivis un gans stabulnieks ; XI Divi papagaili un karalis ar savu dēlu  ; ХII Lauvas māte un lāča māte ; ХIII Divi laimteči un talismans ; XIV Truši ; XV Tirgonis, muižnieks, gans un karaļdēls  ; VIENPADSMITĀ GRĀMATA ; I Lauva ; II Jupitera dēls, kas dieviem audzināms  ; III Lauksaimnieks, suns un lapsa  ; IV Kāda mongoļa sapnis ; V Lauva, mērkaķis un divi ēzeļi  ; VI Vilks un lapsa ; VII Donavas zemnieks ; VIII Vecais tētiņš un trīs jaunekļi ; IX Pele un ūpis ; DIVPADSMITĀ GRĀMATA ; I Odiseja ceļabiedri ; II Runcis un divi zvirbuļi ; III Mantrausis un mērkaķis ; IV Divas kazas  Burgoņas hercogam, kurš lūdzis Lafontēnu uzrakstīt fabulu par kaķi un peli ; V Vecais runcis un jaunā pelīte ; Vi Slimais briedis ; VII Sikspārnis, krūms un pīle ; VIII Suņu — kaķu karš ; kaķu — peļu ķildas  ; IX Vilks un lapsa ; X Vēžu māte ar savu meitu ; XI Ērglis un žagata ; XII Karalis, medībvanags un mednieks ; XIII Lapsa, mušas un ezis ; XIV Mīla un ārprāts ; XV Krauklis, gazele, bruņurupucis un žurka  ; XVI Birztala un mežstrādnieks ; XVII Lapsa, vilks un zirgs ; XVIII Lapsa un tītari ; XIX Mērkaķis ; XX Prātnieks no Skitijas ; XXL Zilonis un Jupitera mērkaķis ; XXII Muļķis un gudrais ; XXIII Angļu lapsa ; XXIV Saule un vardes ; XXV Žurku līga ; XXVI Dafnids un Alsimadūra ; XXVII Šķīrējtiesnesis, slimokopējs un vientulis. No franču valodas atdzejojis Ēvalds Valters

indexarhīvs / yandex / mega

Ivans Turģeņevs. Muižnieku ligzda

Romāns. Galveno romāna varoni muižnieku Lavrecki, kuram daudz kopēja ar pašu Turģeņevu, audzinājusi cietsirdīga tante ārpilsētas muižā. Pieaudzis Lavreckis nokļūst Maskavā, kādas operas izrādes laikā satiek skaistu meiteni Varvaru, iepazīstas un iemīlas. Viņi apprecas un dodas uz Parīzi. Šeit Varvara kļūst par salona īpašnieci un romantiski, slepus no vīra, satiekas ar kādu no salona apmeklētājiem, bet par sievas neuzticību Lavreckis nejauši uzzina,  šķiras no sievas, un atgriežas savā muižnieku ligzdā. Šeit viņš satiek citu meiteni Lizu un atkal iemīlas. Izlasījis kādā preses izdevumā ka Varvara mirusi, bildina Lizu… Tomēr ziņa par Varvaras nāvi izrādās bijusi nepatiesa…

indexarhīvs / yandex / mega

 

Fransuāza Sagāna. Smeldze

“Smeldzes” (La Chamade, 1964) lasītājs atradīs visu F. Sagānas arsenālu — hronoloģiski gadalaiku ritumam piesaistītu mīlestības anatomiju no pavasara aizgrābtības līdz ziemas skarbumam, smalko aprindu ironisku portretējumu, 1968. gada Francijas sabiedrības satricinājumu priekšnojautas, bet pāri visam — Sagānai tik raksturīgo vieglumu, kura dēļ viņas devumu literatūrā apzīmē kā “mazo mūziku” vai pašu autori — par “Šanela jaunkundzi literatūrā”. 2012

indexarhīvs / yandex / mega