Fransuāza Sagāna. Esiet sveicinātas, skumjas

Skumjas – šajā skaistajā un nopietnajā vārdā es vilcinos nosaukt svešādo sajūtu, kas pārņem mani tik klusi un neatlaidīgi. Tās ir tik sarežģītas, tik egoistiskas jūtas, ka man gandrīz kauns par tām, jo skumjas man vienmēr šķitušas godājamas. Es vēl nepazīstu skumjas, nē, bet apnicību, nožēlu, retāk sirdsapziņas pārmetumus — tos gan. Šodien pār mani nolaižas kaut kas satraucošs un maigs kā zīds un atšķir no pārējiem. Tajā vasarā man bija septiņpadsmit gadu un es jutos ļoti laimīga. «Pārējie» bija mans tēvs un Elza – viņa mīļākā.

indexarhīvs / yandex / mega

 

Fransuāza Sagāna. Brīnišķie mākoņi

Fransuāza Sagāna ir viena no populārākajām franču rakstniecēm ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā!

Romāns “Brīnišķie mākoņi” līdzās citiem F. Sagānas darbiem ir viens no emocionālākajiem, izjustākajiem un skaistākajiem 20. gadsimta stāstiem par mīlestību, laulāto attiecībām un lielo egocentriskumu, kas valda starp viņiem. Tas ir romantisks stāsts par bagātu amerikāni Alānu un šarmantu parīzieti Žozē — par skaistām un neticami kaislīgām jūtām, ko viņi jūt viens pret otru, bet kuras arī dzen izmisumā… Divas dažādas pasaules, katrai sava patiesība, taču pāri visam mīlestība…

indexarhīvs / yandex / mega

 

Fransuāza Sagāna. Akordi

Vincents ir jauns pianists, bet Loransa — bagāta uzņēmēja meita, kura iemīl viņu un nolemj “iegūt savā īpašumā”. Kaislības, meli un mūzikas valdzinājums ir ne tikai sievietes, bet arī vīrieša ieroči, lai pakļautu otru gan emocionāli, gan fiziski. Vai pastāv īsta mīlestība?

indexarhīvs / yandex / mega

 

Tomass Manns. Budenbroki: Kādas dzimtas sairums

Vācu rakstnieka Tomasa Manna pirmais romāns “Budenbroki. Kādas dzimtas sairums”

(Buddenbrooks. Verfall einer Familie, 1901) uzskatāms par vienu no pēdējiem izcilajiem Eiropas reālistiskajiem romāniem, kas XX gadsimtā ienes ari iepriekšējo gadu simteņu noskaņas, tai pašā laikā ne mirkli neizrādot tieksmi par varītēm atgriezties un palikt pagātnē, bet drīzāk meklējot jaunus ceļus vēl neiepazītajā XX gadsimtā. Nobela prēmija literatūrā 1929. gadā rakstniekam tika piešķirta galvenokārt par šo darbu.

Romāns savā ziņā ir autobiogrāfisks, tā darbība risinās Hanzas pilsētā Lībekā vienas tirgotāju dzimtas ietvaros — divi brāļi ar pilnīgi atšķirīgiem raksturiem un likteņiem un māsa, kas nekādi nespēj iekļauties līdzšinējo paaudžu iezīmētajā laimes un ģimeniskās saskaņas ainā. Tomass Manns ar apskaužamu precizitāti iezīmē ikkatru sīkāko laikmetu griežu detaļu — viss viens, vai tā būtu romāna varoņu maltīte, slimība vai varbūt pat nāve. Tomēr tā nebūt nav tīksmināšanās, bet gan drīzāk fakta konstatācija, piemēram, par izmaiņām cilvēku izpratnē par to, kas ir publisks un kas paturams privāts un svēts. “Budenbroki” ir stāsts par XX gadsimta dzimšanu. Stāsts, kurā ikviens lasītājs, ja vien rūpīgi ieklausīsies, atradīs savas dzimtas un ari pats savu pirmsākumu. Un, iespējams, ari līdzību ar izjūtām, kas pavada mūsdienu cilvēku XXI gadsimta sākumā. 2007. Pēc lasītāju lūguma:

indexarhīvs / yandex / mega

 

Selma Lāgerlēva. Lēvenšeldu triloģija: Lēvenšelda gredzens. Šarlote Lēvenšelde. Anna Sverda

Lēvenšeldu triloģija veltīta šīs ģimenes piecu paaudžu liktenim. Triloģija pamatojas ne vien uz tautas un literatūras, bet ari uz dokumentāliem avotiem — mācītāja Kārļa Kristiāna Estenberga vēstulēm un dienasgrāmatu. Autore spraigā sižetā iepinusi cilvēku ticību gredzena burvju spēkam un lāstiem. Gredzens nes nelaimi visiem, kam tas pieder. Lāsts gulstas pār Lēvenšeldu pēcnācējiem, jo viņu priekšteči pazudinājuši trīs nevainīgus zemniekus. «Trīs mani tuvinieki tika iegrūsti varmācīgā nāvē, trīs tavi tuvinieki ari tiks iegrūsti briesmīgā nāvē», brīdina zemniece Marita baronesi Augusti.

indexarhīvs / yandex / mega

 

Gabriels Garsija Markess. Dzīvot, lai izstāstītu

Dzīvot, lai izstāstītu, iespējams, ir šis desmitgades visgaidītākā grāmata, Gabrielam Garsijam Markesam būtiska dzīves perioda koncentrēts pārstāsts. Šajā aizraujošajā romānā kolumbiešu Nobela prēmijas laureāts piedāvā atmiņas, kas aptver viņa dzīvi kopš piedzimšanas Kolumbijā 1927. gada, viņa kļūšanu par rakstnieku un beidzas 1950. gadā, kad rakstnieks bildina sievieti, kas vēlāk kļūs par viņa sievu.

Mūsu priekšā ir dzīvesstāsts, ar kura palīdzību Garsija Markess atklāj personāžu un notikumu atbalsis, kas apdzīvo citus viņa sacerējumus: Simts vientulības gadus, Mīlestību holeras laikos un Pulkvedim neviens neraksta; un kas pārvērš Dzīvot, lai izstāstītu par rakstnieka darbu lasīšanas ceļvedi, par neaizvietojamu pavadoni, kas izgaismo neaizmirstamas ainavas, kurām šis romāns piešķir jaunu perspektīvu.Atēna,2008

indexarhīvs / yandex / mega

 

Voltērs. Zadigs jeb Liktenis. Mikromegs. Kandids jeb Optimisms

“Kandids” latviešu lasītājam kļuva pieejams kopš 1912. gada, kad Valkā iznāca L. Laicena tulkojums, bet “Zadigs” un “Mikromegs” latviski iznāca Voltēra rakstu izlasē 1945. gadā J. Ābramas redakcijā. Šiem izdevumiem bijusi liela loma interesentu iepazīstināšanā ar izcilā franču domātāja daiļradi. Te gan jāpiebilst, ka minētie tulkojumi parādīja autoru galvenokārt kā literātu un šo romānu filozofiskās dimensijas bija izgaismotas tikai daļēji. Arī valoda šajos izdevumos, sevišķi tajā, kas izdots 20. gadsimta sākumā, laika gaitā ir jau nedaudz novecojusi.

indexarhīvs / yandex / mega / 4shared

 

Homērs. Odiseja

Sižetiski «Odiseja» nav tiešs «Iliadas» turpinājums. «Odisejas» darbība, tās ģeogrāfiskais loks saistīts ar grieķu kolonizācijas kustību, it īpaši ar kolonizācijas tieksmēm uz rietumiem. Pamattemats ir «vīra atgriešanās» pēc ilgas prombūtnes. Kad iepazīstamies ar Odiseju daudzveidīgajās sarežģītajās situācijās, kādās viņš atrodas gandrīz nepārtraukti, mūsu acu priekšā parādās fiziski un morāli ārkārtīgi izturīgs, viltīgi gudrs un mērķtiecīgs cilvēks. Pēc lasītāju lūguma. :

fb2   indexarhīvs / yandex   4shared   / mega

pdf  indexarhīvs / yandex   4shared    / mega

 

 

Homērs. Iliada

«Iliadas» sižetu veido neliels Trojas kara posms — 50 dienu notikumi desmitajā kara gadā. Par kara priekšvēsturi un kara norisi līdz «Iliadā» attēlotajai epizodei dzejnieks gandrīz neko nestāsta — tie klausītājiem bijuši zināmi no plaši izplatītajam teiksmām. Pēc lasītāju lūguma. :

fb2  indexarhīvs / yandex / mega / 4shared

pdf  indexarhīvs / yandex / mega / 4shared

 

Emīls Zolā. Lurda

Triloģijas pirmajā daļā romānā «Lurda» ievērojamais franču rakstnieks Emīls Zolā (1840-1902) patiesi attēlo, kā tiek organizēti simtiem tūkstošiem ļaužu. Svētceļojumi uz Lurdu — nelielo pilsētiņu Pirenejos. kuras dziednieciskos avotus garīdzniecība pasludinājusi par «svētiem». Rakstnieks arī parāda galvenā varoņa, mācītāja Pjēra Fromāna cīņu ar savām šaubām, atspoguļo viņa braucienu uz «brīnumu» pilsētu Lurdu, kurp viņš pavada smagi slimo bērnības draudzeni Marī, ataino, kā Pjērā mostas sašutums pret elku pielūgsmi un tumsonību, kā šis brauciens arvien vairāk attālina jauno garīdznieku no baznīcas.

indexarhīvs / yandex / mega / 4shared