Tas ir stāsts par neveiksmīgu eksperimentu ar savu psihi, kura rezultātā cienījamais doktors Džekils palaiž brīvībā savas esības tumšo pusi — mizantropu misteru Haidu. Turpmāk viņam jādzīvo dubulta dzīve — kā pieklājīgam puisim un kā nelietim, kas ik pa laikam vienā un tajā pašā ķermenī nomaina viens otru. Neko nenojaušot, sens doktora draugs nolemj noskaidrot, kas Džekilu saista ar aizdomīgo personu, kas regulāri apciemo viņu…   ”Roberts Lūiss Stīvensons (1850-1894) ir lasāms kā Edgars Alans Po: dabūjam romantisma garā saveidotu stāstu, aizvedinātu līdz reālismam, kur šausmu vairāk nekā īstenības. Par apliecinājumu tam, ka vērts kultivēt dēku literatūru, ir Stīvensona vispārzināmā “Bagātību sala” (1883), bet “Džekilā un Haidā”(1886) rakstnieks uzbūris klasiskus šausmu stāstus, izmantojot romantisma literatūrā iecienīto dubultnieka (Doppelgдnger) jeb ‘sašķeltās personības’ tēmu — te sevi vienlaikus liek manīt gan tas, cik aizraujošs mēdz būt stāsta sižets, gan psiholoģiski pētnieciski eksperimenti, kur literatūrai ir monopols. Sižets daudzkārt pārspēlēts teātra uzvedumos un videoversijās, iedzīvināts arī ne vienā vien parodijā, kas parasti liecina par oriģināla nozīmību.” Literatūrkritiķe, tulkotāja Ieva Kolmane

indexarhīvs      yandex     mega